Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu, Satversmes grozījumu sakarā, Rīgas pilī 2005.gada 21.decembrī:

Vispirms es gribētu apsveikt Ministru prezidentu ar to, ko Latvija sarunās ar Eiropas Savienību ir panākusi nākamajam septiņu gadu budžeta periodam. Tas ir pietiekami liels sasniegums. Latvija ir bijusi ļoti kompetenti sagatavota šajās sarunās un panākusi teicamus rezultātus. Te ir jāizsaka atzinība par sasniegto visiem, kas šajā procesā bijuši iesaistīti.
Nākamais. Tik tiešām kā “jauka Ziemassvētku dāvana” uz Valsts prezidenta galda patlaban atrodas šie Satversmes grozījumi. Es esmu iedziļinājusies to būtībā un konstatējusi, ka pēc savas būtības tie vispār, godīgi sakot, neko negroza. Noticis ir tas, ka no Civillikuma uz Satversmes līmeni ir pacelts šis frāzējums un precizējums par to, kas ir laulība, kaut gan Civillikumā tas jau pietiekami skaidri ir pateikts. Izmaiņu juridiskā plāksnē nav nekādu, praktiskā plāksnē arī nekādu. Varētu teikt, ka, paceļot to un ierakstot, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, šeit ir panākta it kā ģimenes vērtību stiprināšana, bet tas būtībā ir tikai deklaratīvs apliecinājums bez jebkādām praktiskās dzīves īstenības konsekvencēm, jo tās konsekvences, kādas ir dzīvē, jau ir Civillikumā nostiprinātas. Ja doma bija, ieliekot to Satversmē, garantēt, ka tik tiešām šāda prasība tiktu nodrošināta, tā teikt, uz mūžu mūžiem un uz visiem laikiem, tad, protams, tas ir iluzori, tās ir maldīgas cerības, jo tikpat kā nupat Saeima ar nepieciešamo vairākumu ir pieņēmusi šos grozījumus, tā gan šī Saeima, gan jebkura cita nākamā var atkal Satversmi grozīt, ja tai tā labpatīkas, un iegūt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu.
Godīgi sakot, man kā prezidentei nav īpaši skaidri saredzams, kāds labums tiek valstij iegūts no šiem grozījumiem. Taču, tā kā tie tik tiešām pēc būtības neko nepadara ne īpaši labāku, ne arī ne sliktāku, tad es neredzu nekādu iemeslu, lai noraidītu šo grozījumu. Tautas kalpi ir izvēlējušies šādu formulējumu – tekstuāli pateikt, ka laulība, kā tā Latvijas likumdošanā ir definēta, notiek starp diviem partneriem, vīrieti un sievieti. Civillikumā ir dažādas prasības, kas nav Satversmē ierakstītas, piemēram, ka laulība nedrīkst notikt starp brāļiem un māsām vai pusbrāļiem un pusmāsām, tur ir arī vairāki citi elementi, kas Civillikumā šobrīd jau pastāv.
Vēlētos arī uzsvērt, ka šie Satversmes grozījumi nekādā veidā neievieš jebkādas diskriminējošas prasības attiecībā uz gejiem un lezbietēm. Viss paliek absolūti precīzi tā, kā tas ir bijis jau agrāk, kā tas bijis jau noteikts Civillikumā un kas Latvijas gadījumā atbilst arī starptautiskiem standartiem, kuri atļauj valstij izvēlēties, kādu laulības definīciju tā vēlas sabiedrībā ieviest. Latvijā tas ir Civillikumā precizēts, un tas arī atbilst, cik manāms no saņemtajām vēstulēm, pietiekami liela iedzīvotāju skaita uzskatiem.
Vienu gan es vēlētos piezīmēt – Saeimā notikušās debates, apspriežot šos Satversmes grozījumus, manuprāt, bieži vien ir parādījušas ļoti izteiktu neiecietību un izteiktu homofobiju, kas, man šķiet, demokrātiskā valstī īstenībā nebūtu nedz apbrīnojami, nedz vēlami. Ļaudīm var būt sava reliģiskā pārliecība, sava izpratne par to, kas ir vai nav grēks, kas ir vai nav pienācīga un piedienīga uzvedība. Taču es kā prezidente vēlētos atgādināt, ka mums kā demokrātiskā valstī privātā dzīve ir atšķirta no publiskās, un par to, ko cilvēki dara savā intimitātē, nevienam citam nav darīšanas, kamēr nenotiek kaut kas, kas ir pret spēkā esošiem likumiem.
Es tamdēļ vēlētos šajā Ziemassvētku priekšvakarā visiem atgādināt, ka mēs gribētu gan redzēt tādu valsti, kurā valda demokrātija savā visdziļākajā un patiesākajā izpratnē, un tas nozīmē, ka katrs cilvēks ir vienādi vērtīgs kā cilvēks valsts priekšā arīdzan, ne tikai Dieva priekšā, bet arī valsts priekšā visiem ir vienādas tiesības. Un es ļoti gribētu lūgt ļaudis nenākt ar klajiem paziņojumiem, kas veicina naidu, aizspriedumus un kas noniecina citādi dzīvojošos vai citādi domājošos. Mēs katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums dod mūsu Satversme un mūsu demokrātiskā iekārta. Laipni lūdzu, būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!