• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2005.gada 10.novembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.11.2005., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121233

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2005.gada 10.novembra sēdē

Vēl šajā numurā

11.11.2005., Nr. 181

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2005.gada 10.novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojumu projektu “Par NATO krīzes reaģēšanas sistēmas Krīzes reaģēšanas pasākumu ieviešanu nacionālā līmenī”.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, rīkojuma projekts paredz noteikt veicamos uzdevumus, lai būtu iespējams īstenot NATO krīzes reaģēšanas pasākumus nacionālā līmenī.

Šā gada 30.septembrī NATO Ziemeļatlantijas padome apstiprināja NATO krīzes reaģēšanas sistēmu (NATO Crisis Response System (NCRS)), kas līdz ar to ir stājusies spēkā un krīžu gadījumos dalībvalstīm būs nepieciešams lemt par konkrētu krīzes reaģēšanas pasākumu (CRM) autorizāciju un vēlāku to īstenošanu nacionālā līmenī. Aizsardzības ministrija, konsultējoties ar visām draudu pārvarēšanā iesaistītām institūcijām un valsts drošības iestādēm, ir vienojusies par atbildības sadalījumu par katra krīzes reaģēšanas pasākuma ieviešanu nacionālā līmenī. Šis sadalījums nosaka atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas atbilstoši to kompetencei, īstenojot krīzes reaģēšanas pasākumu ieviešanu nacionālā līmenī.

Ņemot vērā, ka Latvijas nacionālā krīžu pārvarēšanas sistēma vēl joprojām atrodas veidošanas stadijā, daudzas ar krīžu pārvarēšanu saistītās jomas, normatīvie akti un procedūras bieži vien ir izveidotas daļēji vai arī nemaz neeksistē. Lai spētu krīzes reaģēšanas pasākumu autorizācijas gadījumā ieviest tos nacionālā līmenī, ir jāveic analīze par visiem to ieviešanas aspektiem. Jābūt izstrādātam skaidram modelim, kādā veidā notiek autorizēto NATO krīžu pasākumu īstenošana nacionālajā līmenī un atbilstoši tam, kāds būtu optimālais lēmumu pieņemšanas modelis, efektīvai krīžu situāciju pārvarēšanai. Tādēļ ir būtiski, lai par katru krīzes reaģēšanas pasākumu atbildīgā institūcija veic analīzi par pasākumu ieviešanas konkrētu scenāriju, kā arī ieviešanai nepieciešamajiem resursiem (gan esošajiem, gan papildus nepieciešamajiem), spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un juridisko bāzi, kā arī nepieciešamajiem labojumiem, lai nodrošinātu minēto pasākumu īstenošanu un institūciju darbību krīžu situācijās. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka valsts institūcijas krīžu situācijās nav spējīgas pilnvērtīgi veikt nepieciešamās funkcijas.

Daudzu NATO krīžu reaģēšanas pasākumu (CRM) ieviešanai nav atbilstošu resursu, un Latvija nespēs īstenot visus CRM praktiskajā plāksnē, bet varēs pievienoties tikai politiski. Tādēļ jo īpaši ir svarīgi, lai tiktu veikta analīze par tiem pasākumiem, kas ir prioritāri atbilstoši Latvijas nacionālām drošības interesēm, palīdzot piesaistīt NATO atbalstu un resursus Latvijā vai tās tiešā robežu tuvumā notiekošu krīžu gadījumos.

Aizsardzības ministrijai ir jāapkopo visu atbildīgo institūciju iesniegtās analīzes un jāsagatavo ziņojums Ministru kabinetam par nepieciešamajiem pasākumiem (labojumiem normatīvajos aktos, papildu resursiem) un tālākajiem soļiem NATO Krīzes reaģēšanas pasākumu ieviešanai nacionālā līmenī.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar NATO apstiprinātiem dokumentiem NATO krīzes reaģēšanas pasākumu saturs ir NATO RESTRICTED, kas nacionālajā līmenī ir “Informācija dienesta vajadzībām”, institūciju iesniedzamajiem materiāliem jābūt klasificētiem ne zemāk kā “Informācija dienesta vajadzībām”. Par augstāku informācijas klasifikāciju jālemj atbildīgai institūcijai atbilstoši iekļaujamās informācijas raksturam un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par informācijas aizsardzību.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Satversmes aizsardzības birojā;

 

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, likumprojekts paredz, ka pirms virsnieku dienesta pakāpju piešķiršanas karavīru atbilstību likumā noteiktajām prasībām izvērtē Augstākā atestācijas komisija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk NBS vienību štatu sarakstus apstiprinās NBS komandieris.

