Runa III valsts pārvaldes darbinieku konferencē “Valsts pārvaldes aktuālie jautājumi” Rīgā 2005.gada 24.novembrī:

Ierēdnis Latvijas valstī pieder pie tās kategorijas cilvēkiem, kas nekad netiek atbilstoši novērtēts. Ņemot vērā vispārējo ārkārtīgi negatīvo attieksmi pret valsti, ne tikai politiķu, bet arī ierēdņu darbs ļoti bieži tiek nievāts, izceļot visu negatīvo un nepamanot pozitīvo. Ierēdņi bieži tiek vainoti neizdarībā, birokrātismā, korupcijā un visos citos grēkos.
Valsts pārvaldei tiek pārmestas gan iesīkstējušas tradīcijas no padomju laikiem, gan visa bijušā noliegšana, gan vecuma konservatīvisms, gan jaunības maksimālisms. Ierēdņi ir pakļauti spiedienam gan no augšas, gan no apakšas.
No vienas puses, ir sabiedrība, kas ne vienmēr ir apmierināta, no otras puses, ierēdņi bieži ir pakļauti neprognozējamām un ne vienmēr motivētām dusmām no politiķu puses. Ļoti bieži savu neizdarību politiķi uzveļ ierēdņiem.
Visi klātesošie noteikti zina gadījumus, kad pēkšņi kā no zilām debesīm kāds politiķis vēršas pret kādu ierēdni ar visu savu daiļrunības spēku, apvainodams viņu visos grēkos, kas vien ienāk prātā. Gadās, ka vienīgais dusmu vai nelabvēlības pamats ir tas, ka konkrētais ierēdnis ir bijis labi ieredzēts un augsti vērtēts, piemēram, pie iepriekšējā ministra. Ierēdnis pēkšņi var krist nežēlastībā par to, ka sācis strādāt citas partijas valdīšanas laikā, vai vienkārši par to, ka strādā pārāk ilgi un tātad viņu var vainot par visu, kas šajā jomā nav sakārtots.
Daži politiķi savu politiku ir veidojuši tikai un vienīgi uz “galvu raušanu”, kā viņi to sauc, un sabiedrība nepārprotami viņus ir atbalstījusi, nesaprotot, kāds ļaunums valsts pārvaldei ar to tiek nodarīts.
Ierēdņu – īpaši augstāko – un politiķu attiecības ir ļoti sarežģītas. Bieži tās no ierēdņiem prasa milzīgas diplomātijas spējas, pacietību un elastību. Tas nav viegli, un patiesībā tam tā nevajadzētu būt. Diemžēl mūsu valsts daudzās jomās vēl tikai pilnveidojas.
Mums jau ir profesionāli ierēdņi, bet mums vēl ir maz profesionālu politiķu, kuri spētu novērtēt labu ierēdņu darbu, tādu politiķu, kuri apzinātos ierēdņu lomu valsts pārvaldē un nedomātu, ka viņi paši ir visvareni un vienpersoniski ģēniji.
Cienījamie klātesošie, mēs visi šeit esam kolēģi. Mēs visi darām kopīgu darbu. Un sirds dziļumos visi vēlamies, lai kopā šis darbs tiktu paveikts iespējami labi.
Ierēdniecības loma Latvijā ir sevišķi svarīga tā iemesla dēļ, ka politiskā vide un valdības mainās ļoti strauji un ierēdniecība bieži ir vienīgais garants procesa pārmantojamībai konkrētās nozarēs. Bieži vien ierēdņi ir tie, kas nodrošina nozares attīstību. Tā ir milzīga atbildība, kas gulstas uz jūsu pleciem.
Par laimi pēdējā laikā vairs nav tik lielu problēmu ar labu darbinieku piesaistīšanu valsts pārvaldei. Par spīti tam, ka vārdam “ierēdnis” vēsturiski radusies nelāga pieskaņa, ir ļoti daudz spējīgu, motivētu jauniešu, kas labprāt izvēlas strādāt valsts sektorā.
Sarežģījumi vēl aizvien ir ar to, kā šos darbiniekus noturēt, kā piedāvāt viņiem skaidru un iekārojamu karjeras mehānismu un atalgojumu. Problēmas ir ar to, kā panākt, lai ierēdnis nekļūtu par pasīvu skrūvīti valsts aparātā, bet saglabātu pārliecību par sava darba nozīmīgumu.
Taču kopumā Latvijā ir izveidots labs valsts pārvaldes mehānisms. Ne velti pie mums brauc mācīties ļaudis no valstīm, kas savu demokrātiju sāk būvēt no pamatiem. Metīsim kautrību pie malas – mēs varam būt paraugs daudziem.
Svarīgi, lai mēs vienlīdz labi apzinātos gan savas stiprās, gan vājās puses, lai nekristu bezjēdzīgā negatīvismā vai pārliekā optimismā.
Es vēlu jums veiksmi gan šīsdienas darbā, gan arī ikdienā un gribu apliecināt, ka esmu atvērts jebkurai diskusijai un jebkuras problēmas risināšanai. Nekautrējieties, meklējiet mani ar savām ierosmēm vai problēmām, es apsolu, ka man vienmēr tam atradīsies laiks, jo es patiesi uzskatu, ka ierēdņu korpuss ir mūsu valsts balsts, kurš nav ticis novērtēts pietiekami un kurš ir pelnījis visa veida atbalstu.
Paldies jums un veiksmi!