Dž.M.Keinsa teorija un mūsdienas

Anglis Džons Meinards Keinss ir 20.gs. pirmās puses redzamākais ekonomists, ko pelnīti dēvē par ekonomikas teorijas klasiķi. Pretēji marksistiem, viņš bagātināja mācību par makroekonomiku ar daudzām principiāli jaunām atziņām. Mūsdienās monetārisma teorija, visupirms jautājumā par valsts lomu ekonomikā un naudas pieprasījuma un piedāvājuma jomā, nopietni kritizē Dž.M.Keinsa nostāju. Bet ir viens nozīmīgs tautsaimniecības lauks, kur keinsisma atziņas ir paliekošas, tās neviens nav noraidījis. Te jāmin Dž.M.Keinsa piedāvātā formula par iekšzemes kopprodukta izlietojumu un secinājumi ekonomiskajai politikai no tās.
IKP – C + G + I ± E, kur:
IKP – iekšzemes kopprodukts,
C – privātais patēriņš,
G – valsts patēriņš,
I – investīcijas,
± E – produkcijas un pakalpojuma eksporta – importa saldo.
No šīs vienkāršās un viegli izprotamās formulas izriet vairāki būtiski secinājumi.
Pirmkārt, IKP kopējā lieluma ietvaros katrs izlietojuma formulas elements var palielināties uz citu sastāvdaļu rēķina, tā samazinot valsts patēriņu, piemēram, bruņošanas materiālos izdevumus, var kāpināt privāto patēriņu – un otrādi. Sevišķa loma ir privātajām un valsts investīcijām: šodien palielinot investīcijas uz privātā patēriņa rēķina, rīt un parīt patēriņš izaugs (Dž.M.Keinsa mācība par investīciju multiplikatora un akseleratora mehānismu).
Otrkārt, palielinot katru no minētās formulas elementiem (ja vienādi pārējie nosacījumi), izaugs kopējais IKP apjoms.
Treškārt, produkcijas un pakalpojumu imports dzēš eksporta snieguma attiecīgo daļu IKP lielumā. Ja imports pārsniedz eksporta apjomu, IKP absolūti samazinās. Šīs iekšzemes kopprodukta izlietojuma cēloņsakarības jāievēro, īstenojot jebkuras valsts ekonomisko politiku.
Kādu ainu mums sniedz Latvijas IKP līdzšinējais izlietojums?

Latvijas IKP izlietojuma tendences

Ekonomikas ministrijas speciālisti, balstoties uz statistikas aprēķiniem, sastādījuši tabulu, kas atbilst Dž.M.Keinsa iekšzemes kopprodukta izlietojuma formulai.
1.tabula raksturo pretrunīgas tendences IKP izlietojumā. Privātā patēriņa jomā pozitīvi ir tas, ka šis lielums ieguldījumā ir pieaudzis; tas izriet no tā, ka privātais patēriņš audzis nedaudz straujāk nekā iekšzemes kopprodukts. Nebūtiskas izmaiņas skārušas valsts patēriņa rādītājus. Tuvākās un tālākās perspektīvas skatījumā iepriecina tas, ka kopējā pamatkapitāla veidošana (investīcijas) izaugsmes tempa ziņā vairāk nekā divas reizes apsteidz IKP pieauguma tempu un palielinājies šā rādītāja īpatsvars IKP struktūrā un ieguldījuma pieaugumā.
Pretrunīgums izpaudies ārējās tirdzniecības (produkcijas un pakalpojumu) galarezultātā. Audzis eksporta pieauguma temps. Bet vēl straujāk pieaudzis imports. 2002.gadā importa pārsniegums pār eksportu līdzinājies 10,2% no IKP, 2004.gadā – 15,7%.
Par minēto tiesu attiecīgajos gados samazinājies Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojums, 2004.gadā – 1,5 reizes lielākā mērā nekā 2002.gadā. Jāievēro arī, ka 2004.gadā eksporta vienības cena izauga par 13,4%, importa vienības cena mazākā mērā – par 8,1%. Tas nozīmē, ka reālais imports “aprijis” vēl lielāku tiesu iekšzemes kopprodukta, nekā secināts iepriekš.
Minētajai negatīvajai tendencei ir būtisks cēlonis: investīciju un patēriņa (pēc formulas I + C + G) ievērojams kāpinājums palielina pieprasījumu pēc importa precēm, gan ražošanas resursiem, gan patēriņa priekšmetiem.
Vai šinī nozīmīgajā IKP izlietošanas jomā Latvijas ekonomiku var ievirzīt pozitīvākā gultnē?
Administratīvi soļi importa ražošanā būtu destruktīvs pasākums, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas principiālajām nostādnēm. Valsts var mērķtiecīgi stimulēt eksporta tālāku attīstību, bet pašmāju producentiem (gan uzņēmējiem, gan tiešā darba veicējiem) krietni jāpiepūš vaigi, lai ražotu vairāk konkurētspējīgu patēriņa priekšmetu vietējam tirgum; tas ierobežotu pieprasījumu pēc importa ražojumiem. Bez vērā ņemamiem ekonomiskiem stimuliem šis vezums diez vai raiti kustēsies uz priekšu.
Kādas izmaiņas IKP izlietošanā vērojamas 2005.gadā? Statistika pagaidām apkopojusi datus par šā gada pirmo ceturksni. Tas nedod iespēju raksturot IKP izlietošanas tendences gada gaitā. Zināmu ieskatu problēmā gūstam no produkcijas eksporta un importa samēra 2005.gada pirmajā pusgadā: eksporta apjoms, salīdzinot ar 2004.gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 37%, imports lēnāk – par 23,3%, tas nozīmē, ka 2005.gadā mazāk nekā pērn imports mazina IKP izlietojuma iespējas. Šāda tendence ir nostiprināma. Pietiekami strauji pirmajā pusgadā audzis arī privātais patēriņš. Tā reālā darba samaksa palielinājusies gandrīz par 10%. Lēnāks bija nefinanšu investīciju pieauguma temps – 7%.