Likumprojekts paredz Darba likumā nodrošināto iespēju arī bērna tēvam (karavīram) izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Likumprojekts paredz, ka bērna tēvam pēc viņa vēlēšanās piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas.

Likumprojekts nosaka, ka profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai. Kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai izmaksā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un apmērā.

Vienlaikus tiks panākts sociālais taisnīgums, piešķirot visiem atvaļinātajiem karavīriem, kas saņem izdienas pensiju, tiesības saņemt medicīnisko aprūpi. Likumprojekts paredz, ka karavīrs saglabā šā likuma 51.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta invaliditātes, ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), kā arī ja viņš ir atvaļināts no aktīvā dienesta sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un viņam ir piešķirta izdienas pensija.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

 

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojumu projektu “Par tiešās pārvaldes iestādes “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs” izveidošanu”.

Kā norāda Satiksmes ministrija, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar 2006.gada 1.janvāri paredzēts izveidot tiešās pārvaldes iestādi “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs”, kurš atradīsies satiksmes ministra pārraudzībā. Paredzēts noteikt, ka Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs ir Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas funkciju, tiesību, saistību un tā rīcībā esošās mantas pārņēmējs.

Vienlaikus pieteikts noteikumu projekts “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja nolikums”, kurā noteikts, ka Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkcijas īstenošana aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā.

Birojam paredzētas šādas funkcijas: izmeklēt aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus un analizēt to cēloņus; sastādīt aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu nobeiguma ziņojumus un izstrādāt rekomendācijas līdzīgu aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršanai nākotnē, kā arī ziņot Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem; ziņot ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai (ICAO) par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem, kā arī par to izmeklēšanas uzsākšanu. Birojs darbību veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un vienlaikus savu darbību koordinē ar tām. Biroja darbība nerada tiesiskas sekas trešajām personām.

Pieteikts noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums””. Grozījumi izstrādāti, lai līdz ar tiešās pārvaldes iestādes “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs” izveidošanu uz Satiksmes ministrijas patstāvīgās Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas bāzes svītrotu no Satiksmes ministrijas uzdevumu saraksta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un papildinātu Satiksmes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu uzskaitījumu ar jaunizveidotās institūcijas nosaukumu.

Sagatavoti grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.novembra noteikumos Nr.660 “Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu””, lai līdz ar tiešās pārvaldes iestādes “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs” izveidošanu uz Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas bāzes ieviestu noteikumu tekstā jaunizveidotās institūcijas nosaukumu, tās vadītāja amata nosaukumu, statusu un kompetenci.

Rīkojuma un noteikumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu ministrijā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Kā norāda Satiksmes ministrija, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums nosaka: “Kuģa kapteinis, ostas kapteinis vai jūras negadījumu izmeklēšanas inspektors pieprasa, lai jūras negadījumā vai incidentā iesaistītajiem kuģa apkalpes locekļiem veic alkohola reibuma, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanu vai asins analīzi, ja ir pamats aizdomām, ka viņi lietojuši alkoholu vai narkotiskās vai citas apreibinošas vielas.”

Ne kuģa kapteinim, ne ostas kapteinim, ne jūras negadījumu izmeklēšanas inspektoram nav tiesību apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, kā arī nav tiesību nosūtīt šīs personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm. Līdz ar to personām, kuras saskaņā ar Starptautiskās jūras organizācijas 1997.gada 27.novembra rezolūciju A.849(20) “Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodekss” (Latvijai šī rezolūcija ir saistoša sakarā ar atsauci uz to 1974.gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras) un Satiksmes ministrijas 2004.gada 21.aprīļa noteikumiem Nr.8 “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība” veic jūras negadījumu izmeklēšanu ar mērķi uzlabot kuģošanas drošību un novērst līdzīgus jaunus negadījumus, nav iespējams precīzi noskaidrot konkrēta jūras negadījuma cēloņus un līdz ar to sasniegt viņu darbībai izvirzītos mērķus.

Tiesības apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, kā arī tiesības nosūtīt šīs personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm saskaņā ar likumu “Par policiju” ir policijas darbiniekam. Tādēļ jūras negadījumu izmeklēšanas no kuģošanas drošības viedokļa mērķu sasniegšanai likumā “Par policiju” 11.pantā “Policijas darbinieka papildpienākumi” nepieciešams noteikt, ka policijas darbiniekam ir pienākums palīdzēt personām, kas veic jūras negadījumu izmeklēšanu kuģošanas drošības aspektā, apsekojot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, kā arī nosūtot šīs personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz medicīnas iestādēm.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Kā norāda Satiksmes ministrija, pašreiz Aizsargjoslu likums nenosaka aizsargjoslas un aprobežojumus aizsargjoslās ap observatorijām. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta rezolūciju, ar kuru Satiksmes ministrijas darba grupai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami radio klusuma un koordinācijas zonas noteikšanai.

Likumprojekts papildināts, nosakot, ka aizsargjoslas ap observatorijām nosaka, lai nodrošinātu astronomisko novērojumu kvalitāti un precizitāti, augstu jutību un zinātnisko vērtību. Observatoriju sarakstu, ap kurām veido aizsargjoslas, kā arī aizsargjoslas platumu ap katru observatoriju nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz noteikt, ka aizsargjoslās ap observatorijām fiziskām un juridiskām personām ir aizliegta vai ierobežota jebkāda darbība, kas traucē zinātnisko pētījumu veikšanu observatorijās. Aprobežojumus aizsargjoslās ap observatorijām nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Par aizsargjoslu noteikšanu ap astronomiskajām observatorijām”.

Noteikumu projekts paredz noteikt astronomisko observatoriju (observatoriju) sarakstu, ap kuriem veido aizsargjoslas, šo aizsargjoslu izmērus un aprobežojuma veidu tajās.

Paredzēts noteikt, ka aizsargjoslas veido ap šādām observatorijām: Ventspils augstskolas Ventspils starptautiskā radio astronomijas centra (VSRC) radioteleskopiem RT-32 un RT-16; Latvijas Universitātes Astronomijas institūta (AI) Astrofizikas observatoriju.

Projekts paredz aizsargjoslā ap VSRC radioteleskopiem RT-32 un RT-16: radio starojuma klusuma joslu 8,5 km rādiusā ap radioteleskopiem, kurā aizliegta radioiekārtu uzstādīšana un lietošana, izņemot virszemes mobilo radiosakaru tīklu galierīces; saskaņošanas joslu 15 km rādiusā ap radioteleskopiem, kurā radioiekārtu uzstādīšana un lietošana saskaņojama ar VSRC.

Projekts paredz aizsargjoslā ap AI Astrofizikas observatoriju: mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma joslu 1km rādiusā ap teleskopa paviljonu, kurā aizliegta gaismas avotu ar gaismas stiprumu, lielāku par 150 cd, uzstādīšana un lietošana; mākslīgā apgaismojuma ierobežojuma joslu 5 km rādiusā ap teleskopa paviljonu, kurā aizliegta jebkādu prožektoru lietošana diennakts tumšajā laikā; mākslīgā apgaismojuma saskaņošanas joslu 20 km rādiusā ap teleskopa paviljonu, kurā starmešu darbība diennakts tumšajā laikā saskaņojama ar AI; ceļu satiksmes ierobežojuma joslu 500 m rādiusā ap teleskopa paviljonu, kurā aizliegta intensīva satiksme; cirsmu saskaņošanas joslu 1 km rādiusā ap teleskopa paviljonu, kurā mežizstrāde saskaņojama ar AI.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par valsts nodevas apmēru atsevišķu darbību reģistrēšanai Komercreģistrā

Valsts sekretāru 10.novembra sanāksmē tika izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.562 par uzņēmējdarbības reģistrēšanas, ierakstu izdarīšanas Komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanas valsts nodevu.

Noteikumu projekts paredz valsts nodevu likmes atsevišķiem ierakstiem – par ierakstu izdarīšanu par valdi, padomi, revidentu vai juridisko adresi, jo līdz šim, ja vienā pieteikumā tika pieteiktas izmaiņas, piemēram, par valdi, padomi un revidentu vienlaikus vai arī tika pieteiktas izmaiņas tikai par valdi, tika maksāta viena valsts nodeva.

Grozījumu projekta autori svītrojuši normas par valsts nodevu divkāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums par ieraksta izdarīšanu Komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistra žurnālā tiktu izskatīts četru darbdienu laikā. Šādi grozījumi tiek veikti tādēļ, ka patlaban ierakstus izdara triju darba dienu laikā.

Savukārt nākamgad plānots arī pieteikumus par ierakstiem Uzņēmumu reģistra žurnālā izskatīt triju darbdienu laikā, līdz ar to nodeva par paātrinātu pieteikuma izskatīšanu četru darbdienu laikā vairs nav aktuāla. Trīskāršā nodeva ir paredzēta par pieteikuma izskatīšanu vienas darbdienas laikā līdzšinējo divu darbdienu laikā, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Minētās valsts nodevas tiek noteiktas par valsts iestādes veiktajām darbībām, izvērtējot dokumentus pirms ierakstu izdarīšanas. Līdz šim maksa par tām vai nu vispār nebija noteikta, piemēram, par reorganizācijas līguma projekta vai dalībnieku reģistra pārbaudi, vai arī tā bija nelīdzsvarota atkarībā no ierakstu daudzuma – viena nodeva bija kā par viena ieraksta izdarīšanu, tā arī par vairākiem nesaistītiem ierakstiem.

Tiks veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.599 par Komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību.

Tie paredz izsludināšanas izmaksu apmēru ziņām par reorganizācijas līguma projektu un tā grozījumiem analoģiski citām izsludināmajām ziņām un ierakstiem par Uzņēmumu reģistrā reģistrējamiem subjektiem.

Noteikumu projekts finansiāli neietekmēs valsts budžetu, jo maksa par ierakstu izsludināšanu netiek iemaksāta valsts budžetā, bet gan VSIA “Latvijas Vēstnesis”, kas nodrošina laikraksta izdošanu un Komercreģistra ierakstu publicēšanu laikrakstā.

Grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Par Latvijas un ASV tiesisko sadarbību krimināllietās

Valsts sekretāru 10.novembra sanāksmē tika izskatīts likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par izdošanu (Latvijas – ASV līgums), kurš aizstās 1923.gada 16.oktobra Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) līgumu par noziedznieku izdošanu un 1934.gada 10.oktobra papildu līgumu par noziedznieku izdošanu starp Latviju un ASV.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē parakstītie līgumi ir novecojuši, tāpēc izstrādātais Latvijas – ASV līgums paredz skaidrāku personu izdošanas kārtību, piemēram, nosacījumus, kas nevar būt par personas izdošanas atteikuma iemeslu, un gadījumus, kad valsts var atteikt personas izdošanu. Turklāt ir precizēti un modernizēti noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir pieļaujama personas izdošana.

Latvijas – ASV līgums nosaka valstu kompetentās iestādes personu izdošanas jomā, kas netika paredzēts 1923.gada līgumā starp Latviju un ASV, kā arī 1934.gada papildu līgumā. Latvijas – ASV līgumā arī paredzēti nepieciešamie dokumenti, ko sagatavo personu izdošanas lūguma nosūtīšanai.

Latvijas – ASV līgums ir pirmais starptautiskais līgums, kas tieši paredz abpusēju pienākumu izdot pilsoņus, paredzot, ka pilsonība nav pamats izdošanas atteikumam.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts arī likumprojekts, kas paredz apstiprināt Latvijas un ASV izstrādāto Protokolu 1997.gada 13.jūnija līgumam starp Latvijas Republikas valdību un ASV valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās (Latvijas – ASV Protokols).

Savstarpējā tiesiskā palīdzība krimināllietās paredz dažādu procesuālu darbību veikšanu, piemēram, personas nopratināšanu, pierādījumu iegūšanu un sniegšanu ārvalstīm pēc tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšanas. Latvijas – ASV Protokols papildinās pašlaik spēkā esošo 1997.gada līgumu, paredzot efektīvāku tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanu un saņemšanu, piemēram, tiesiskās palīdzības lūguma nosūtīšanu ar paātrinātas saziņas līdzekļiem, piemēram, faksu vai elektronisko pastu.

Vienlaikus Latvijas – ASV Protokols paredz jaunu noteikumu – sniegt banku informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras tur aizdomās vai apsūdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Turklāt banku informācijas identifikācijai tiesiskās palīdzības lūgumu nosūta un saņem tieši starp norādītajām iestādēm, nevis ar centrālo iestāžu starpniecību.

