Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2006.gada 19.janvāra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.01.2006., Nr. 13 https://www.vestnesis.lv/ta/id/126238

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par Saeimas svinīgās sēdes sasaukšanu 2006.gada 20.janvārī

Vēl šajā numurā

20.01.2006., Nr. 13

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2006.gada 19.janvāra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam”.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, sagatavotais rīkojuma projekts paredz piešķirt finanšu līdzekļus 17 sporta veidu attīstībai no Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžeta. Turpinot ikgadējo sadarbību ar sporta veidu federācijām un militāro sporta veidu komandām, Aizsardzības ministrija 2006.gada budžetā sporta attīstībai ir paredzējusi līdzekļus 820 000 latu apmērā, kā arī ministrijas Sporta padomes sēdēs apstiprinājusi šī finansējuma sadalījumu konkrētiem sporta veidiem.

Rīkojuma projektā paredzēts finansējums dažādiem sporta veidiem, kā arī paredzēts noslēgt sadarbības līgumus ar konkrētu finansējuma saņēmēju: hokeja klubam “ASK Ogre” – 100 000 latu, Latvijas Vieglatlētikas savienībai – 100 000 latu, Latvijas Handbola federācijai – 60 000 latu, Latvijas Modernās pieccīņas federācijai – 30 000 latu, Latvijas Peldēšanas federācijai – 25 000 latu, Latvijas Kamaniņu sporta federācijai – 25 000 latu, Latvijas Bobsleja federācijai – 10 000 latu, Gulbenes Olimpiskajam klubam “Buks” – 26 000 latu, basketbola klubam “Rīga 05” – 300 000 latu, Latvijas Riteņbraukšanas federācijai – 22 000 latu, Latvijas Šaušanas federācijai – 28 000 latu, Latvijas Ūdens motosporta federācijai – 30 000 latu, Latvijas Biatlona federācijai – 18 000 latu. Kā arī paredzēts finansējums Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam 46 000 latu apmērā, paredzot sadalījumu šādiem sporta veidiem: militārajai pieccīņai – 13 000 latu; orientēšanās sportam – 12 000 latu; slēpošanai – 7000 latu; smagatlētikas sporta veidiem – 10 000 latu; volejbolam – 4000 latu.

Aizsardzības ministrija piedalās valsts sporta politikas realizēšanā, t.i., izstrādā programmu jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai, nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību, atbalsta valsts labāko sportistu – karavīru – treniņu un sacensību iespējas, atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Nacionālās sporta padomes ieteikuma, pamatojoties uz Sporta likuma sestā panta trešo daļu.

Lai veidotu fiziski un garīgi attīstītu jaunatni, nepieciešams lielu uzmanību pievērst bērnu audzināšanai un viņu pievēršanai veselīgam dzīvesveidam. To iespējams panākt, iesaistot bērnus un jauniešus vispusīgi attīstošās sporta nodarbībās. Liela nozīme šādā piesaistē piešķirama kā sporta veidu atraktivitātei, tā arī pozitīvam piemēram, kuru sniedz sporta veidos jau panākumus guvuši sportisti.

Lai celtu Latvijas armijas prestižu un jauniešu lojalitāti pret armiju, popularizētu sportu Nacionālo bruņoto spēku karavīru un jaunsargu vidū, kā arī veicinātu Latvijas izlašu dalību dažādu sporta veidu starptautiskās sacensībās, sadarbība ar sporta veidu federācijām un sportistiem tiek realizēta jau kopš 2002.gada.

Galvenie kritēriji finansējuma apjoma noteikšanai un piešķiršanai ir katra konkrētā sporta veida piesaiste militārajam sporta veidam, tā masveidīgums, t.i., cik jauniešu/sportistu par Aizsardzības ministrijas finansējumu tiek vai tiks iesaistīts, kā arī iepriekšējo gadu sadarbība ar attiecīgā sporta veida administrējošo organizāciju, ja šāda sadarbība ir bijusi.

Aizsardzības ministrijas finansējuma piešķiršana sporta veidu attīstībai dod iespēju sportistiem sasniegt augstus rezultātus gan Latvijas mēroga, gan arī starptautiskajās sacensībās un nest Latvijas vārdu pasaulē, kā arī veidot fiziski un garīgi attīstītu jauniešu plūsmu profesionālajā militārajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes ministrijā.

