• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pasākumiem jūras transporta drošības garantēšanai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2005., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/122475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ierosinājumu aicināt Krieviju atcelt Sibīrijas pārlidojuma maksas iekasēšanu

Vēl šajā numurā

30.11.2005., Nr. 191

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pasākumiem jūras transporta drošības garantēšanai

Pēc tankkuģu “Erika” un “Prestige” avārijām Eiropas Savienība nekavējoties rīkojās, lai ieviestu aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir pasargāt Eiropu no avāriju un piesārņojuma draudiem. 23.novembrī, nākot klajā ar kuģošanas drošības pasākumu trešo paketi, Eiropas Komisija piedāvāja proaktīvu darbības plānu, kura mērķis ir atjaunot pastāvīgus godīgas konkurences apstākļus tiem operatoriem, kas ievēro starptautiskos kuģošanas noteikumus.

“Operatoru piedāvāto kuģniecības pakalpojumu kvalitāte ir vitāli svarīga nozares konkurētspējai, un šādā kontekstā galvenā nozīme ir tam, lai operatori sniegtu drošus un videi nekaitīgus pakalpojumus,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro. “Lai nodrošinātu jūras transporta pakalpojumu kvalitāti, nepieciešami arī stingrāki ierobežojumi negodīgiem operatoriem, kas izkropļo konkurences apstākļus, un vajadzīgas efektīvi darbojošās jūrlietu administrācijas un klasificēšanas sabiedrības.”

Trešajā likumdošanas pasākumu paketē par kuģošanas drošību ietilpst 7 priekšlikumi, kurus var iedalīt divās lielās grupās.

1. Stingrāki preventīvie pasākumi, lai nepieļautu avārijas un novērstu piesārņojumu

Jaunajā situācijā pēc paplašināšanās, kas 25 valstu Eiropas Savienību ir padarījusi par jūrniecības lielvaru, Eiropas Komisijas pirmais priekšlikums ir par stingrākiem nosacījumiem, kuri jāpiemēro, piešķirot tiesības kuģot ar ES valsts karogu. Komisijas mērķis ir panākt, lai dalībvalstis efektīvi kontrolētu starptautisko noteikumu ievērošanu uz kuģiem, kas peld ar šo valstu karogu, un lai jūrlietu administrācijas strikti piemērotu noteiktos kvalitātes kritērijus. Šāda atbildības palielināšana ir pirmais solis ceļā uz “Eiropas karoga” ieviešanu tālākā nākotnē.

Divi nākamie priekšlikumi ir saistīti ar spēkā esošo tiesību aktu noteikumu pastiprināšanu attiecībā uz klasificēšanas sabiedrībām un ostu valsts kontroli. Abi atbilstīgie tiesību akti tiks pārstrādāti, saplūdinot tos vienā, skaidrākā un labāk uztveramā, dokumentā.

Lai uzlabotu klasificēšanas sabiedrību darba kvalitāti, paredzēts ieviest neatkarīgu kvalitātes kontroles sistēmu un finanšu sankcijas piemērot pakāpeniskākā un proporcionālākā veidā.

Attiecībā uz ostu valsts kontroli paredzēta stingrāka režīma piemērošana standartam neatbilstošiem kuģiem un jo īpaši tas skar izraidīšanas režīmu. Priekšlikumā turklāt ir ieskicētas aprises vērienīgai reformai, kuras mērķis ir aizstāt spēkā esošo režīmu (katra dalībvalsts pārbauda 25% kuģu, kas piestājuši tās ostās) ar Kopienas mērķi pārbaudīt visus 100% kuģu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību mazināt pārbaužu nastu kuģiem, kas atbilst prasībām.

Visbeidzot Komisija ierosina grozīt direktīvu par kuģu satiksmes uzraudzību. Viens no šā ierosinājuma mērķiem ir tiesiskā regulējuma pilnveidošana attiecībā uz avarējušu kuģu patvēruma vietām. Piešķirot rīcības pilnvaras neatkarīgai iestādei un jau iepriekš apzinot visas iespējamās patvēruma vietas, tiks panākta efektīvāka un ātrāka lēmumu pieņemšana kuģa avārijas gadījumā. Turklāt, lai samazinātu tīšas vai netīšas sadursmes risku, Komisija piedāvā automātiskās identifikācijas un pozicionēšanas sistēmas (AIS) iekļaut arī zvejas kuģu standarta aprīkojumā.

2. Rīcība pēc avārijas

Kuģošanas drošības noteikumu un pasākumu kvalitāte ir atkarīga no spējas izprast avāriju cēloņus un neatkārtot pagātnes kļūdas. Tāpēc ir iesniegts priekšlikums jaunai direktīvai par saskaņotas Eiropas sistēmas izveidi pēcavārijas izmeklēšanu veikšanai un par izmeklēšanas struktūru neatkarības nostiprināšanu.

Divi atlikušie priekšlikumi šajā pasākumu paketē ir par atbildību un nodarītā kaitējuma novēršanu avārijas gadījumā. Eiropas tiesību aktos ir jāiestrādā Atēnu konvencijas (2002) noteikumi, lai šādā veidā ar minēto konvenciju izveidoto aizsardzības režīmu attiecinātu uz visiem kuģu pasažieriem Eiropas Savienībā – gan tiem, kas ceļo pa Eiropu, gan tiem, kuru galamērķis atrodas tālāk. Turklāt ir jāpalielina kuģu īpašnieku atbildība un jāuzliek viņiem par pienākumu nodrošināt apdrošināšanas segumu vai cita veida finanšu garantijas saistībā ar trešajām personām nodarītu kaitējumu, šeit ietverot arī jūrnieku repatriācijas izmaksas kuģa atstāšanas gadījumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!