Runa simpozija “Izaicinājums ASV? – Izaicinājums Eiropai!” paneļdiskusijā “ES kā otrs nozīmīgākais spēlētājs globālajā ārēnā”

Sv.Gallena universitātē Šveicē 1.decembrī:

Ekselences! Dāmas un kungi!
Es priecājos, ka varu uzrunāt tik ievērojamu un dažādu auditoriju, kur ir pārstāvēti lēmumu pieņēmēji, profesionāļi, mācību spēki un studenti. Tā kā es 33 gadus lasīju lekcijas Monreālas universitātē, šajā akadēmiskajā vidē jūtos ļoti labi.
Jūs visi šodien esat sprieduši par to, vai Eiropas Savienību var uzskatīt par otru nozīmīgāko spēlētāju pasaules politikā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Amerikas Savienotās Valstis ir vienīgā palikusī lielvalsts šajā laikā pēc aukstā kara beigām, vismaz militārā ziņā.
Vispirms jāatzīmē, ka šodienas Eiropa ir pilnīgi citāda nekā tā, kurā mēs dzīvojām tikai pirms piecpadsmit gadiem, kad mūsu kontinents vēl bija sadalīts, un tā rietumos atradās brīvas, demokrātiskas un plaukstošas valstis, bet tā austrumos bija apspiestas, totalitāras un nabadzīgas valstis. Mana valsts Latvija bija burtiski izdzēsta no Eiropas kartes kopš Otrā pasaules kara.
Eiropa bija sadalīta ietekmes sfērās kopš bēdīgi slavenā 1939.gada līguma starp diviem totalitāriem diktatoriem Hitleru un Staļinu par to, kā savā starpā sadalīt kontinentu. Sabiedroto piekāpības dēļ, saduroties ar staļinisko Padomju Savienību un tās prasībām, Eiropu sadalīja dzelzs priekškars. Tā palika sadalīta daudzus gadu desmitus, un tikai pēc bijušās Padomju Savienības sabrukuma agrākajām nebrīvajām Eiropas valstīm bija iespējams sākt iet savu ceļu, vispirms – nodrošināt savu suverenitāti un brīvību un atjaunot demokrātiju, bet pēc tam, kas ir ļoti būtiski, – sākt dialogu un sadarbību ar pārējām Eiropas valstīm.
Dzelzs priekškars nebija tikai Berlīnes mūris, dzeloņstieples, suņi un sargposteņi gar visām Padomju Savienības un tās satelītvalstu robežām. Dzelzs priekškars tika izveidots, lai nepieļautu ideju un informācijas plūsmu. Es domāju, ka tā ir siena, ko mēs vēlamies nojaukt tagad. Mums ir jārada jaunas atklāsmes, un debatēm ir jābagātina mūs, pat ja sākotnēji mums ne vienmēr ir vienāda nostāja un mēs sākam debatēt no atšķirīgām premisām.
Mums ir jāpārdomā, no kurienes Eiropa nāk un kurp tā dodas. Kādu mēs iedomājamies un paredzam šī kontinenta nākotni, kāda būs visu mūsu kontinenta valstu nākotne? Ir pagājis vairāk nekā gads kopš vislielākās ES paplašināšanās, kādu tā pieredzējusi savā vēsturē.
Mākslīgās barjeras un iedalījuma līnijas, kas sašķēla kontinentu Austrumeiropā un Rietumeiropā, beidzot ir auzvāktas. Šī pēdējā ES paplašināšanās ir nozīmīgs solis, kas izlaboja vēsturisko netaisnību, kuras rezultātā Viduseiropas un Austrumeiropas valstis desmitiem gadu atradās pakļautībā. Tagad pirmo reizi tās vēsturē Eiropa kļūst par vienotu kontinentu, nevis izmantojot spēku un bruņotu iebrukumu, kā tas bija iepriekšējos gadsimtos, bet gan pēc savas brīvas gribas. Pirmo reizi Austrumeiropas un Rietumeiropas valstis var sadarboties kā vienlīdzīgi partneri paplašinātā brīvu un demokrātisku valstu saimē. Tagad mūsu uzdevums ir apvienot Eiropu, un tas attiecas ne tikai uz administratīvajām struktūrām un ekonomiskās sadarbības līgumiem, ne tikai uz visu to, kas vēlas stāvēt zem zvaigžņotā Eiropas karoga, bet uz kopīgo politisko gribu, kas savukārt nozīmē arī izveidot kopīgu vīziju par to, kas ir Eiropa.