Vides ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”.

Šobrīd ir spēkā Ķemeru nacionālā parka likums, kas pieņemts 2001.gada 30.maijā. Likums nosaka, ka nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Likumā ir noteikta nacionālā parka platība (38 165 ha sauszemes un 1954 ha jūras akvatorijas), kā arī robežas un iedalījums funkcionālajās zonās (1. un 2.pielikums).

Sagatavotie grozījumi paredz likumprojektā precizēt institūciju nosaukumus. Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 1. un 2.pielikumu (funkcionālo zonu shēmu un robežu aprakstu). Likumprojektā paredzēts esošo funkcionālo zonu robežu aprakstu (kas sastādīts, aprakstot robežu pa dabā atpazīstamām elementiem), aizstāt ar koordinātēm. Esošais robežu apraksts ir neprecīzs un neatbilst esošajai situācijai, gan kadastrālā informācija, gan meža kvartālu numerācija ir novecojusi un neprecīza. Likumprojektā zonu robežu koordinātes nolasītas, izmantojot aktualizētu kartogrāfisko materiālu, kas atbilst pašreizējai situācijai.

Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu Odiņu-Pavasaru poldera teritorijas daļā – ainavu aizsardzības un neitrālās zonas vietā nosakot dabas lieguma zonu, jo šajā teritorijā saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2003.gada 18.jūnija noteikumos Nr.236 “Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas atbilst dabas lieguma zonas nosacījumiem. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Ķemeru nacionālā parka neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā esošajā Odiņu-Pavasaru poldera daļā 524,7 ha platībā būvniecība ir aizliegta, lai nodrošinātu tur ligzdojošo griežu aizsardzību. Ķemeru nacionālais parks ir viena no nozīmīgākajām šīs sugas ligzdošanas vietām Latvijā, un Odiņu-Pavasaru polderis ir nozīmīgākā griežu ligzdošanas vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Odiņu-Pavasaru polderu zemju iekļaušanu dabas lieguma zonā, uz kuru attieksies kompensācija saskaņā ar likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Minētais likums (7.panta pirmā daļa) paredz zemes īpašniekiem tiesības prasīt zemes maiņu, ja: viņam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā; pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas šī zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

Likumprojektā precizētas neitrālās zonas “Pavasari” robežas, ņemot vērā Rīgas rajona Salas pagasta teritorijas plāna noteiktās Pavasaru ciema robežas.

Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu no ainavu aizsardzības zonas uz dabas lieguma zonu – Tukuma virsmežniecības Tukuma mežniecības 204.,  205.,  214.,  215. un  232. meža kvartālā Tukuma rajona Džūkstes pagastā – 273 ha platībā. Minētajā teritorijā ir bioloģiski augstvērtīgs, neskarts priežu mežu masīvs, kur meža atslēgas biotopu īpatsvars ir 46%. Minētās teritorijas iekļaušana dabas lieguma zonā kalpotu kā buferzona blakus esošai dabas rezervāta zonai, nodrošinot teritorijas bioloģiskās vērtības celšanos. Minētās zemes ir reģistrētas uz valsts vārda Vides ministrijas personā.

Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu – no dabas lieguma zonas uz stingrā režīma zonu arī Tukuma virsmežniecības Tukuma mežniecības 95., 123., 152. un 171.kvartālā 586,7 ha platībā. Stingrāks aizsardzības režīms ir nepieciešams, lai nodrošinātu nozīmīga augstā purva un purva salu biotopu kompleksa aizsardzību. Minētās zemes ir reģistrētas uz valsts vārda Vides ministrijas personā.

Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu no dabas lieguma zonas uz ainavu aizsardzības zonu Rīgas-Ogres virsmežniecības Babītes mežniecības 16.kvartālā  (44,6 ha platībā), teritorijā, kur SIA “Eiropas minerāls” veic ārstniecisko dūņu ieguvi. Dabas lieguma zonas izveidošanas mērķis ir pretrunā ar derīgo izrakteņu ieguvi, tāpēc šajā teritorijā tiek noteikta ainavu aizsardzības zona.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas nolikums”.

Kā norāda Vides ministrija, Saeimā 2005.gada 22.decembrī tika pieņemts Latvijas vides aizsardzības fonda likums, kurā noteikts, ka Ministru kabinetamlīdz 2006.gada 1.aprīlim jāapstiprina fonda administrācijas nolikums.

Noteikumu projekts nosaka Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas darbību, funkcijas, uzdevumus, tiesības un pienākumus. Fonda administrācija veic Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteiktos uzdevumus, kā arī: sagatavo budžeta programmas “Vides aizsardzības fonds” ieņēmumu un izdevumu tāmi iekļaušanai Vides ministrijas budžeta pieprasījumā un paskaidrojumā kārtējam saimnieciskajam gadam; nodrošina fonda līdzekļu efektīvu izmantošanu saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes lēmumiem; ievieto Vides ministrijas un fonda administrācijas interneta mājaslapās informāciju par organizētajiem konkursiem un izsludināto projektu pieteikumu iesniegšanas termiņiem finansējuma saņemšanai; sagatavo fonda padomes lēmumu projektus, kā arī noformē fonda padomes lēmumus; nodrošina projekta pieteikumu izvērtēšanu, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus un speciālistus vai pieprasot atzinumus no citām valsts institūcijām par projektu atbilstību politikas plānošanas dokumentiem; apkopo un izvērtē pārskatus par projektu īstenošanas gaitu un piešķirto līdzekļu izlietojuma gaitu; u.c. uzdevumi.

Noteikumu projekts neparedz būtiskas izmaiņas fonda administrācijas nolikumā salīdzinājumā ar pašreizējo kārtību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums”.

Nolikuma projekts paredz Ministru kabineta koleģiālas institūcijas – Valdības komunikācijas koordinācijas padomes – izveidi, kas koordinēs valsts pārvaldes centrālo institūciju darbību komunikācijas jomā, pilnveidojot sabiedrības informēšanas procesu par valdības un valsts pārvaldes institūciju darbu un veicinot sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

Padomes nozīmīgākās funkcijas būs valdības komunikācijas politikas koordinācija un priekšlikumu sniegšana Ministru prezidentam un Ministru kabinetam par komunikācijas uzlabošanu un sabiedrības iesaisti valdības lēmumu pieņemšanā.

Paredzēts, ka padomē darbosies ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekreta­riātu komunikācijas struktūrvienību vadītāji, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieks politikas plānošanas un koordinācijas lietās un Komunikācijas departamenta speciālisti. Ar padomdevēja tiesībām varēs tikt pieaicināti eksperti, kā arī citi valsts vai pašvaldību institūcijās strādājošie. Padomes sekretariāta funkcijas pildīs Valsts kanceleja.

Līdzīga padome tika izveidota pirms četriem gadiem – ar Ministru kabineta 2002.gada 10.septembra apstiprinātajiem noteikumiem Nr.414 “Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums”. Līdz ar likuma deleģējuma maiņu (iepriekš nolikums tika izdots saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, bet tas jāizdod, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu) padomes nolikums zaudējis spēku un sanāksmes notiek neformāli.

Nolikuma projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts kancelejai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par patērētāja prasījuma (par neatbilstošu preci vai pakalpojumu) pieteikšanu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodod Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze, ja citos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība.

MK noteikumu projekts nodrošinās iespējami ātru un kvalitatīvu patērētāju sūdzību izskatīšanu par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm vai pakalpojumiem.

Atšķirībā no iepriekš izstrādātajiem noteikumiem MK noteikumu projekts precizē atsevišķus jautājumus, kas saistīti ar patērētāja prasījuma pieteikšanu un izskatīšanu. Detalizētāk noteikumos aprakstīts, kāda informācija iekļaujama patērētāja prasījumā, noteikta tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, ekspertīzes pieteikšana un veikšana, lai izvirzītu stingrākas prasības ekspertiem un ekspertu atzinumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu tirgus uzraudzības iestāžu kompetence.

Noteikumu projekts nosaka izņēmumus par pakalpojumu, kura sniegšanas rezultāts ir nematerializēts (tūrisma pakalpojumu, finanšu pakalpojumi u.c.), kā arī tas ir papildināts ar pielikumu – “Prasījuma pieteikuma paraugs”.

Vienlaikus MK noteikumos iekļauta prasība, ka pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam jāizvieto šo noteikumu teksts tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā tā, lai patērētājam tas būtu labi pieejams, redzams un izlasāms.

Ar MK noteikumu pilnu tekstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā: http://www.mk.gov.lv/index.php/12405.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!