Abi likumprojekti izstrādāti saskaņā ar 2003.gadā parakstītajiem Eiropas Savienības un ASV savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas līgumiem, kas paredz, ka šādi divpusēji līgumi ar ASV ir jānoslēdz katrai Eiropas Savienības dalībvalstij. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piekto daļu līgums, kas noslēgts Eiropas Savienības vārdā, nekļūst saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomei ir paziņojis par nepieciešamību izpildīt iekšējās konstitucionālās prasības. Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2004.gada 8.jūnija sēdē Latvija reizē ar citām jaunuzņemtajām dalībvalstīm izteica minēto paziņojumu. 2005.gada 26.oktobrī Saeima ar likumu apstiprināja Eiropas Savienības un ASV izdošanas līgumu un līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību.

Ņemot vērā Latvijas – ASV līguma un Latvijas – ASV Protokola noteikumus, likumprojektu autori uzskata, ka paredzama pozitīva ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši kriminogēnās vides uzlabošanu.

Abi likumprojekti jāsaskaņo ar Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Labklājības, Veselības un Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Valsts kanceleju.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

Par azbesta radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu

Ceturtdien, 10.novembrī, Vides ministrija pieteica Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumos Nr.425 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu””.

Izstrādātais MK noteikumu grozījumu projekts nosaka kārtību azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanai un samazināšanai.

Noteikumu projektā arī noteikts, ka azbestu saturošus atkritumus, ieskaitot azbestu saturošus būvniecības atkritumus, var pieņemt un apglabāt tikai sadzīves atkritumu poligonu atsevišķos iedalījumos vai poligonos, kas pieņem tikai azbestu saturošus atkritumus.

Šajos grozījumos tiek precizēti Valsts vides dienesta iestāžu nosaukumi. Precizētas arī atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā, ka spēku zaudējuši Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumi Nr.373 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu”.

MK noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un likumu “Par piesārņojumu”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Par atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas kārtību

Valsts sekretāru 10.novembra sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Atkritumu poligonu ierīkošanas, poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas un slēgšanas kārtība, un prasības poligonu un izgāztuvju rekultivācijai”.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts paredz noteikt augstākas izvirzāmās prasības administratīvo procedūru veikšanai. Tādā veidā tiks nodrošināta efektīvāka valsts iestāžu kontrole un sabiedrības līdzdalība.

Sagatavotajā MK noteikumu projektā ir precizētas poligonu būvniecībai izvirzāmās prasības, it īpaši attiecībā uz tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu un poligonu tehniskajiem parametriem.

Noteikumu projekts arī paredz noteikt atkritumu pieņemšanas kritērijus dažāda veida atkritumu pieņemšanai atkritumu poligonos un izgāztuvēs, tajā skaitā nosakot robežvērtības dažādu bīstamu vielu saturam atkritumos, kā arī izmantojamās mērījumu metodes. MK noteikumu projekts definē, kādā veidā tiks slēgtas sadzīves atkritumu izgāztuves vai poligoni, nosaka, kādas prasības ir jāievēro, sagatavojot attiecīgos rekultivācijas projektus.

Ar šā noteikumu projekta stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai”.

Par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā

Valsts sekretāru 10.novembra sanāksmē Vides ministrija pieteica “Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā”. Koncepcija tapusi sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.

Koncepcija izstrādāta, lai nodrošinātu lēmuma pieņemšanu jautājumā par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokola ietvaros. Koncepcijas vispārējais mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu.

Prognozes liecina, ka, realizējot pašreizējo klimata pārmaiņu samazināšanas politiku, Latvija spēs izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 2008.–2012.gadā, tomēr šīs politikas ietvaros plānotie pasākumi prasīs lielus ieguldījumus. Reāla iespēja papildu finanšu līdzekļu piesaistei ir Latvijas piedalīšanās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, no 2008.gada starptautiskajā tirgū piedāvājot neizmantotās “emisiju tiesības”. Atbilstoši Kioto protokolā noteiktajam starptautiskās emisiju tirdzniecības mērķim nepieciešams noteikt, ka līdzekļi, kas iegūti no dalības tajā, novirzāmi tādiem pasākumiem, kas palīdzētu tālāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju vai palielināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot starptautiskās emisiju tirdzniecības sniegtās iespējas, līdz 2007.gada beigām ir jāizveido atbilstoša institucionālā sistēma un jāapstiprina nepieciešamie normatīvie akti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!