Es uzskatu, ka galvenais, kas mums Eiropā ir kopīgs, ir Eiropas vērtības. Cieņa pret katru vīrieti, sievieti un bērnu ir Eiropas vērtību pamatā. To papildina atziņa, ka cilvēks spēj pilnveidoties. Katram cilvēkam piemīt spējas, ko var attīstīt un pilnveidot, lai viņš nebūtu tikai utilitāras funkcijas izpildošs sīks gariņš tirgus ekonomikas mašinērijā, kas ir tikai preču patērētājs vai pārdevējs, bet lai viņš būtu arī daļa no sabiedrības – sabiedrības, kas ir kulturāla un izglītota un kas sastāv no cilvēkiem, kuri sevi uzskata par brāļiem un māsām zem saules.
Tāda ir sabiedrība, kurai mēs Latvijā esam pievienojušies kā latvieši un kā eiropieši.
Eiropas Savienības dibināšanas dokumenta 6.pantā ir skaidri deklarēts, ka:
“Savienība ir dibināta uz tādiem principiem kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošana, principiem, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm.”
Jaunā Eiropas konstitūcija, ko diemžēl vēlētāji Francijā un Nīderlandē noraidīja, ir papildināta ar tādiem terminiem kā plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un nediskriminācija.
Es esmu pārliecināta, ka pat tie, kas balsoja pret Eiropas konstitūciju, atzīst šīs pamatvērtības, kas ir eiropiešu 21.gadsimta politiskās kultūras pašā pamatā.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Balstoties uz šīm kopīgajām Eiropas vērtībām, Eiropas Savienības pamatlicēji izveidoja ekonomisko pamatu sadarbības nostiprināšanai. Šodien ES ir izveidojusi vienotu tirgu un kļuvusi par nozīmīgu pasaules tirdzniecības spēku, kaut gan ir jāatzīst, ka ASV vēl pārspēj ES attiecībā uz kopējo iekšzemes kopproduktu un iekšzemes kopproduktu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Dažu pēdējo desmitgažu laikā ES vecākās dalībvalstis ir sasniegušas visaugstāko dzīves līmeni pasaulē.
Tieši šo Eiropas vērtību stingrā ievērošana, ieskaitot brīva tirgus ekonomiku un godīgu konkurenci, sekmēja Rietumeiropas izaugsmi un attīstību, un tas pamudināja Viduseiropas un Austrumeiropas valstis izteikt vēlēšanos kļūt par ES un NATO dalībvalstīm.
Tomēr mums tagad ir pareizi jāsaprot paradokss, ka ES ievērojamie sasniegumi ir padarījuši eiropiešus par savu panākumu upuriem. Eiropas Savienības vecākās dalībvalstis ir izveidojušas dāsnas sociālā atbalsta sistēmas, kuru uzturēšana ir ļoti dārga un ko nebūs iespējams saglabāt ilgtermiņā, sevišķi ja Eiropā saglabāsies zema dzimstība un dažos gadījumos pat iedzīvotāju skaita mazināšanās, un ja proporcionāli turpinās pieaugt pensionāru skaits, kā tas notiek tagad.
Pa to laiku ES izjūt arvien sīvāku konkurenci no ārpuses. Ļoti augstā samaksa par darbu, ko arodbiedrības ir panākušas saviem strādniekiem Rietumeiropā, liek ražotājiem pārcelt ražošanu uz Ķīnu, Indiju, Brazīliju un citām valstīm, kur darba algas ir daudz zemākas. Nepietiekami elastīgs darba tirgus, kā arī sarežgītie vides aizsardzības noteikumi un pārāk augstie nodokļi arī izspiež uzņēmumus no ES vecākajām dalībvalstīm. Tā rezultātā ir augsts bezdarba līmenis, ierobežota ekonomiskā izaugsme, sasprindzinātas sociālās un veselības aizsardzības sistēmas un pieaugoša neapmierinātība ES pilsoņu vidū. Dažās valstīs, tādās kā Itālija, ir visaptveroša ekonomiskā lejupslīde.
Ir skaidrs, ka Eiropai būs jāveic daži sāpīgi pasākumi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā nospraustos mērķus panākt, lai Eiropa kļūtu par globālu spēlētāju ekonomikā un starptautiskajā politikā. Es uzskatu, ka ir jāsaglabā brīva tirgus ekonomikas pamatprincipi; ka ES 25 dalībvalstīs ir jāievēro brīva cilvēku, preču un pakalpojumu kustība. Sociālais līgums dažās valstīs ir radījis nepieņemamas barjeras šiem brīva tirgus ekonomikas principiem. Ir jāatrod kopīga valoda, neapdraudot sociāli orientētos ieguvumus, ar ko lepojas vairākās valstīs, tādās kā Francija, Vācija un Zviedrija.
