Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1009 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2005., Nr. 210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/124794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1010

Valsts probācijas dienesta nolikums

Vēl šajā numurā

30.12.2005., Nr. 210

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1009

Pieņemts: 27.12.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.1009

Rīgā 2005.gada 27.decembrī (prot. Nr.77 22.§)

Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu

Izdoti saskaņā ar Notariāta likuma 64.pantu

 

I. Vispārīgais jautājums

1.Noteikumi nosaka mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanas kārtību.

II. Mantojumu reģistrs

2.Zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka šādu mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs un tā nav reģistrēta mantojuma reģistrā.

3.Par mantojuma lietas uzsākšanu zvērināts notārs elektroniski paziņo mantojuma reģistram. Paziņojumā norāda šādus datus:

3.1.mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas laiku un vietu). Ja mantojuma atstājējs ir citas valsts pilsonis, norāda vārda un uzvārda rakstību oriģinālformā, latīņalfabētiskajā transliterācijā;

3.2.mantojuma atstājēja miršanas datumu;

3.3.zvērināta notāra vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi.

4.Zvērināts notārs no mantojuma reģistra saņem informāciju par mantojuma lietas reģistrēšanu vai par to, ka mantojuma lieta ir reģistrēta citam zvērinātam notāram.

5.Šo noteikumu 4.punktā minēto informāciju zvērināts notārs saņem elektroniski no mantojuma reģistra izdrukas formā.

6.Mantojuma reģistrā iekļauj šādas ziņas:

6.1.reģistrācijas numuru;

6.2.ieraksta izdarīšanas laiku;

6.3.mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datumu un vietu). Ja mantojuma atstājējs ir citas valsts pilsonis, norāda vārda un uzvārda rakstību oriģinālformā, latīņalfabētiskajā transliterācijā;

6.4.mantojuma atstājēja miršanas datumu;

6.5.tā zvērinātā notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta;

6.6.ziņas par mantojuma atklāšanās izsludināšanu, tai skaitā pilnu sludinājuma tekstu;

6.7.citas ziņas (piezīmes).

7.Par nepieciešamību labot vai anulēt ierakstu mantojuma reģistrā zvērināts notārs rakstiski paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Latvijas Zvērinātu notāru padome mantojuma reģistrā veic nepieciešamos labojumus vai izdara atzīmi par lietas anulēšanu.

8.Ja zvērināts notārs, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta, ilgstoši slimo, ir atbrīvots vai atstādināts no amata, pārcelts praktizēt citas apgabaltiesas teritorijā vai ir miris, mantojuma lietas nodod citam zvērinātam notāram, pamatojoties uz tieslietu ministra rīkojumu. Tieslietu ministra rīkojumu par lietu nodošanu citam zvērinātam notāram nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei, kura mantojuma reģistrā izdara attiecīgu atzīmi.

III. Lietvedības kārtība mantojuma lietās

9.Mantojuma lietai pievieno visus dokumentus, kas uz to attiecas, tai skaitā arī lietvedības gaitā veikto saraksti un dokumentus, kas saistīti ar pārdzīvojošā laulātā mantas daļas apliecināšanu. Notariālo aktu formā taisīto iesniegumu oriģināli glabājas notariālo aktu grāmatā, bet mantojuma lietai pievieno šo grāmatu pirmos izrakstus.

10.Mantojuma apliecību un apliecību par laulātā mantas daļu vai noslēgtās vienošanās oriģinālus glabā notariālo aktu grāmatā, bet mantojuma lietai pievieno lietvedības kārtībā apliecinātus šo notariālo aktu norakstus.

11.Mantojuma lietā visas lapas numurē, pēc lietvedības pabeigšanas to caurauklo un pievieno slēguma uzrakstu. Slēguma uzrakstā norāda cauraukloto lapu skaitu un lietas pabeigšanas datumu, un zvērināts notārs to apliecina ar savu parakstu un zīmogu.

12.Mantojuma lietas glabā alfabētiskā secībā.

IV. Mantojuma lietas uzsākšana un mantošanas iesniegumi

13.Lai uzsāktu mantojuma lietu, zvērināts notārs pārliecinās par mantojuma atstājēja nāvi. To apliecina miršanas apliecība vai dzimtsarakstu iestādes izsniegts miršanas reģistra ieraksta noraksts vai izraksts.

14.Ja par mantojuma atstājēja nāvi zvērinātam notāram paziņo trešās personas, tai skaitā valsts pārvaldes iestādes, kā arī kreditori vai legatāri, kuru rīcībā nav mantojuma atstājēja miršanas apliecības, zvērināts notārs pats pieprasa mantojuma lietas uzsākšanai nepieciešamās ziņas no attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas.

15.Ja mantojuma atstājējs izsludināts par mirušu ar tiesas spriedumu, mantinieki uz šī tiesas sprieduma pamata saņem miršanas apliecību un iesniedz zvērinātam notāram mantojuma lietas uzsākšanai.

16.Iesniegumus, kuros mantinieks izsaka savu gribu mantojumu pieņemt, kā arī iesniegumus, ar kuriem mantinieks atraida mantojumu vai atsakās no testamentārās mantošanas, zvērināts notārs taisa kā notariālu aktu. Uzsākot mantojuma lietu pēc cita mantošanas iesnieguma (par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu; par izsludināšanu; par mantinieku uzaicināšanu; par mantojuma apsardzību), uz iesnieguma apliecina iesniedzēja paraksta īstumu Notariāta likuma 113., 114. un 115.pantā noteiktajā kārtībā.

17.Ja mantojuma lietu uzsāk, pamatojoties uz pagasttiesas, bāriņtiesas vai konsula (kura glabāšanā bijis nodots testaments) iesniegumu par testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs to apliecina lietvedības kārtībā, pārliecinoties par testamenta iesniedzēja pilnvarām un identitāti.

18.Ja mantošanas iesniegumi apliecināti ārvalstu iestādēs vai pie kompetentām amatpersonām, tos pieņem un mantojuma lietu uzsāk, ja tie saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem ir atzīstami par publisku dokumentu.

19.Ja vienlaikus nepieciešams taisīt vairākus mantošanas iesniegumus, tos apvieno vienā aktā. Vienā aktā neapvieno iesniegumus, ja atšķiras pamats, ar kuru saskaņā mantinieki aicināti mantot.

20.Mantošanas iesniegumā norāda mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), nāves dienu un pēdējo dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, – mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu. Mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu pierāda ar attiecīgās pašvaldības vai citas kompetentas iestādes izziņu, bet, ja zvērinātam notāram ir pieslēgums Iedzīvotāju reģistra datu bāzei, šāda izziņa nav nepieciešama un mantojuma lietai pievieno apliecinātu attiecīgu izdruku.

21.Mantojot pēc likuma, mantojuma atstājēja un mantinieka radniecības vai laulības fakta pierādīšanai iesniedz dzimtsarakstu nodaļas izsniegtus dokumentus – dzimšanas apliecības vai laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja,– viņa parakstītu laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu).

22.Ja šo noteikumu 21.punktā minētie dokumenti nav pieejami, mantinieks iesniedz dzimtsarakstu nodaļas izsniegtus izrakstus vai norakstus no civilstāvokļa aktu reģistrācijas ieraksta. Pēc mantinieka lūguma šīs ziņas dzimtsarakstu iestādei var pieprasīt zvērināts notārs.

23.Iesniegumiem par apstiprināšanu mantošanas tiesībās pievieno Notariāta likuma 312.pantā noteiktos dokumentus, bet iesniegumam par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos – Notariāta likuma 281.pantā noteiktos dokumentus. Ja mantojamās mantas sastāvs un ziņas par mantiniekiem norādītas mantošanas iesniegumā, atsevišķu sarakstu nepievieno. Dokumentus, kurus mantojuma lietā jau ir iesniedzis cits mantinieks, atkārtoti lietai nepievieno.

24.Ja mantinieks mantošanas iesnieguma iesniegšanas dienā nevar tam pievienot visus Notariāta likuma 281. un 312.pantā noteiktos dokumentus, bet zvērināta notāra rīcībā ir miršanas apliecība, zvērināts notārs pieņem mantošanas iesniegumu, izskaidrojot, ka mantojuma apliecība tiks izsniegta pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

25.Zvērināts notārs nepieņem mantošanas iesniegumu, kas saņemts pa pastu pēc Civillikuma 693.pantā noteiktā mantojuma pieņemšanas termiņa beigām, ja šis termiņš vēstules izsūtīšanas dienā ir beidzies un ja šajā iesniegumā mantinieks nav apliecinājis, ka mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā.

26.Ja zvērinātam notāram iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts saskaņā ar Notariāta likuma 254.pantā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām, gribas izteikums uzskatāms par nenotikušu (Civillikuma 699.pants), un zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, atbilstoši apliecinātu iesniegumu. Ja iesniegums saņemts pa pastu, zvērināts notārs šo paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē.

27.Ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums vai reģistrējama kustama manta, zvērināts notārs izsniedz mantojuma apliecību pēc tam, kad ir pārliecinājies par tās piederību mantojuma atstājējam un mantojuma lietai pievienojis īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas, kas apliecinātas lietvedības kārtībā.

28.Ja mantojamais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 132.panta trešās daļas nosacījumiem un pirms mantojuma apliecības izsniegšanas pārliecinās par ierakstu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā, kā arī pievieno mantojuma lietai apliecinātu attiecīgu izdruku par nekustamo īpašumu.

29.Par nekustamā īpašuma novērtējumu uzskata tā kadastrālo vērtību, bet reģistrējamu kustamo mantu novērtē sertificēti vērtētāji. Ja kustamas mantas novērtēšanai nav iespējams iegūt sertificēta vērtētāja atzinumu, tādu var dot attiecīgās nozares speciālisti. Zvērināts notārs ir tiesīgs noteikt transportlīdzekļu un citu reģistrējamu kustamu mantu vērtību, ja viņa rīcībā ir oficiāli apstiprināti vērtēšanas katalogi. Ja transportlīdzeklis ražots vairāk nekā pirms 15gadiem, skaitot no mantojuma lietas uzsākšanas dienas, tā vērtību var noteikt paši mantinieki.

30.Ja mantojamās mantas sastāvā ir nereģistrējama kustama manta, mantojamās mantas sarakstu sastāda mantinieki. Antikvārus un mākslas priekšmetus, kolekciju priekšmetus un mājas bibliotēkas novērtē attiecīgās nozares speciālisti. Sadzīves priekšmetus un dzīvokļa iekārtu novērtē paši mantinieki, ja starp mantiniekiem nav strīda.

31.Ja tiek mantota kustama manta un zvērināts tiesu izpildītājs mantojamo mantu ir aprakstījis un novērtējis (Notariāta likuma 291. un 292.pants), atsevišķs mantas novērtējums nav nepieciešams.

32.Nekustamais īpašums nav jānovērtē, ja tā kadastrālā vērtība noteikta gada laikā no mantojuma lietas uzsākšanas dienas.

33.Ja ir strīds par pēdējās gribas rīkojuma īstumu vai spēkā esību, likumiskie vai citā pēdējās gribas rīkojumā minētie mantinieki, kas vēlas apstrīdēt testamentu, zvērināta notāra izsludinātajā vai likumiskajā mantojuma pieņemšanas termiņā iesniedz zvērinātam notāram tiesas paziņojumu par celto prasību. Pēc paziņojuma saņemšanas zvērināts notārs aptur lietvedību manto­juma lietā līdz viņam tiek iesniegts likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Ja šāds paziņojums netiek iesniegts, zvērināts notārs pēc mantojuma pieņemšanas termiņa beigām izsniedz mantojuma apliecību par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā.

34.Ja starp mantiniekiem ir cita veida strīdi, kuri risināmi tiesā prasības kārtībā, zvērināts notārs aptur lietas virzību tikai tad, ja par lietvedības apturēšanu mantojuma lietā ir tiesneša lēmums. Par lietas apturēšanu šajā un šo noteikumu 33.punktā noteiktajā gadījumā zvērināts notārs rakstiski paziņo mantiniekiem un citām ieinteresētajām personām.

V. Pārdzīvojušā laulātā mantisko tiesību apliecināšana

35.Zvērināts notārs pieņem pārdzīvojušā laulātā iesniegumu neatkarīgi no tā, vai viņš kā mantinieks ir pieteicies uz laulātā atstāto mantojumu.

36.Izdalīt pārdzīvojušā laulātā mantas daļu no laulāto kopīgās mantas vai mantas kopības ir iespējams tikai mantojuma lietā. Ja pārdzīvojušais laulātais mantojumu nepieņem, bet citi mantinieki nav pieteikušies, zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu par mantojuma atraidīšanu, kā arī, ja nepieciešams, – par mantinieku uzaicināšanu un izsludināšanu.

37.Ja izsludinātajā termiņā mantinieki nepiesakās, zvērināts notārs izsniedz pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu, kā arī Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā izbeidz mantojuma lietu.

38.Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus. Iesniegumam pievieno laulības apliecības kopiju, kas apliecināta lietvedības kārtībā (uzrādot tās oriģinālu), vai dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu laulības akta ieraksta norakstu vai izrakstu.

39.Ja pārdzīvojušais laulātais nevar iesniegt zvērinātam notāram laulību apliecinošu dokumentu, jo reģistri, kuros izdarīts laulības akta ieraksts, dzimtsarakstu iestādēs nav saglabājušies, laulības faktu konstatē tiesā.

40.Zvērināts notārs par saņemto pārdzīvojušā laulātā iesniegumu rakstiski paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem un iesnieguma akta norakstu, kas apliecināts lietvedības kārtībā, nodod personiski vai arī nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē Notariāta likuma 136. un 138.pantā noteiktajā kārtībā.

41.Iebildumus pret laulātā mantas daļas izdalīšanu mantinieki iesniedz rakstiski. Ja mantinieki iebildumus neiesniedz, uzskata, ka viņi ir piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam. Atsauksmi nosūta ierakstītā vēstulē vai arī iesniedz personīgi, ierodoties pie zvērināta notāra, kura lietvedībā atrodas mantojuma lieta.

42.Zvērināts notārs iepazīstina pārdzīvojušo laulāto ar saņemtajiem mantinieku iebildumiem. Pārdzīvojušais laulātais to apliecina ar savu parakstu uz mantinieku iesniegtās atsauksmes. Ja starp mantiniekiem ir nepilngadīgs bērns, atsauksmi pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanai sniedz bāriņtiesa.

43.Ja mantiniekiem ir iebildumi pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu, zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos. Zvērināts notārs noskaidro mantinieku un pārdzīvojušā laulātā viedokļus, kā arī rakstiski uzaicina visas ieinteresētās personas ierasties viņa prakses vietā, ja nepieciešams, nosakot arī ierašanās laiku. Zvērināts notārs sagatavo priekšlikumus viedokļu tuvināšanai. Ja vienošanās tiek panākta, par to tiek sastādīts notariālais akts.

44.Ja pušu vienošanās ir panākta, zvērināts notārs apliecību par laulātā mantas daļu neizsniedz, bet to apliecina starp pusēm noslēgtā vienošanās.

45.Apliecību par laulātā mantas daļu izsniedz Notariāta likuma 266.pantā noteiktajos gadījumos. Zvērināts notārs izskaidro mantiniekiem iespēju apstrīdēt izsniegto apliecību par laulātā mantas daļu tiesā prasības kārtībā.

46.Apliecību par laulātā mantas daļu sastāda notariālā akta formā. Apliecības vai noslēgtās vienošanās kopiju, kas apliecināta lietvedības kārtībā, pievieno mantojuma lietai.

47.Apliecību par laulātā mantas daļu zvērināts notārs izsniedz vienīgi pārdzīvojušam laulātajam. Ja miruši abi laulātie, viņiem pienākošos daļu laulāto kopmantā mantinieki pieprasa tiesā prasības kārtībā.

VI. Pēdējās gribas rīkojuma nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

48.Par testatora nāvi zvērinātam notāram var paziņot privātpersonas vai valsts pārvaldes iestādes.

49.Zvērināts notārs, kuram nolasīšanai iesniegts pēdējās gribas rīkojuma akts, pārliecinās par testatora nāvi un uzsāk mantojuma lietu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izsludina testamenta nolasīšanu. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir nodots zvērinātam notāram glabāšanā, bet mantojuma lietas vešana ir piekritīga citam zvērinātam notāram, viņš izsludina testamenta nolasīšanu, neuzsākot mantojuma lietu.

50.Ja zvērinātam notāram ir ziņas par pēdējās gribas rīkojumu, kas apliecināts pie cita zvērināta notāra, valsts notariāta kantorī, pagasttiesā vai bāriņtiesā, viņš pats pieprasa šo aktu no attiecīgās amatpersonas vai valsts arhīva.

51.Uz pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu uzaicina (ar paziņojumu) visus zināmos mantiniekus, tajā skaitā personas, kam būtu tiesības mantot pēc likuma, kā arī lieciniekus, kas piedalījušies pēdējās gribas rīkojuma akta sastādīšanā. Publiska testamenta liecinieku aicināšana nav nepieciešama.

52.Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievērojot Notariāta likuma 272.panta noteikumus.

53.Zvērināts notārs nolasa gan publiskos pēdējās gribas rīkojumu aktus (testamentu akti, glabāšanā nodotie testamenti, mantojuma līgumi), gan privātos testamentus. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs aicina klātesošos izteikt iebildumus un paziņojumus.

54.Par pēdējās gribas rīkojuma atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu saskaņā ar Notariāta likuma 273.panta noteikumiem.

55.Ja personas, kas piedalījušās pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā, izteikušas iebildumus, zvērināts notārs to ieraksta aktā par pēdējās gribas rīkojuma atvēršanu un nolasīšanu un šīs personas to apliecina ar parakstiem, bet, ja saņemti rakstiski iebildumi, pirms testamenta atvēršanas un nolasīšanas tos pievieno aktam.

56.Ja pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā ir piedalījušies šī akta sastādīšanas liecinieki, aktā par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu ietver Notariāta likuma 139.5pantā noteiktajā kārtībā taisītu apliecinājumu par to, ka liecinieki atzīst savus parakstus uz šī akta. Ja liecinieki nevar piedalīties attiecīgā akta nolasīšanā, šādu apliecinājumu var taisīt atsevišķi un pievienot mantojuma lietai.

57.Ja privātā testamenta liecinieki ir miruši, nav sasniedzami vai neierodas uz testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs aktā par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu norāda, ka testamenta liecinieku nopratināšana nav iespējama un mantojuma apliecība tiks izsniegta pēc tam, kad rakstiskā privātā testamenta īstums tiks pierādīts ar citiem līdzekļiem (Civillikuma 614.pants).

58.Ja tiek iesniegts hologrāfiskais testaments (Civillikuma 451.pants) un priviliģētais testaments (Civillikuma 462.pants), tā īstuma pierādīšana tiesā nav nepieciešama.

59.Paziņojumu par mantojuma atklāšanos un tā pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt testamenta nolasīšanā, zvērināts notārs nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālo aktu grāmatas.

60.Ja pēdējās gribas rīkojumu nolasījis zvērināts notārs, pie kura glabājas testaments, bet mantojuma lieta ir uzsākta citur vai arī ir piekritīga citas apgabaltiesas teritorijā praktizējošam zvērinātam notāram, zvērināts notārs, kurš nolasījis pēdējās gribas rīkojuma aktu, izskaidro aktā minētajām personām, kuras bijušas klāt testamenta nolasīšanā, mantojuma pieņemšanas termiņus un izsniedz izrakstus no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma atvēršanu un nolasīšanu.

61.Ja ar pēdējās gribas rīkojumu ir iecelts pēcmantinieks, mantojuma lieta ievedama tikai vienreiz un testaments tiek nolasīts un stājas likumīgā spēkā, kad pirmmantiniekam apstiprinātas mantojuma tiesības. Pirmmantiniekam pieņemot mantojumu, zvērināts notārs aicina arī pēcmantinieku izteikt savu gribu pieņemt mantojumu, iesniedzot mantošanas iesniegumu.

62.Kad pēcmantinieks izteicis gribu pieņemt mantojumu, zvērināts notārs vēršas pie attiecīgās tiesas, lai mantojumam tiktu nodibināta aizgādnība.

63.Mantojuma apliecībā, ko izsniedz pirmmantiniekam, norāda pienākumu izdot mantojumu pēcmantiniekam. Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, pēdējās gribas rīkojuma aktā noteiktās pēcmantinieka tiesības reizē ar pirmmantinieka īpašuma tiesībām nostiprina zemesgrāmatā.

64.Pēcmantinieka tiesības pārņemt mantojumu apliecina pirmmantinieka miršanas apliecība, bet, ja testamentā ir paredzēti citi mantojuma pārņemšanas apstākļi, – dokuments, kas apliecina šo apstākļu iestāšanos.

65.Ja mantojumā ietilpst nekustams īpašums, zvērināts notārs apliecina nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai ierakstu pārgrozīšanai un dzēšanai. Par īpašuma tiesību nostiprināšanas pamatu šajā gadījumā kalpo pirmmantiniekam izsniegtā mantojuma apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta spēkā stāšanos, zemesgrāmatu apliecība ar tajā norādītajiem aprobežojumiem un viens no šo noteikumu 64.punktā noteiktajiem dokumentiem.

66.Ja mantojuma pārņemšanai ir paredzēts termiņš, kas, pirm­mantiniekam mirstot, vēl nav iestājies, mantojuma lietu kārtot aicina viņa likumīgos mantiniekus, kuriem uzliek pienākumu, iestājoties testamentā noteiktajam termiņam, izdot mantojumu pēcmantiniekam.

67.Ja pēcmantinieks ir arī neatraidāmais mantinieks, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu tūlīt pēc mantojuma atklāšanās.

68.Ja pirmmantinieks ir arī neatraidāmais mantinieks, zvērināts notārs izskaidro viņa tiesības pieprasīt mantojuma neatņemamo daļu bez nosacījuma to nodot tālāk pēcmantiniekam.

69.Par pēdējās gribas rīkojuma akta oriģinālu Notariāta likuma 280.panta izpratnē uzskata šādu zvērināta notāra nolasītu dokumentu:

69.1.izrakstu no testamentu aktu grāmatas (mantojuma līguma gadījumā);

69.2.izrakstu no notariālo aktu grāmatas;

69.3.uzrādījuma kārtībā apliecināta līguma eksemplāru;

69.4.valsts notariāta kantoros apliecināta testamenta oriģinālu;

69.5.privāta testamenta oriģinālu;

69.6.valsts arhīva (tai skaitā bijušā Latvijas zvērinātu notāru padomes arhīva) izsniegtās izziņas.

70.Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu kādā daļā ir atzinusi par spēkā neesošu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā. Notariālajam aktam pievieno tiesas sprieduma norakstu.

71.Ja tiesa pēdējās gribas rīkojuma aktu ir atzinusi par spēkā neesošu pilnā apjomā, mantojuma tiesībās apstiprina likumiskos mantiniekus.

72.Atzīstot, ka iesniegums par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā ir pamatots, zvērināts notārs pēc tam, kad beidzies mantojuma atstājēja noteiktais, likumā norādītais vai zvērināta notāra noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš, taisa notariālo aktu – apliecību par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā, kā arī taisa apliecinājuma uzrakstu uz pēdējās gribas rīkojuma akta par tā stāšanos likumīgā spēkā kopumā vai daļā.

VII. Mantojuma apsardzība

73.Zvērināts notārs iesniegumu par mantojuma apsardzību pieņem no personām, kas noteiktas Notariāta likuma 289.pantā. Uz tā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

74.Ja mantojuma lieta nav uzsākta, iesniegumu par mantojuma apsardzību pieņem zvērināts notārs, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kur ir mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – kur atrodas mantojamā manta (nekustamais īpašums) vai tās galvenā daļa. Pie zvērināta notāra, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kur atrodas mantojamā manta (nekustamais īpašums) vai tās galvenā daļa, vēršas arī tad, ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta nav bijusi Latvijā.

75.Ja mantojuma lieta ir uzsākta, ar iesniegumu par mantojuma apsardzību vēršas pie zvērināta notāra, kura lietvedībā šī lieta atrodas.

76.Zvērināts notārs negādā par mantojuma apsardzību, ja to ir nodrošinājusi pagasttiesa saskaņā ar likumu “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”.

77.Ja nepilngadīgajam mantiniekam nav vecāku, zvērināts notārs aicina bāriņtiesu paziņot, kas ir nepilngadīgā aizbildnis, bet, ja aizbildņa nav, aicina tādu iecelt.

78.Ja nepieciešama mantojuma apsardzība, zvērināts notārs rakstiski uzaicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai, norādot konkrētu mantojamās mantas apsardzības līdzekli.

VIII. Sludinājums par mantojuma atklāšanos

79.Zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos pēc ieinteresēto personu lūguma vai – Civillikuma 659.pantā noteiktajos gadījumos – pēc savas iniciatīvas. Testamentārās un līgumiskās mantošanas gadījumā, kā arī ja manto nepilngadīgais, izsludināšana ir obligāta.

80.Iesniegumu par izsludināšanu sagatavo saskaņā ar Notariāta likuma 253., 254. un 296.pantā noteiktajām prasībām.

81.Sludinājumā zvērināts notārs aicina pieteikties iespējamos mantiniekus un citas ieinteresētās personas, norādot uzaicinājuma termiņu saskaņā ar Notariāta likuma 297.pantu.

82.Ja iesnieguma saņemšanas dienā līdz likumiskā mantojuma pieņemšanas termiņa (gada) beigām ir mazāk par trim mēnešiem, bet izsludināšana ir nepieciešama vai arī to lūdz paši mantinieki, par mantojuma pieņemšanas beigu termiņu atzīstams izsludinātais termiņš.

83.Mantojuma atklāšanos neizsludina, ja mantinieki, kas pieņēmuši mantojumu faktiskā valdījumā, iesniedz mantošanas iesniegumu pēc Civillikuma 693.pantā noteiktā gada termiņa vai pēc pēdējās gribas rīkojumā noteiktā termiņa mantojuma pieņemšanai.

84.Neatraidāmie mantinieki, kreditori un legatāri, kas vēlas pieteikt savas pretenzijas uz mantojumu, iesniedz zvērinātam notāram attiecīgu iesniegumu, uz kura apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

85.Ar neatraidāmo mantinieku iesniegumu zvērināts notārs iepazīstina testamentāro vai līgumisko mantinieku un uzaicina vienoties par neatņemamās daļas izdalīšanu. Šādu vienošanos noslēdz notariālā akta formā pie zvērināta notāra, pirms izsniegta mantojuma apliecība, ar kuru pēdējās gribas rīkojums tiek atzīts par stājušos spēkā. Uz izsniegtās mantojuma apliecības izdara atzīmi par to, ka panākta vienošanās par neatņemamās daļas izdalīšanu.

86.Neatņemamā daļa izdalāma saskaņā ar Civillikuma 425. un 426.pantu. Neatņemamo daļu aprēķina naudas izteiksmē, bet pieļaujamas arī vienošanās par noteiktas mantas, tai skaitā konkrēta nekustamā īpašuma vai tā domājamās daļas, piešķiršanu neatraidāmajam mantiniekam.

87.Ja saskaņā ar panākto vienošanos neatraidāmajam mantiniekam neatņemamo daļu izmaksā naudā vai viņam tiek izdalīta noteikta manta, testamentu atzīst par spēkā stājušos pilnā apjomā. Ja par neatņemamo daļu tiek noteikta domājamā daļa no visa mantojuma, testamentu atzīst par spēkā stājušos daļā.

88.Ja mantinieki nevienojas, zvērināts notārs izskaidro neatraidāmajam mantiniekam viņa tiesības pieprasīt pienākošos mantas daļu, ceļot prasību tiesā.

89.Ja mantojuma lietā pieteiktas kreditoru pretenzijas, zvērināts notārs ar tām iepazīstina mantiniekus. Mantinieki ar parakstiem uz pieteiktajām pretenzijām apliecina, ka ar tām ir iepazinušies.

90.Zvērināts notārs nepārbauda kreditoru pretenziju pamatotību un nenorāda tās mantojuma apliecībā.

91.Zvērināts notārs rakstiski informē kreditoru par personām, kam izsniegta mantojuma apliecība, un par to, ka mantinieki ir iepazīstināti ar pieteiktajām pretenzijām, kā arī izskaidro kreditora tiesības celt prasību tiesā, ja mantinieki pieteiktās pretenzijas neatzīst.

IX. Mantojuma pieņemšana un atraidīšana

92.Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu taisa notariālā akta formā. Nav iespējama mantojuma pieņemšana ar nosacījumiem, tai skaitā nevar pieņemt tikai daļu mantojuma. Ja vienam mantiniekam piekrīt vairākas mantojuma daļas uz dažādiem mantošanas pamatiem, tās var pieņemt vai atraidīt atsevišķi.

93.Ja mantinieki vēlas izlietot inventāra tiesību (Civillikuma 709.pants), zvērināts notārs no viņiem pieņem iesniegumu par mantojuma pieņemšanu, kurā norāda, ka viņi mantojumu pieņem ar inventāra tiesībām. Inventāra tiesību var izlietot neatkarīgi no mantošanas pamata. Piešķirt inventāra tiesību lūdz katrs mantinieks atsevišķi. Ja inventāra sarakstu iesniedzis viens no mantiniekiem, to atkārtoti vairs nesastāda.

94.Mantojumu uz inventāra tiesību pamata pieņem Notariāta likuma 307.pantā un Civillikuma 709.pantā noteiktajos termiņos. Ja mantojums ir plašs un sarežģīts vai inventāra saraksta sastādīšana ir apgrūtināta vai aizkavējas objektīvu iemeslu dēļ, mantot aicinātais iesniedz zvērinātam notāram iesniegumu, lūdzot termiņa pagarinājumu. Zvērināts notārs pārbauda personas identitāti pēc personu apliecinoša dokumenta, par ko uz iesnieguma lietvedības kārtībā izdara atzīmi.

95.Par šo noteikumu 94.punktā noteiktā iesnieguma izskatīšanas rezultātiem zvērināts notārs iesniedzējam paziņo rakstiski. Paziņojumā norāda termiņu, kādu zvērināts notārs noteicis inventāra saraksta sastādīšanai, bet, atsakot termiņa pagarinājumu, – atteikuma pamatojumu. Pagarinājuma termiņš nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu.

96.Ja inventāra saraksts nav sastādīts, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.

97.Aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki, tai skaitā nepilngadīgā mantinieka dabiskie aizbildņi – māte vai tēvs, mantojumu var pieņemt vai atraidīt vienīgi ar bāriņtiesas piekrišanu un ar inventāra tiesību. Uz viņiem neattiecas Notariāta likuma 307.pantā un Civillikuma 709.pantā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai uz inventāra tiesības pamata.

98.Šo noteikumu 97.punktā noteiktajā gadījumā mantinieka aizbildnis pirms mantošanas iesnieguma iesniegšanas zvērinātam notāram rīkojas saskaņā ar Civillikuma 272.pantu un vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja vai pagasttiesas par inventāra saraksta sastādīšanu. Minēto sarakstu iesniedz bāriņtiesā. Ja mantojamās mantas apzināšanai nepieciešams zvērināta notāra rakstisks pieprasījums, zvērināts notārs nosūta šādu paziņojumu attiecīgajai iestādei, norādot, ka ziņas nepieciešamas mantojuma lietas uzsākšanai.

99.Iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu zvērināts notārs pieņem no Notariāta likuma 301.pantā noteiktajām personām.

100.Iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu sastāda atbilstoši Notariāta likuma 302.panta noteikumiem. Uz šī iesnieguma apliecināms iesniedzēja paraksta īstums.

101.Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs nosūta viņiem paziņojumu ierakstītā sūtījumā.

102.Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi vai arī viņš nav pārliecināts, ka tie ir vienīgie un tuvākie mantinieki, zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar Notariāta likuma 297.panta noteikumiem. Izsludināšana notiek arī tad, ja mantinieki ir zināmi un ir uzaicināti ar zvērināta notāra rakstisku paziņojumu, bet viņi mantojumu atraida vai arī neierodas pie zvērināta notāra savas attieksmes izteikšanai.

103.Pēc uzaicinājumā norādītā termiņa beigām zvērināts notārs paziņo personām, kas vēlējušās mantinieku uzaicināšanu, par to, vai mantinieki ir pieteikušies.

104.Ja mantinieki ir uzaicināti, bet nav ieradušies izteikt savu gribu un beidzies izsludinātais vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs izsniedz mantojuma apliecību mantiniekiem, kas iesnieguši mantojuma iesniegumu. Turpmākie strīdi starp mantiniekiem tiek risināti tiesā, ceļot mantojuma prasību.

105.Ja mantinieki ir zināmi un uzaicināti pēc legatāru vai kreditoru lūguma saskaņā ar Civillikuma 697.pantu, bet noteiktajā termiņā neierodas izteikt savu gribu, atzīst, ka mantinieki mantojumu ir pieņēmuši. Šādā gadījumā zvērināts notārs atkārtoti rakstiski uzaicina mantiniekus ierasties pie zvērināta notāra. Ja mantinieki neierodas, zvērināts notārs rakstiski par to paziņo personai, kas lūgusi mantinieku uzaicināšanu. Paziņojumā norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 697.panta noteikumiem mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, bet neierodas saņemt mantojuma apliecību, tādēļ tālāka jautājuma risināšana ir iespējama tiesas ceļā.

106.Ja lūgumu par mantinieku uzaicināšanu izteikušas gan Civillikuma 697.pantā noteiktās personas (legatāri un kreditori), gan Civillikuma 698.pantā noteiktās personas (mantot aicinātās personas), priekšroku dod Civillikuma 698.panta noteikumiem. Ja mantot aicinātais neizsaka savu gribu līdz termiņa beigām, atzīst, ka viņš mantojumu atraidījis.

107.Ja starp mantot aicinātajiem ir nepilngadīgais, viņa aizbildņu klusēšanu nevar uzskatīt par mantojuma atraidīšanu, jo arī mantojuma atraidīšanai nepieciešama bāriņtiesas piekrišana (Civillikuma 295.pants). Ja zvērinātam notāram ir zināms par nepilngadīga mantinieka esību, viņš rakstiski izskaidro aizbildnim viņa pienākumu, bet, ja aizbildnis to nepilda, zvērināts notārs par to ziņo bāriņtiesai.

108.Ja mantinieki nav atsaukušies uz sludinājumu un nav pieteikušies vai arī ir atraidījuši mantojumu, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu Notariāta likuma 306.pantā noteiktajā kārtībā.

109.Iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu zvērināts notārs pieņem arī pēc Civillikuma 693.pantā noteiktā termiņa beigām, ja mantinieks ir pieņēmis faktiskā valdījumā kādu no mantojuma atstājēja mantām. Šo faktu mantinieks norāda mantošanas iesniegumā. Mantinieks tiek brīdināts par kriminālatbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu zvērinātam notāram.

110.Iesniegumu par atteikšanos no testamentārās mantošanas vai mantojuma atraidīšanu rakstiski iesniedz zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Šis iesniegums taisāms notariālā akta formā. Šajā gadījumā zvērinātam notāram nav jāpārbauda likumiskā mantinieka radniecība ar mantojuma atstājēju.

X. Likumisko mantinieku apstiprināšana mantojuma tiesībās

111.Apstiprināšana mantojuma tiesībās ir nepieciešama, ja:

111.1.notikusi mantojuma apsardzība;

111.2.izdarīts uzaicinājums;

111.3.tiek mantots nekustams īpašums vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrējama kustama manta.

112.Radniecības fakta pierādīšanai iesniedz dzimšanas un laulības apliecību kopijas, kas apliecinātas lietvedības kārtībā, uzrādot oriģinālus, vai dzimtsarakstu nodaļas akta ieraksta norakstus vai izrakstus. Ja mantiniekiem pēc laulības noslēgšanas ir cits uzvārds, bet noslēgtā laulība ir šķirta un tiesas spriedumā par laulības šķiršanu pirmslaulības uzvārds nav norādīts, iesniedz dzimtsarakstu nodaļas laulības akta ieraksta noraksta vai izraksta oriģinālu.

113.Ja mantinieks nevar iesniegt zvērinātam notāram nevienu no šo noteikumu 112.punktā norādītajiem dokumentiem, jo ziņas dzimtsarakstu iestādēs nav saglabājušās, radniecības fakts konstatējams tiesā.

114.Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību).

XI. Mantojuma apliecību izsniegšana

115.Pēc izsludinātā vai likumiskā mantojuma pieņemšanas termiņa beigām, ja mantojuma lietā ir iesniegti visi Notariāta likuma 281. vai 312.pantā noteiktie dokumenti, kā arī dokumenti par mantojamās mantas piederību mantojuma atstājējam un lietā nav tiesas paziņojuma par celto prasību par pēdējās gribas rīkojuma apstrīdēšanu vai tiesneša lēmuma par lietvedības apturēšanu mantojuma lietā, zvērināts notārs pēc mantinieku pieprasījuma nosaka dienu mantojuma apliecības saņemšanai.

116.Izsniedz divu veidu mantojuma apliecības – par tiesībām uz mantojumu pēc likuma un par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā. Nav pieļaujama abu veidu apliecību apvienošana vienā aktā.

117.Ja starp mantiniekiem ir nepilngadīga persona, izsniegto mantojuma apliecību papildina ar piezīmi “Rīcība ar nepilngadīgas personas mantu pieļaujama vienīgi ar bāriņtiesas piekrišanu”.

118.Izsniedzot apliecību par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā, visu, kas testamentā ir pretlikumīgs, zvērināts notārs saskaņo ar likumiem vai, ja tas nav iespējams, izslēdz no testamenta (Civillikuma 785.pants), par to izdarot atzīmi mantojuma apliecībā un norādot, ar kādiem likumiem testaments ir saskaņots.

119.Mantojuma apliecību zvērināts notārs taisa notariālā akta formā. Notariālā akta kopiju, kas apliecināta lietvedības kārtībā, iešuj mantojuma lietā. Zvērināts notārs izsniedz pa vienam izrakstam no notariālo aktu grāmatas katram mantiniekam, kā arī papildus tik izrakstu, cik ir nekustamo īpašumu. Par izrakstu izsniegšanu zvērināts notārs amata atlīdzību neņem.

120.Izsniedzot apliecību par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā, tajā norāda arī radniecības pakāpi ar mantojuma atstājēju un, ja tas nepieciešams valsts nodevas aprēķināšanai mantojuma lietā, to, ka mantinieki dzīvojuši kopā ar mantojuma atstājēju, ja lietā ir šo faktu apliecinoši dokumenti.

121.Ja mantinieki vai viņu pilnvarnieki nevar personiski ierasties pēc mantojuma apliecības, viņi rakstiski norāda adresi, uz kuru zvērināts notārs ierakstītā sūtījumā nosūta apliecību. Valsts nodeva un zvērināta notāra amata atlīdzība tiek iekasētas pirms mantojuma apliecības akta taisīšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu.

122.Ja likumiskie mantinieki nevar vai nevēlas saņemt kopīgu mantojuma apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma, viņi par to rakstiski informē zvērinātu notāru. Šajā gadījumā apliecību taisa katram mantiniekam atsevišķi uz viņam pienākošos mantojuma daļu. Iekasējamās valsts nodevas summu un zvērināta notāra amata atlīdzību sadala proporcionāli mantojuma domājamām daļām. Uz pirmās apliecības izdara atzīmi par to, ka uz atlikušajām mantojuma domājamām daļām apliecības vēl nav izsniegtas, bet uz turpmākajām apliecībām – atzīmi, kad taisīta mantojuma apliecība uz pārējām mantojuma domājamām daļām.

123.Ja mantinieki nevar vai nevēlas kopīgi ierasties pēc mantojuma apliecības par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos, viņi par to rakstiski informē zvērinātu notāru. Šajā gadījumā zvērināts notārs izsniedz apliecības, ar kuru pēdējās gribas rīkojumu atzīst par spēkā stājušos daļā. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls ar zvērināta notāra atzīmēm par spēkā stāšanos daļā glabājas mantojuma lietā līdz brīdim, kamēr tiek izsniegta pēdējā apliecība, bet apliecībām tiek pievienotas šī akta kopijas.

124.Uz pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināla ir zvērināta notāra apliecinājuma uzraksts par to, kad šis akts ir stājies likumīgā spēkā kopumā vai daļā. To pievieno aktam par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos. Gatavojot izrakstu no notariālo aktu grāmatas, izraksta apliecinājuma uzraksts ir aiz notariālajam aktam pievienotā testamenta kopijas. Mantojuma lietai pievieno notariālā akta kopiju, kas apliecināta lietvedības kārtībā.

125.Ja nepieciešams papildināt izsniegto mantojuma apliecību, zvērināts notārs notariālā akta formā taisa papildinājumus mantojuma apliecībā, kurā izdara atsauci uz jau izsniegto mantojuma apliecību.

XII. Mantojuma dalīšana

126.Mantojuma dalīšana notiek pēc mantojuma apliecību izsniegšanas.

127.Mantojuma dalīšana var notikt arī, ja visi likumiskie mantinieki mantojumu pieņēmuši, bet nav bijusi nepieciešama apstiprināšana mantojuma tiesībās (šo noteikumu 111.punkts) un starp mantiniekiem nav strīda par mantojuma daļām.

128.Ja mantojuma sadali prasa aizbildnis vai aizgādnis, zvērināts notārs mantojuma sadales projektu sastāda pēc tam, kad saņemta bāriņtiesas atļauja par mantojuma dalīšanu (Civillikuma 724.panta otrā daļa). Bāriņtiesas atļauju par mantojuma dalīšanu pievieno mantojuma lietai.

129.Par mantojuma sadali zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

130.Ja mantojuma sadale notiek tiesā, zvērināts notārs tiesneša uzdevumā sastāda mantas dalīšanas projektu. Projektā pamato mantojuma sadales kārtību.

131.Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus un veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos. Ja nepieciešams, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un pieaicina ekspertu mantas novērtēšanai.

132.Ja starp mantiniekiem nav strīda par mantojuma lietā iesniegto vērtējumu, atkārtota mantojamās mantas novērtēšana nav nepieciešama.

XIII. Mantojuma lietu uzsākšanas un apspriešanas kārtība, ja mantojuma atstājējs miris līdz 2002.gada 31.decembrim

133.Ja mantojuma atstājējs miris līdz 2002.gada 31.decembrim, uzsākot mantojuma lietu, zvērināts notārs nosūta rakstisku pieprasījumu rajona (pilsētas) tiesai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas ar lūgumu sniegt ziņas, vai mantojuma lieta nav uzsākta šīs tiesas lietvedībā. Ja mantojuma atstājējs miris līdz 1992.gada 31.augustam, šādu pieprasījumu nosūta kā tiesai, tā valsts arhīvam, lai noskaidrotu, vai šāda lieta nav bijusi iesākta tiesā vai valsts notariāta kantorī.

134.Ja mantojums ir atklājies līdz 2002.gada 31.decembrim un lieta ir rajona (pilsētas) tiesas lietvedībā, zvērināts notārs mantojuma lietu neuzsāk un izskaidro mantiniekam nepieciešamību vērsties tiesā, bet, ja mantojuma lieta ir jau uzsākta, nosūta to tiesai.

135.Ja mantojums ir atklājies līdz 1992.gada 31.augustam un mantinieki mantojumu ir pieņēmuši, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantorī, bet nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma vai testamenta, zvērināts notārs pieņem no mantiniekiem iesniegumu par lietvedības atjaunošanu mantojuma lietā. Uz iesnieguma apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

136.Pēc šo noteikumu 135.punktā noteiktā iesnieguma pieņemšanas zvērināts notārs nosūta rakstisku pieprasījumu rajona (pilsētas) tiesai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas par to, vai šī lieta nav uzsākta rajona (pilsētas) tiesā. Pēc tam kad saņemts rakstisks apstiprinājums tam, ka mantojuma lieta neatrodas tiesas lietvedībā, zvērināts notārs rakstiski pieprasa no valsts arhīva mantojuma lietas kopiju.

137.Ja notiek mantošana pēc testamenta, kurš atrodas no arhīva saņemtajā mantojuma lietā, šo testamentu nenolasa. Zvērināts notārs pēc visu iztrūkstošo dokumentu pievienošanas mantojuma lietai taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos, pievienojot tam izrakstu no arhīva izsniegtās mantojuma lietas – testamenta kopiju, uz kuras izdarīta atzīme par pēdējās gribas rīkojuma spēkā stāšanos.

138.Likumiskajiem mantiniekiem zvērināts notārs izsniedz mantojuma apliecību par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma.

139.Ja mantojums atklājies pirms 1992.gada 1.septembra, mantojuma tiesiskās attiecības apspriež saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanos un kārtību” noteikumiem.

XIV. Noslēguma jautājums

140.Noteikumu 135. un 136.punkts ir spēkā līdz 2008.gada 31.decem­brim.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 31.decembri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!