Bīstamie dzīves slazdi

Vētras un negaisi Latvijā nav tik postoši, kā tie mēdz būt citās zemēs, taču arī pie mums šīs stihijas prasa noteiktu un saprātīgu rīcību, lai pasargātu sevi un tuviniekus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumu nobeigumā – par to, kā rīkoties ugunsgrēkā mežā, vētras un negaisa laikā.

Nobeigums. Sākums – “LV”, 10.11.2005.

Ugunsnelaime mežā

Ja meža ugunsgrēks izcēlies no tūristu ugunskura, uzreiz mēģiniet to nodzēst, sitot liesmas ar zariem, segu vai kādu citu priekšmetu, kas ir pa rokai. Jādzēš ar slīpiem sitieniem izdegušā laukuma virzienā. Ja uguni nevar nodzēst, nekavējoties brīdiniet pārējos un ejiet projām no ugunsgrēka vietas uz ceļu, meža stigu, lauku vai ūdenskrātuves krastu. Virzieties perpendikulāri uguns izplatīšanās virzienam. Ja aiziet no uguns nav iespējams, iegremdējieties ūdenī vai apsedzieties ar samitrinātām drēbēm. Ja atrodaties meža laukumiņā, noliecieties tuvāk zemei. Gaiss pie zemes ir mazāk sadūmots. Pēc izkļūšanas no uguns skartās teritorijas paziņojiet par to ugunsdzēsējiem.

Vētras nestie draudi

Vētras dēļ, piemēram, rodas elektropārvades un sakaru līniju bojājumi, ūdens padeves pārtraukumi, uz ceļa braucamās daļas gāžas koki, sagrūst ēku un būvju konstrukcijas, tiek norauti jumti, strauji ceļas ūdens līmenis. Cilvēkus var ievainot pa gaisu nesti priekšmeti. Draudi ir dažādi, tādēļ vētras laikā bez īpašas nepieciešamības neejiet ārpus telpām, atturiet no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus.

Esiet gatavi elektroenerģijas padeves pārtraukumiem jau laikus! Labi, ja pa rokai ir sagatavots kabatas lukturis un radiouztvērējos ievietotas baterijas. Aizveriet logus, durvis, bēniņu lūkas. Daudzdzīvokļu mājās jānovāc vai jānostiprina priekšmeti uz balkoniem. Savukārt lauku mājās jānostiprina saimniecības lietas. Iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajag vest ārā no kūtīm mājlopus.
Telpās neuzturieties logu tuvumā. Blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu rūtis un ievainot cilvēkus, kas istabā jutušies šķietamā drošībā.
Lai laikus saņemtu papildu informāciju, atstājiet ieslēgtu televizoru vai radio. Ja vētra pārsteigusi ārpus telpām, neuzturieties un nenovietojiet transportlīdzekļus zem vientuļiem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām. Nelietojiet lietussargu, tas apgrūtina redzamību, tātad liedz laikus pamanīt vēja nestus priekšmetus, kā arī pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus. Atrodoties klajā laukā, sameklējiet vietu, kur patverties, piemēram, grāvi vai ieplaku. Ja tādas nav, stipras vēja brāzmas gadījumā nogulieties zemē. Atrodoties uz ūdens, mēģiniet nokļūt krastā. Vislabāk, ja laivu var izvilkt no ūdens, klajā vietā apgāzt un palīst zem tās.
Ja atrodaties mežā, ieejiet dziļāk biezoknī. Tur koki ir vairāk aizsargāti no vēja brāzmām un pastāv mazāks risks tikt savainotam zem lūstošiem kokiem vai zariem. Nešķērsojiet tiltu. Nepieciešamības gadījumā var zem tā paslēpties un nogaidīt, līdz pāriet stiprās vēja brāzmas. Ja ir nogāzušies koki, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, zvaniet pa tālruni 112 vai 01.

Zibens spožums un posts

Arī no negaisa jāuzmanās. Negaisa laikā centieties neiet ārpus telpām bez īpašas nepieciešamības, aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Parūpējieties, lai nebūtu caurvēja, jo ar to telpā var iekļūt lodveida zibens. Atvienojiet radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmantojiet sadzīves elektrotehniku stacionāro vai mobilo tālruni.
Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Ja negaiss tur pārsteidzis, atrodiet ēku, kur patverties. Priekšroka dodama ēkām ar zibensnovedēju. Neņemiet rokā metāla priekšmetus un darba rīkus. Nav ieteicams pulcēties kopā vairākiem cilvēkiem, jo, trāpot vienam, zibens var skart arī citus.
Ja nav iespējams paslēpties ēkā, neizmantojiet nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus. Tie neglābs, drīzāk var veicināt nelaimi. Nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam. Klajā laukā, kur nevar nekur patverties, nogulieties zemē “embrija” pozā. Ja iespējams, izvēlieties sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuves.
Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem. Nedrīkst slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem vai nokaltušiem kokiem – ozoliem, priedēm, eglēm un liepām, it sevišķi, ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var vēlreiz trāpīt kokā. Negaisa laikā neskrieniet atklātā laukā. Ātras kustības “pievelk” zibeni. Sliktākajā gadījumā nostājieties uz vienas kājas, lai nerastos t.s. soļa spriegums. Kalnos turieties tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Nokāpiet līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus – alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus – ielieciet mugursomā un novietojiet 20 – 30 metru attālumā no savas atrašanās vietas. Ja negaiss pārsteidzis, braucot ar velosipēdu, motociklu vai traktoru, apstājieties un nogaidiet negaisa beigas ne tuvāk kā 30 metru attālumā no transporta līdzekļa.
Ja pērkons pārsteidzis, braucot ar automašīnu, palieciet tajā. Aizveriet logus un nolaidiet antenu. Braukt negaisa laikā nav ieteicams, lietus pasliktina redzamību, bet zibens var apžilbināt, tādēļ liels ir avārijas risks. Sastopoties ar lodveida zibeni, saglabājiet mieru un nekustieties. Nemēģiniet tam tuvoties vai pieskarties ar kaut ko. Tas var izraisīt eksploziju. No lodveida zibens nedrīkst bēgt, gaisa plūsma var to aizvilkt jums līdzi.

Fakti:

* Pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ūdens, peldēties, makšķerēt zivis, spēlēt golfu, futbolu u.tml.
* Strāvu vada gan makšķere, golfa nūja, gan slapjā zāle.

Mārtiņš Muriņš,

VUGD Galvenās ugunsdrošības pārvaldes vecākais inspektors