Es domāju, ka vispārēja nedrošības sajūta un neapmierinātība ir izskaidrojums tam, kāpēc daudzi vēlētāji Francijā un Nīderlandē balsoja pret jauno ES konstitūciju. Viņi jūt, ka Eiropa nedod to, ko no tās sagaida. Eiropa faktiski ir nonākusi krīzes stāvoklī, ko, kā mēs visi zinām, var interpretēt divējādi. Viena interpretācija ir “briesmas”, bet otra – “iespējas”.
Šajā ziņā desmit jaunu dalībvalstu uzņemšana, ņemot vērā, ka tur algas un cenas ir vispār zemākas, var radīt nepieciešamo stimulu, lai Eiropa atgūtu savas konkurētspējas. Dažu pēdējo gadu laikā mana valsts Latvija ir pieredzējusi vienu no visstraujākajiem iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem visā Eiropas Savienībā. Šogad Latvijai faktiski ir bijusi visstraujākā ekonomiskā izaugsme ES 25 dalībvalstu starpā, kas ir 9,5 procenti.
Latvija pieredz strauju ekonomisko izaugsmi, jo tā atbalsta brīvu tirgu atklātas konkurences apstākļos. Mēs atbalstām preču, cilvēku un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī brīvu un elastīgu darba tirgu.
Likvidējot šķēršļus darbaspēka brīvai kustībai, tiks nodrošināta vienlīdzības principu patiesa ievērošana Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atvieglot uzņēmumiem uzlikto administratīvo slogu un radīt visiem uzņēmumiem biznesa attīstībai draudzīgu vidi, sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido 99 procentus no visiem uzņēmumiem un nodrošina divas trešdaļas no visām darbavietām Eiropā. Turklāt pakalpojumi dod aptuveni 70 procentus no pievienotās vērtības Eiropas ekonomikā. Šī iemesla dēļ Eiropas interesēs ir noslēgt līgumu par pakalpojumu direktīvu, kas veicinātu dinamisku pakalpojumu sektora attīstību un sekmētu Eiropas konkurētspējas palielināšanos.
Kas attiecas uz nodokļu harmonizēšanu, es ļoti šaubos, vai vienota uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikšana varētu palielināt ES konkurētspēju. Es uzskatu, ka nebūtu taisnīgi atņemt jaunajām dalībvalstīm svarīgu stimulu ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai.
Otrkārt, ja mēs palielināsim šo nodokli, tad Latvija un ES kopumā zaudēs investīcijas, kas aizplūdīs citur. Vai ES tas ir nepieciešams, un vai tas varētu paaugstināt mūsu vispārējo konkurētspēju? Runāsim par nodokļu harmonizāciju tad, kad visas ES dalībvalstis būs vienlīdz stipras un kad ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vairs nebūs tik atšķirīgi bagātākajās un nabadzīgākajās ES valstīs.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Šajā jaunajā globalizācijas laikmetā visām Eiropas valstīm būs jāsaduras ar daudziem jauniem nopietniem izaicinājumiem. To starpā visnopietnākie ir vides piesārņošanas, slimību (dzīvnieku un cilvēku) izplatīšanās, organizētā noziedzība un terorisms, kā arī cilvēku tirdzniecība un seksa verdzība. Lielais pieprasījums pēc seksa pakalpojumiem no klientiem bagātākajās rietumvalstīs tiek apmierināts ar šo pakalpojumu piegādi no nabadzīgākajām kaimiņvalstīm, un tā rezultātā notiek nelegāla tirdzniecība ar cilvēku miesu, ko kontrolē starptautiski noziedzīgi grupējumi. Lai atrisinātu šo nopietno problēmu, ir nepieciešams veikt ierobežojošus pasākumus, kas būtu vērsti ne tikai pret pakalpojumu piegādātājiem, bet arī pret to pieprasītājiem. Šīm problēmām nav robežu, un tāpēc tās jārisina ciešā transnacionālā sadarbībā.
Lai gan daudzi eiropieši vēlētos redzēt ES kā pretsvaru ASV ekonomiskajam un militārajam spēkam, Latvijai ir stingra pārliecība, ka ir jānostiprina Eiropas transatlantiskās partnerattiecības ar Ameriku. Tā nav sentimentāla kaprīze, kuras pamatā ir romantizēts vēstures redzējums. Tā ir vitāla nepieciešamība, un tas ir mūsu kopīgās interesēs, sevišķi ja vēlamies sekmīgi risināt tādas neatliekamas drošības problēmas kā starptautiskais terorisms, organizētā noziedzība, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un reģionālo konfliktu izplatīšanās. Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm arī ir jāsadarbojas, lai atrisinātu virkni citu neatliekamu problēmu, ieskaitot nabadzību un bezdarbu, slimības un vides piesārņošanu. Turklāt mums ir aktīvi jādarbojas, lai atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību visā pasaulē.
