Valsts sekretāru 2006.gada 12.janvāra sanāksmē:

Par valsts aģentūru izveidošanas kārtību un izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritērijiem

Valsts sekretāru 12.janvāra sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai instrukcijas projektu “Valsts aģentūru izveidošanas kārtība un izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kritēriji”.

Valsts kanceleja, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kā arī saskaņā ar Publisko aģentūru likumu izstrādājusi Ministru kabineta instrukcijas projektu.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, izveidojot, reorganizējot vai likvidējot valsts aģentūru, Ministru kabinets izvērtē izveidošanas, reorganizēšanas vai likvidēšanas nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Valsts aģentūru izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Izstrādātais instrukcijas projekts paredz vienotas kārtības ieviešanu aģentūru izveidošanas nepieciešamības izvērtēšanā un izveidoto aģentūru darbības efektivitātes novērtēšanā.

Publisko aģentūru likums nosaka valsts pārvaldes funkcijas, kuras var uzdot veikt valsts aģentūrai. Lai nodrošinātu efektīvu šo funkciju īstenošanu un lietderīgu valsts finanšu un administratīvo resursu izlietojumu, pirms aģentūras izveidošanas ir jāzvērtē šādas rīcības nepieciešamība, norādot, kādu valsts funkciju realizācija nododama valsts aģentūrai, kā arī iemesli, kuru dēļ šīs funkcijas nav iespējams veikt pastāvošo institūciju ietvaros vai deleģējot attiecīgās funkcijas privātpersonām. Atsevišķos gadījumos arī jāizvērtē valsts aģentūru darbības lietderība un efektivitāte, lai būtu iespējams laikus pieņemt lēmumu par atbilstošu reformu veikšanu, kas savukārt uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti.

Priekšlikumu par jaunas valsts aģentūras veidošanu, kā arī esošas valsts aģentūras reorganizāciju vai likvidāciju Ministru kabinetam iesniedz Ministru kabineta loceklis.

Ministru kabineta loceklis vai tiešās pārvaldes iestāde, kuras pārraudzībā atrodas jau izveidota valsts aģentūra, veic tās darbības izvērtēšanu ar mērķi izlemt jautājumu par tās reorganizāciju vai likvidāciju šādos gadījumos: pēc savas iniciatīvas, ja atzīst to par nepieciešamu vai lietderīgu, tajā skaitā gadījumos, kad stratēģiskās plānošanas procesa ietvaros tiek konstatēta aģentūras neatbilstība šajā instrukcijā minētajiem kritērijiem; ja to ierosina kāds no Ministru kabineta locekļiem; ja to ierosina Valsts kontrole vai Valsts kanceleja.

Aģentūras darbība izvērtējama, ņemot vērā tās funkciju izpildi un sasniegtos rezultātus, budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderību, cilvēkresursu un citu resursu izmantošanu aģentūras ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai, kā arī aģentūras sadarbību ar ārvalstu partneriem. Sagatavojot lēmumu par valsts aģentūras izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju vai veicot jau izveidotas valsts aģentūras darbības izvērtēšanu, informācija saskaņā ar instrukciju iesniedzama Valsts kancelejā, kura sniedz savu viedokli Ministru kabinetam. Valsts kanceleja ir koordinējošā institūcija valsts pārvaldes politikas un valsts pārvaldes institucionālās sistēmas veidošanas un attīstības jomā, un šo funkciju nav iespējams veikt bez iespējas ierosināt izvērtēšanu un pārbaudīt šādas izvērtēšanas rezultātu.

Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministra sekretariātiem, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanas kārtību

Valsts sekretāru 12.janvāra sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtību un apmēru. Noteikumi nepieciešami, jo pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz iespēju no VA “Maksātnespējas administrācija” (MA) šim mērķim paredzētajiem naudas līdzekļiem segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas, tostarp administratora atlīdzību gadījumos, kad pieprasījums MA iesniegts pēc 2004.gada 1.augusta.

Noteikumu projekts paredz arī izmaksu un atlīdzības segšanas kārtību un apmēru gadījumos, kad maksātnespējas process uzsākts vai tā administrators iecelts 2003.gadā vai kad maksātnespējas process uzsākts 2003.gadā, bet tā administrators iecelts 2004.gadā.

Projekts paredz, ka maksātnespējas procesa administratora atlīdzības limits, ņemot vērā minimālās darba algas palielināšanu no 80 uz 90 latiem mēnesī, viena maksātnespējas procesa ietvaros tiek paaugstināts no 400 līdz 450 latiem.

Tā autori uzskata, ka, palielinot administratora atlīdzības apmēru, tiks sekmēta administratora atlīdzības kā atalgojuma konkurētspēja darba tirgū, kas veicinātu pieredzējušu un profesionālu administratoru piesaisti nozarei. Kopējais nepieciešamais finansējums, lai par 50 latiem palielinātu administratora atlīdzību, ir 66 000 latu.

Noteikumu projektā teikts, ka administrators pēc MA pieprasījuma iesniedz maksātnespējas procesa finansiālās darbības pārskatu par parādnieka naudas līdzekļiem un maksātnespējas aktīviem, kā arī informē MA par naudas līdzekļu izlietojumu izmaksu segšanai, pievienojot izmaksas pamatojošo un apliecinošo dokumentu kopijas. Administratoram arī jāinformē par veiktajām darbībām parādnieka mantas un naudas līdzekļu atgūšanai un MA iespējām atgūt izmaksu segšanai piešķirtos naudas līdzekļus.

Līdz ar to MA būtu iespējams pilnīgāk kontrolēt naudas līdzekļu izmaksas pamatotību un efektīvu naudas līdzekļu izlietojumu, uzskata projekta autori.

Noteikumu projektā paredzēts arī precīzāks regulējums atlīdzības segšanai administratoru maiņas gadījumā.

2006.gadā plānots segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas 1314 kārtējiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Savukārt pērn MA plānoja segt maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas par 92 uzņēmumiem vairāk.

Noteikumu projekta autori konsultējušies ar Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, un projektā iestrādāti atsevišķi tās sniegtie priekšlikumi.

Noteikumi nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa