Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2005. gada 15. decembra Dabas resursu nodokļa likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2005., Nr. 209 (3367) https://www.vestnesis.lv/ta/id/124707-dabas-resursu-nodokla-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Vēl šajā numurā

29.12.2005., Nr. 209 (3367)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 15.12.2005.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Dabas resursu nodokļa likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs—dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

2) apsaimniekošanas sistēma — pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

3) dabas resursi — dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve — dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana— dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē;

6) limits — atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums vai Ckategorijas piesārņojošas darbības deklarācijā norādītais vidē emitētais piesārņojuma apjoms;

7) saimnieciskā darbība — dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces — preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura:

1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai Ckategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,

b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,

c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes,

d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,

e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētos rādītājus) ;

2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) ,

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) , izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) , papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas (turpmāk— vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi) ;

4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Persona, kura veic videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā piegādes darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā realizē šīs preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā.

4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes

(1) Ar nodokli apliek:

1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam, kā arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes;

3) atkritumu apglabāšanu un piesārņojošu vielu emisiju vidē atbilstoši šā likuma 3., 4. un 5.pielikumam;

4) stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, atbilstoši šā likuma 4.pielikumam;

5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam;

6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk arī — iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Nodokļa likmes par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes; par C kategorijas piesārņojošu darbību nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu; par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; par iepakojumu, gadījumos, kad tā materiāla veidu un svaru nav iespējams pamatot ar uzskaites dokumentiem; par transportlīdzekļiem ir noteiktas attiecīgi šā likuma 14., 15., 20., 24. un 26.pantā. Pārējos gadījumos nodokļa likmes, arī to spēkā esamības periodi, ir noteikti šā likuma pielikumos.

(3) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka:

1) dabas resursu, piesārņojošu vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) videi kaitīgu preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām.

(4) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli.

II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas

5.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kurš veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu) ;

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā) , ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā tā piesārņojuma apjomu, kuru atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietotajiem ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti.

6.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām šīs vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī tad, ja radioaktīvās vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

(5) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 30dienas.

7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijas Republikā

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kurš saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaim­niekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu vai piedalās šādas sistēmas darbībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis iesniedz Vides ministrijai dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis sniedz pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem) un pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

(3) Vides ministrija vai normatīvajos aktos noteikta tās padotībā esoša iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaim­niekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi vai Lielo nodokļu maksātāju pārvaldi (turpmāk — Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi) , kurā nodokļu maksātāji reģistrēti, un Ceļu satiksmes drošības direkciju un sniedz tām nepieciešamās ziņas.

8.pants. Atbrīvojums no nodokļa par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu) .

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem;

4) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaim­niekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

(3) Vides ministrija vai normatīvajos aktos noteikta tās padotībā esoša iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā nodokļu maksātāji reģistrēti, un sniedz tai nepieciešamās ziņas.

(4) Nodokļa maksātājs, kurš realizē gan vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, gan pirmais realizē preces iepakojumā vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādātas preces iepakojumā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu, nodrošina gan izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas, gan vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanu un piemērošanu.

9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu;

2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir noslēdzis ar Vides ministriju līgumu par nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu) .

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz Vides ministrijai vai tās padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

4) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

6) videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros, ja šo preču atkritumu reģenerācijas apjomi nav noteikti citos normatīvajos aktos.

(3) Vides ministrija vai normatīvajos aktos noteikta tās padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī 10 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, kurā nodokļu maksātāji ir reģistrēti, un sniedz tai nepieciešamās ziņas.

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju no iekārtas, kuras operatoram likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētos rādītājus) .

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošu vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdoša viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un lietošanu

12.pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem vides aizsardzības un zemes dzīļu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

(2) Lai izmantotu saimnieciskajā darbībā dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai izmantotu saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis, nepieciešams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt dabas resursu lietošanas atļauju.

13.pants. Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un taksācijas perioda beigās par to informē reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo taksācijas periodu nav jāmaksā.

14.pants. Nodokļa aprēķināšana par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme:

1) 0,01 lats par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu;

2) 0,01 lats par 100 kubikmetru metāna iesūknēšanu;

3) 0,05 lati par 100 kubikmetru oglekļa dioksīda iesūknēšanu;

4) 0,1lats par 100 kubikmetru pārējo siltumnīcefekta gāzu iesūknēšanu.

15.pants. Nodokļa aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu Ckategorijas piesārņojošai darbībai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas formu un tajā iekļaujamo informāciju, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus.

(3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 50 latu gadā.

16.pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO2) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu un saražotās produkcijas veidu un ķīmisko sastāvu, izmantotā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu apjomu, saražotās produkcijas apjomu, zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru.

(2) Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17.pants. Nodokļa aprēķināšana par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu

Kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā, nosaka Ministru kabinets.

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdeņu ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu (izņemot minerālūdeņus) ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī, neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājam ir nepieciešama atļauja. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdeņu ieguves limits noteikts mazāks par 10 kubikmetriem diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdeņu apjomu, kas iegūts virs limita, atbilstoši šā likuma 2.pielikumā noteiktajai nodokļa likmei.

20.pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai

Par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,03 lati par vienu kilogramu.

21.pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.

(2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņojošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai Ckategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.

(3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai Ckategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma saņemšanas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu.

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ievērojot nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā ir rakstveidā informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav informējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajai likmei, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkāršā apmērā.

IV nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm, par iepakojumu, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām un par transportlīdzekļiem

23.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa) .

(3) Nodokli par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces iegādes cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa) .

(4) Ja nodokļa maksātājs gan realizē Latvijā videi kaitīgas preces, gan savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto iegādātas videi kaitīgas preces, nodokli aprēķina latos par katru preces fizisko vienību vai svara vienību vai procentos no preces realizācijas cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa) .

(5) Videi kaitīgu preču svaru, skaitu vai iegādes vai realizācijas cenu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

4) videi kaitīgu preču atkritumu apsaim­niekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

24.pants. Nodokļa aprēķināšana par iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību.

(2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem;

5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

6) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

7) izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija, nodokli aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai, ja nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem, 15 latus gadā.

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izmantošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 no likmes 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 no likmes 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

26.pants. Nodokļa aprēķināšana par transportlīdzekļiem

Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli ir 22 lati.

V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli, nodokļa maksājumu sadale un pašvaldību vides aizsardzības speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

27.pants. Kārtība, kādā tiek maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgas preces, iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus un radioaktīvās vielas;

2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību;

3) pārskata formu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas kārtību.

(2) Pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) nodokļa maksātājs pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, ja nodokļa maksātājs ieguvis vai lietojis dabas resursus vai piesārņojis vidi. Pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams elektroniskā veidā Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 10.datumam.

(3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par Ckategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu;

2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100latu gadā.

(5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

(6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, taču transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu.

(7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.

(8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5.datumam elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaim­niekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(9) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā pirmā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli var samaksāt un pārskatu iesniegt ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgts rakstveida līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli.

(10) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstveida līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā iemaksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz.

(11) Nodokļa maksātājs, kas videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai) ;

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu 100 procentu apmērā ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaitā, par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu, kas piedzīta par šā likuma pārkāpumiem, ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam sadalījumam.

29.pants. Pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus.

VI nodaļa. Nodokļa administrācija

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi kontrolē Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

VII nodaļa. Atbildība

31.pants. Atbildība par nodokļa bāzes samazināšanu un citiem likuma pārkāpumiem

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai radioaktīvo vielu apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto soda naudu par iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļa maksātājs.

(3) Ja nodokļa maksātājs ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, bet nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides ministriju ietvertās saistības, Vides ministrija 10dienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka līgumsaistības netiek ievērotas, pieņem lēmumu par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu, lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. Ja ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa, pamatojoties uz Vides ministrijas noslēgto līgumu ar nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju, Valsts ieņēmumu dienests no nodokļa maksātāja vai apsaimniekotāja piedzen nesamaksāto nodokli trīskāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts konkrētā pārskata periodā, nosakot nesamaksātā nodokļa samaksas termiņu. Lai turpinātu saņemt atbrīvojumu no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 7., 8. vai 9.pantam, nodokļa maksātājam vai apsaimniekotājam nepieciešams Vides ministrijas lēmums par to, ka tiek piemērota atbilstošā apsaimniekošanas sistēma.

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un apmērā.

Pārejas noteikumi

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par dabas resursu nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.) .

2.Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) , kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus, izņemot šā likuma 9.pantā minētos noteikumus, kurus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim. Šā likuma 23.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minētos noteikumus un 24.panta trešās daļas 6. un 7.punktā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.oktobrim.

5.Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

6.Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniskā veidā saskaņošanai Valsts vides dienestā piemērojama ar dienu, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei papīra formā un, ja iespējams, elektroniskā veidā.

7.Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm subsīdiju veidā atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.

8.Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80procentu apmēram komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) , kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu” un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām. Nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šajā punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt uz laikposmu ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim un piemērot līdz šā termiņa beigām.

9. Nodokļa atvieglojumus, kas piešķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

10. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, papildus aprēķinātajam un samaksātajam nodoklim aprēķina un maksā soda naudu trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Soda naudu par neapstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei vai Vides pārraudzības valsts birojam. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Pārbaudes aktu un lēmumu par budžetā papildus iemaksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei (norādot papildus aprēķinātās summas samaksas termiņu, ja nodokļa maksātājs maksājumus nav veicis) . Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši pārbaudes aktam veic 20dienu laikā pēc iepazīšanās ar pārbaudes aktu.

11.Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

12.Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu šī komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvarotu pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

13. Likuma 8.panta otrās daļas 4.punktā un 9.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem pārskatiem jābūt auditētiem, sākot no 2008.gada, kad iesniedz Vides ministrijai pārskatus par 2007.gadu.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 15.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 29.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

 

Dabas resursu nodokļa likuma

1.pielikums

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

Nr.

p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme

(Ls)

1.

Augsne

m3

0,20

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,01

3.

Kvarca smilts

m3

0,20

4.

Smilts

m3

0,05

5.

Smilts–grants (frakcijas > 5 mm saturs > 15 %)

m3

0,10

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,10

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,25

8.

Dolomīts

m3

0,06

9.

Kaļķakmens

m3

0,10

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,10

11.

Šūnakmens

m3

1,00

12.

Ģipšakmens

m3

0,22

13.

Laukakmeņi

m3

0,15

14.

Krāsu zeme

m3

0,10

15.

Kūdra (mitrums — 40 %)

tonna

0,13

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns–aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums — 60 %)

tonna

0,50

17.

Pārējais sapropelis (mitrums — 60 %)

tonna

0,10

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,50

Dabas resursu nodokļa likuma

2.pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

1. Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim

Nr.

p. k.

Ūdeņu ieguves avots vai ūdeņu veids

Mērvienība

Likme

(Ls)

1.

Virszemes ūdeņi

m3

0,002

2.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi:

2.1.

dzeramie ūdeņi

m3

0,01

2.2.

tehniskie ūdeņi

m3

0,005

2.3.

minerālūdeņi, arī:

2.3.1.

minerālūdeņi

m3

0,20

2.3.2.

ārstnieciskie minerālūdeņi

m3

0,10

2.3.3.

termālie minerālūdeņi

m3

0,05

2. Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi no 2007.gada 1.janvāra

Nr.

p.k.

Ūdeņu veids un to sagatavošanas veids

Mēr­vie­nī­ba

Likme laik­posmā no 2007.gada 1.jan­vāra līdz 2007.gada 31.de­cem­brim (Ls)

Likme laik­posmā no 2008.gada 1.jan­vāra līdz 2008.gada 31.de­cem­brim (Ls)

Likme laik­posmā no 2009.gada 1.jan­vāra līdz 2009.gada 31.de­cem­brim (Ls)

Likme laik­posmā no 2010.gada 1.janvāra (Ls)

1.

Virszemes ūdeņi

m3

0,003

0,004

0,005

0,006

2.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:

2.1.

augstas vērtības pazemes ūdens

m3

0,03

0,03

0,03

0,03

2.2.

vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,02

0,02

0,02

0,02

2.3.

zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,01

0,01

0,01

0,01

3.

Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā

m3

0,10

0,10

0,10

0,10

4.

Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:

4.1.

augstas vērtības pazemes ūdens

m3

1,00

1,00

1,00

1,00

4.2.

vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,60

0,60

0,60

0,60

4.3.

zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,30

0,30

0,30

0,30

Dabas resursu nodokļa likuma

3.pielikums

Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu

Nr.

p.k.

Piesārņošanas veids

Mērvie­nība

Likme
laik­posmā no 2006.gada 1.jan­vāra līdz 2009.gada 31.de­cem­brim (Ls)

Likme
laik­posmā no
2010.gada
1.jan­vāra (Ls)

1.

Sadzīves atkritumu apglabāšana:

1.1.

izgāztuvēs un poligonos, kuros uzstādīti svari

tonna

0,75

0,75

1.2.

izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari

m3

0,25

0,25

2.

Azbests šķiedru un putekļu veidā

tonna

10,00

25,00

3.

Bīstamo atkritumu apglabāšana

tonna

25,00

25,00

Dabas resursu nodokļa likuma

4.pielikums

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu un stacionāras tehnoloģiskas iekārtas
emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā

Nr. p.k.