Terorisms ir radījis pasaules demokrātiskajām valstīm jaunu dilemmu: kā novērst iespējamos teroristu uzbrukumus un aizturēt teroristus, kas dzīvo mūsu vidū, pārmērīgi neierobežojot mūsu personisko brīvību? Kā lai atrisina pretrunu starp nepieciešamību savākt izlūkošanas informāciju un izdarīt preventīvus arestus un katra pilsoņa tiesībām uz privāto dzīvi un biedrošanās brīvību, un katra cilvēka tiesībām, lai apcietinājumā pret viņu izturētos humāni.
Mūsu brīvās un demokrātiskās sabiedrības ir attīstījušās gadsimtu gaitā, pakāpeniski definējot galvenās vērtības, kas ir Rietumu civilizācijas pamatā.
Terorisms, neatkarīgi no tā, kādu attaisnojumu varētu atrast teroristu darbībai, nav sadursme starp civilizācijām. Viņu darbība liecina par cilvēcības un civilizācijas trūkumu. Civilizētā pasaule var ciest no nejaušiem un iepriekš neparedzamiem uzbrukumiem, bet mēs nedrīkstam pieļaut tās iznīcināšanu un nedrīkstam piekāpties teroristu priekšā, ļaujot tiem izmantot vardarbīgas un neētiskas metodes. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar to, ka tiks izārdīta struktūra, kas satur kopā mūsu demokrātiskās sabiedrības.
Mēs spēsim uzvarēt terorismu un pārvarēt citas 21.gadsimta grūtības, ja Eiropa un Ziemeļamerika apvienos savus pūliņus un veidos ciešas, transatlantiskās partnerattiecības, kas pēdējo desmitgažu laikā jau ir pierādījušas savu nozīmību.
Kaut gan ir atsevišķi jautājumi – tādi kā karš Irākā, Kioto protokola parakstīšana, Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcija –, par kuriem Eiropai un Amerikai ir atšķirīgi viedokļi, šīs nesaskaņas nedrīkst mūs novirzīt no kopīgā kursa, kuru esam nosprauduši, lai pasaulē nostiprinātu mieru un drošību.
Vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir Eiropas partnerattiecības ar Krieviju. Mēs Latvijā esam ieinteresēti izveidot stipras stratēģiskas partnerattiecības ar Krieviju, kuru pamatā ir kopīga izpratne par vērtībām, uz kurām ir veidotas mūsu sabiedrības. Ja mēs neatzīstam vienas un tās pašas vērtības, tad mums nevar būt sekmīgu partnerattiecību.
Patiesas partnerattiecības ietver patiesu dialogu, kas ir atklāts, godīgs, vaļsirdīgs un visaptverošs. Tam jābūt vērstam uz domstarpību pārvarēšanu un savstarpējas sapratnes panākšanu. Šāds dialogs nedrīkst kapitulēt vienas vai otras puses vēlmes priekšā izvairīties no tādiem ļoti svarīgiem jautājumiem kā cilvēktiesības, preses brīvība vai centieni veidot kopīgu izpratni par pagātnes notikumiem.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Neskatoties uz lielajām kultūras un valodu atšķirībām, Eiropas iedzīvotājiem ir kopīgi mērķi izveidot stabilas, drošas un plaukstošas sabiedrības.
Es esmu pārliecināta, ka mēs varam sasniegt šos mērķus un ka nākamajos gados partnerattiecības starp mūsu valstīm nostiprināsies. Latvija vēlas sadarboties ar savām kaimiņvalstīm, lai veidotu jaunu un labāku Eiropu, kur nebūtu karu, konfliktu un mākslīgu robežu, lai veidotu Eiropu, kas ir vienota un uzticīga demokrātiskām vērtībām un humānisma principiem. Mums ir jānostiprina brālības un kopības sajūta eiropiešu starpā. Ja mums tas izdosies, tad paplašinātā Eiropa 21.gadsimtā patiesi kļūs tik stipra, cik stipru mēs to vēlamies redzēt. Mums ir vēl nebijusi un vēsturiska iespēja pārvērst šo grandiozo vīziju par realitāti. Es ceru un ticu, ka mums tas izdosies.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas