Baltijas jūras valstu reģioni — vienotībā un sadarbībā

Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir integrācija Eiropā. Katru dienu notiek tuvināšanās noteiktajam mērķim, jo Latvija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgu starptautisko organizāciju dalībvalsti, bet piedalās arī dažādu starptautisku institūciju darbā, nesot valsts vārdu pasaulē, virzoties ne tikai uz valsts attīstības stratēģisko mērķi, bet gūstot arī pieredzi un iespējas atrast sadarbības partnerus citās valstīs. Vienu no sadarbības iespējām piedāvā dalība 90. gadu sākumā izveidotajā Baltijas jūras reģionu sadarbības organizācijā.

Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācija ir veidota pēc valstu brīvprātīgas vēlmes līdzdarboties, tādēļ ir atvērta visiem Baltijas jūras valstu reģionu pārstāvjiem. Šogad ikgadējā reģionu sanāksme notika Latvijas kaimiņvalsts Igaunijas vienā no senākajām un tradīcijām bagātākajām pilsētām — Pērnavā — no 26. līdz 28.oktobrim. Konferencē piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no Baltijas jūras valstīm, Baltijas jūras valstu padomes (BJVP), Baltijas pilsētu savienības, dažādām sabiedriskajām organizācijām, privātajiem uzņēmumiem, kā arī citu institūciju pārstāvji, kas ieinteresēti Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības stiprināšanā.

Par šā gada konferences darbu informāciju "Latvijas Vēstnesim" sagatavoja Latvijas Pašvaldību savienības atbildīgā sekretāre Ligita Začesta. Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija, kurā izvērtēti gan pagājušajā gadā pieņemtie un uz Baltijas jūras valstu reģioniem attiecināmie dokumenti, gan izteikta attieksme pret Eiropas Savienības (ES) politiku, gan paredzēti organizācijas darbības pamatmērķi tuvākajā nākotnē. Ar rezolūcijas tekstu angļu valodā var iepazīties organizācijas mājaslapā http://www. bsssc.com .

Rezolūcijā norādīts, ka, atsaucoties uz Baltijas jūras valstu vadītāju 2000. gada sanāksmes lēmumu par BJVP darbībām Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības koordinēšanā, nepieciešams stiprināt reģionālo un pārrobežu sadarbību, kurai liela nozīme būs arī ES paplašināšanās procesā un ES Ziemeļu dimensijas politikas attīstībā. Atzinīgi novērtētas BJVP darbības un atbalsts dažādu projektu īstenošanā, piemēram, atbalsts Kaļiņingradas Eirofakultātes dibināšanai.

Atsaucoties uz Eiropas Padomes (EP) 2000.gadā pieņemto rīcības plānu 2000.—2003. gadam saistībā ar Ziemeļu dimensiju un ES politiku, rezolūcijā konstatēts, ka ES pieņemtās nostādnes atbalsta Baltijas jūras valstu attīstību, iepriekšējo gadu reģionu sadarbības konferencēs izvirzītos pamatuzdevumus un pieņemtos lēmumus. Eiropas Komisija aicināta atbalstīt EP pieņemtā plāna pamatnostādnes un Baltijas jūras valstu reģionu sadarbību, kā arī izteikts aicinājums nākamajā gadā Ziemeļu dimensijas konferencē apsvērt sadarbības iespējas un reģionu sadarbības tīkla izveides iespējas, kā arī padarīt aktīvāku reģionālo sadarbību starp Krievijas ziemeļrietumu reģioniem un uzsvērta nepieciešamība attīstīt Eiropas stratēģiju attiecībā uz Kaļiņingradas reģionu. Atsaucoties uz konferenci "Ziemeļu dimensija un Kaļiņingradas reģions: Eiropas un reģionālā integrācija", minēts: lai Kaļiņingradas reģions veidotos kā ES centrā iederošs reģions, nepieciešams tam pavērt ceļu uz ES kopīgo tirgu un nodrošināt labvēlīgu situāciju robežu šķērsošanai. Tāpat rezolūcijā minēts, ka jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un reģioniem Ziemeļrietumu Krievijā. Izvērtējot progresu, kas panākts, īstenojot ES pirmsiestāšanās stratēģiju, konference rezolūcijā apstiprinājusi, ka atzinīgi novērtējams 1999.gada Helsinku sanāksmes lēmums sākt sarunas ar Lietuvu un Latviju, atzinīgi tiek novērtēts arī "Phare" līdzfinansējums projektiem reģionos. Rezolūcija arī aicina ES pilnveidot sarunas ar Baltijas jūras reģiona valstīm par iestāšanos ES un aicina ES un arī nacionālās valdības ievērot reģionu vajadzības un uzsvērt reģionālo un vietējo varu līdzvērtīgo lomu.

Ievērojot faktu, ka līdz ar ES paplašināšanos Baltijas jūra kļūs par ES iekšējo jūru, uzsvērts, ka nepieciešams apzināt šo unikālo situāciju un veidot "informācijas sabiedrību", stiprināt Baltijas jūras valstu reģionu sadarbību un sadarbības politiku, turpināt īstenot iesākto un pilnveidot sadarbības aspektus.

Šī mērķa sasniegšanai arī iedzīvotāji iesaistāmi kultūras un starpreģionu sadarbības dzīves aktivitātēs, lai ar viedokļu apmaiņu notiktu gan iepazīšanās, gan veidotos savstarpējā sapratne. Tādēļ rezolūcija ir aicinājusi veidot un atbalstīt reģionu kā nākotnes zināšanu un informācijas sabiedrību, pilnveidot valstu un reģionu universitāšu sadarbību, izglītības programmu un pieredzes apmaiņu.

"LV" informācija

LIGITA ZAČESTA, Pašvaldību savienības atbildīgā sekretāre, Jūrmalas domes deputāte, —"Latvijas Vēstnesim"

27. un 28. oktobrī Pērnavā notika kārtējā Baltijas jūras valstu 8. starpreģionālā konference, ko rīkoja lielākā Baltijas jūras valstu reģionus vienojošā starptautiskā organizācija BSSSC ( Baltic Sea States Subregional Co–operation ).

BSSSC tika izveidota 1993.gadā Norvēģijā, un tās dibināšanas galvenais mērķis bija veicināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko attīstību un palielināt tā konkurētspēju Eiropā ar reģionu sadarbības palīdzību. Katru gadu kādā no Baltijas jūras valstīm notiek konferences, bet konferenču starplaikā organizāciju vada valde, kurā ir pārstāvēti katras dalībvalsts reģionu pārstāvji. Konferenču starplaikā darbojas arī trīs darba grupas, kas sagatavo BSSSC viedokļus dažādos Baltijas jūras reģionam svarīgos jautājumos.

Pērnavas konferences priekšvakarā notika valdes sēde, kurā tika sagatavota un izdiskutēta konferences rezolūcija, pārrunāti turpmākie pastāvīgo darba grupu darbības principi, "Ziemeļu dimensijas" darba grupas aktualitātes. Sēdē apspriesta arī 2001. gada konferences, kura notiks Rīgā, tematika. BSSSC valdē Latviju pārstāvēja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns un Latvijas Pašvaldību savienības atbildīgā sekretāre, Jūrmalas domes deputāte Ligita Začesta. Kopš 2000. gada maija BSSSC priekšsēdētāja postenis un sekretariāts atrodas Pomerānijas reģionā (Polijā), un BSSSC priekšsēdētāja pienākumus pilda Pomerānijas reģiona padomes priekšsēdētāja vietnieks Brunons Sinaks.

Pērnavas konferences darbā piedalījās vairāk nekā 350 dalībnieku, kas pārstāvēja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Krievijas (Pēterburga un Kaļiņingrada) reģionus, valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus. No Latvijas Pērnavā bija ieradušies gan pašvaldību pārstāvji — pavisam divpadsmit rajonu —, Rīgas un Jūrmalas pilsētu pašvaldību politiķi un darbinieki, gan valsts institūciju pārstāvji, tajā skaitā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Pašvaldību lietu pārvaldes.

Konferences plenārsēdi atklāja Igaunijas reģionālo lietu ministrs Toivo Asmers ( Toivo Asmer ). Par reformu procesiem Igaunijā ziņoja Pērnavas gubernators Tomass Kivimagi ( Toomas Kivimagi ), kuru Igaunijā uzskata par vienu no dinamiskākajiem gubernatoriem. Pārskatu par BSSSC paveikto konferenču starplaikā sniedza BSSSC prezidents Brunons Sinaks.

Konferences otrajā daļā darbs notika sešas darba grupās par tādām tēmām kā "Agenda 21", "Cilvēkresursu attīstība un pārvalde", "Baltijas jūras reģiona sociālās labklājības modelis ES paplašināšanās kontekstā", "Ekonomiskās sadarbības perspektīvas starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm", "Publisko reformu ietekme uz pilsoniskās sabiedrības struktūru, subsidiaritāti un reģionālo plānošanu", "Reģionālās attīstības aģentūras". Darba grupās ar ziņojumiem uzstājās arī Latvijas pārstāves — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departamenta direktora vietniece Dzintra Upmace un Latgales attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, kuras lasīja ziņojumus par reģionālo plānošanu un reģionālās attīstības aģentūru nozīmi reģionu attīstībā.

Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija, kurā izteikta Baltijas jūras valstu reģionu stratēģija Eiropas Savienības paplašināšanās procesos un Ziemeļu dimensijas politikā. Galvenie rezolūcijas akcenti bija vērsti uz Ziemeļu dimensijas koncepcijas attīstību kā stratēģiju stabilitātei un sadarbībai Baltijas jūras reģionā, iesaistot ne tikai ES valstu reģionus un ES asociēto valstu, Krievijas, kā arī Barenca un Ziemeļjūras reģionus. Rezolūcija aicina Baltijas jūras Ministru konferences laikā 2001.gada aprīlī Luksemburgā uzskatīt reģionālo sadarbību par svarīgu attīstības procesus virzošu elementu un nacionālajām valdībām iekļaut konferences delegāciju sastāvā arī reģionu pārstāvjus. Konference apsveic ES Helsinku sanāksmes lēmumu sarunu procesā iesaistīt arī Latviju un Lietuvu, kā arī aicina ES un nacionālās valdības vairāk respektēt reģionu vajadzības un kapacitāti, veicināt sadarbību starp ES un asociēto valstu reģioniem. Rezolūcijā skarti arī citi Baltijas jūras reģioniem svarīgi jautājumi. Kopumā Pērnavas konferences rezolūciju var vērtēt kā būtisku stratēģisku dokumentu, kas vērsts, lai Baltijas jūras reģionu attīstītu par Eiropas modeļa reģionu.

Nākamgad 9. BSSSC konferenci paredzēts rīkot Latvijā. Tā varētu notikt 2001.gada 26. un 27.oktobrī Rīgā. Tā kā Latvijā šāda konference agrāk nav rīkota, tā varētu ne tikai modināt interesi par Latvijas tēlu pasaulē, bet arī labi iekļauties Rīgas 800 gadu jubilejai veltītajos pasākumos, lai būtu iespējams Baltijas jūras valstu pārstāvjiem parādīt Rīgas pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības un ekonomisko izaugsmi, kā arī Latvijas pašvaldību paveikto sadarbības projektu īstenošanā. Nākamā gada konferencē plānots apspriest Baltijas jūras reģiona ekonomiskās attīstības, Ziemeļu dimensijas politikas, informācijas sabiedrības un citus Baltijas jūras reģionu sadarbības aspektus.