Emisijas klasifikācija

Mēr­vie­nība

Likme
laik­posmā no 2006.gada 1.jan­vāra līdz 2007.gada 31.de­cem­brim (Ls)

Likme
laik­posmā no 2008.gada 1.jan­vāra līdz 2008.gada 30.jū­nijam (Ls)

Likme
laik­posmā no
2008.gada 1.jūlija

(Ls)

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas (izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos atbrīvojumus)

tonna

0,10

0,10

0,30

2.

Cietās daļiņas (smagos metālus nesaturošie putekļi)

tonna

0,30

0,30

0,30

3.

Oglekļa monoksīds (CO)

tonna

5,50

5,50

5,50

4.

Amonjaks (NH3) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

13,00

13,00

13,00

5.

Sēra dioksīds (SO2) , slāpekļa oksīdi (NOx — slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2) , gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

30,00

30,00

60,00

6.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

800,00

800,00

800,00

7.

Stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu daudzumā likuma “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā*

tonna

40 EUR ekvivalents latos

100 EUR ekvivalents latos

100 EUR ekvivalents latos

* Aprēķinot nodokļa maksājumu, valūtas kursa pārrēķinam izmantojams Latvijas Bankas noteiktais kurss taksācijas perioda pēdējā dienā.

Dabas resursu nodokļa likuma

5.pielikums

Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

Nr.

p.k.

Piesārņojošo vielu klasifikācija

pēc bīstamības klases

Mērvienība

Likme

(Ls)

1.

Nebīstamās vielas

tonna

3,00

2.

Suspendētās vielas (nebīstamās)

tonna

10,00

3.

Vidēji bīstamās vielas

tonna

30,00

4.

Bīstamās vielas

tonna

8000,00

5.

Īpaši bīstamās vielas

tonna

50000,00

Dabas resursu nodokļa likuma

6.pielikums

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

Nr. p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme
laik­posmā no 2006.gada 1.jan­vāra līdz 2006.gada 30.jūnijam (Ls)

Likme
laik­posmā no 2006.gada 1.jūlija

(Ls)

1.

Smēreļļas

kg

0,03

0,05

2.

Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina) :

2.1.

līdz 50 Ah

gabals

1,50

1,50

2.2.

no 51 līdz 100 Ah

gabals

3,00

3,00

2.3.

no 101 līdz 150 Ah

gabals

4,50

4,50

2.4.

no 151 un vairāk Ah

gabals

6,00

6,00

2.5.

citi

no vērtības latos

15 %

20 %

3.

Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas)

kg/onp

(ozona
noārdīšanas potenciāls)

1,00

1,00

4.

Visu veidu riepas

kg

0,06

0,10

5.

Eļļas filtri

gabals

0,10

0,10

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 20.1 panta pirmajai daļai:

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas (izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapjus)

kg

0

0,65

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji

kg

0

1,05

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

0

1,35

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus un mobilos telefonus)

kg

0

1,35

6.5.

monitori

kg

0

1,05

6.6.

mobilie telefoni

kg

0

0,90

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

0

0,65

6.8.

televizori

kg

0

1,05

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

0

1,35

6.10.

dzīvsudrabu saturošas spuldzes

gabals

0,10

0,40

6.11.

apgaismes iekārtas (izņemot dzīvsudrabu saturošas spuldzes)

kg

0

1,00

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

0

0,90

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

0

1,35

6.14.

medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

0

0,90

6.15.

tirdzniecības automāti

kg

0

1,35

Dabas resursu nodokļa likuma

7.pielikums

Nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu
un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

Nr.

p.k.

Preces un izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids

Likme laikposmā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim (Ls par 1 kg materiāla)

Likme laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim (Ls par 1 kg materiāla)

Likme laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim (Ls par 1 kg materiāla)

Likme laikposmā no 2009.gada 1.janvāra

(Ls par 1 kg materiāla)

1.

No stikla izejmateriāliem

0,04

0,16

0,20

0,25

2.

No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem

0,10

0,40

0,60

0,65

3.

No metāla izejmateriāliem

0,06

0,24

0,45

0,70

4.

No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem

0,012

0,05

0,15

0,30

Piezīme. Iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) nodokļa likmi piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.

Dabas resursu nodokļa likuma

8.pielikums

Nodokļa likmes par radioaktīvajām vielām

Nr. p.k.

Radioaktīvās vielas raksturojums

Mēr­vienība

Likme

(Ls)

1.

1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq) , slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

500

2.

2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq) , vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

1000

3.

3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109—1012 Bq) , slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

1500

4.

4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109—1012 Bq) , vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

3000

5.

5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106—109 Bq) , slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

2500

6.

6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106—109 Bq) , vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

5000

7.

7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3 atkritumu

m3 atkritumu

10000

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!