Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie valdības, Saeimas, diplomātiskā korpusa pārstāvji! Bruņoto spēku pārstāvji! Dārgā Latvijas tauta!
Mēs esam šeit, Brāļu kapos, lai godinātu tos, kuri krita, lai būtu Latvija kā brīva un neatkarīga valsts. Mēs godinām arī visus tos, kuri cauri gadu simtiem ir bijuši gatavi aizstāvēt savu tēvu zemi, kam sirdī ir bijusi drosme, griba un vara stāties pretī ienaidnieka spēkiem, kas apdraudēja viņu tēvu zemi. Bet šeit, Brāļu kapos, mēs godinām īpašu paaudzi, kam bija vēsturē unikāla iespēja ar savu upuri, ar savu cīņassparu un ar savām asinīm beidzot izpirkt savai zemei neatkarību un brīvību. Pirmo reizi vēsturē kopš seniem gadsimtiem šie vīri un šie zēni cīnījās par savu zemi un zem sava karoga. Ar to viņi ir iegājuši vēsturē, un ar to viņi ir pelnījuši, lai katru gadu mēs vienmēr atkal un atkal īpaši viņu piemiņu atcerētos un godinātu.
Šajā 11.novembra dienā tik bieži arī debesis raud asaras par mūsu kritušiem dēliem, kas rit pār Mātes Latvijas akmens vaigiem. Bet tajā dienā vienmēr arī rindu aiz rindas, kur guļ mūsu brīvības cīņās kritušie, kas šeit Brāļu kapos brālīgi ir apglabāti, viņiem katram stāv blakus kāds no jaunajiem Latvijas aizstāvjiem. Tā mēs apliecinām, parādām to, ka tās cīņas nekad nedrīkst tikt uzskatītas par vienreizējām un pabeigtām, pēc kurām mums savas drošības labā nekas vairs nebūtu jādara. Vēl sīvas cīņas noritēja Otrajā pasaules karā, bet, mums par lielu žēlumu un par vēstures kaunu, šajās cīņās latvieši nevarēja cīnīties paši zem saviem karogiem, taču to viņi darīja ar sirdsdegsmi un ar varonību, un ar pārliecību, ka viņi dara to savas tēvijas labā, un tamdēļ šajā 11.novembra dienā es vēlētos lūgt visu tautu atcerēties visus tos, kas ir krituši par tēvu zemi, jo šī varoņu piemiņas diena ir tā valstiskā diena, kad visus viņus mēs varam pieminēt, jo visus viņus savā klēpī ir uzņēmusi Zemes māte.
Godināsim savus varoņus tieši šajā – 11.novembrī, varoņu piemiņas dienā, citas dienas mums nav vajadzīgas. Vērsīsim šo dienu par cēlu, par cildenu, par skaistu, par tādu, kas palīdz mūsu bērniem un jauniešiem saprast, kas ir varonība, kas ir drošsirdība un kas ir cīņa! Gādāsim par to, lai mūsu skolasbērni saprastu, ka mūžīgā uguns, kas deg šeit, Brāļu kapos, ir tāda, kam būtu jādeg katra latvieša sirdī, un katram jaunietim, kas dzīvē meklē sev jēgu un piepildījumu, būtu jāsaprot un jāapzinās, ka cīņai par savu tēvzemi ir jānotiek it vienmēr un visur – visās mūsu ikdienas gaitās, jāsaprot, ka karavīri ir mūsu paraugs drošsirdībai un drosmei, bet tā pati drosme ir vajadzīga visiem, un tā pati liesma būtu jānēsā sirdī visiem. Mēs godinām tos, kas ir gatavi par tēviju izliet asinis un atdot savu dzīvību, un es ceru, ka, viņus godinot, mēs sapratīsim: godinot viņus, mēs godinām savu valsti un, godinot savu valsti, mēs izrādām cieņu pret Latvijas tautu un katru, kas tajā dzīvo. Dievs, svētī Latviju!