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze

IKP (pievienotās vērtības) ražošana un izlietošana ir nesaraujami saistītas: lielāks IKP kopējais apjoms ir drošs pamats tā efektīvākai izlietošanai; IKP izlietošanas elementu absolūtais un relatīvais lielums veido tā kopējo lielumu.
Tautsaimniecības proporcijām un attīstības ievirzei ir liels inerces spēks. Tāpēc tuvākajos gados nenākas gaidīt IKP izlietojumā būtiskas izmaiņas. Pozitīva loma būs Latvijas ekonomikas izaugsmes solim Eiropas Savienības valstu saimē. Droši var prognozēt, ka konkurētspējīga produkcija pilnīgāk apgūs ES kopējo tirgu. Nepieciešamā uzņēmēju iniciatīva ir tieši atkarīga no valsts ekonomiskās politikas stimulējošā spēka. Turpināsies iekšējā pieprasījuma izaugsme. Perspektīvas skatījumā ievērojama loma būs ES strukturālo fondu apgūšanas rezultātiem. Plašāk tiks piesaistītas investīcijas, kas palielinās pieprasījumu pēc importa resursiem. Ar laika atstarpi straujāk sekos eksporta izvēršana. Īpaši aktuāla un reizē grūti risināmā problēma ir saistīta ar ražošanas struktūras izmaiņām. Acīmredzami, ka t.s. lēto nozaru konkurētspēja pasaules tirgos ar katru gadu ievērojami mazināsies. Latvijā šī realitāte skars pārtikas ražošanu un tekstilrūpniecību, daļēji arī metālapstrādi, mašīnbūvniecību. Problēma no iekšzemes kopprodukta izlietošanas viedokļa ir daudzpusīga. Maģistrālais risinājuma ceļš – visnotaļ sekmēt augsto tehnoloģiju nozaru efektīvu attīstību. Šāds strukturāls pagrieziens prasa laiku. Tas saistās ar darba apmaksas īpatsvaru jaunās produkcijas cenā (privāto patēriņu), importa resursiem, paplašinātu eksportu un līdz ar to, salīdzinot ar pagātni, atšķirīgi ir ārējās tirdzniecības rezultāti. Tuvākais uzdevums – neatlaidīgi kāpināt produktivitāti gan vecajās, gan jaunajās ekonomikas nozarēs.
IKP izaugsme un izlietojums, ievērojot eksporta ievērojamo lomu, ir visai atkarīgs no situācijas pasaules tirgos, no globālās attīstības dinamikas. Tā ES galveno dalībvalstu ekonomikas visai pieticīgs augšanas temps kavēs plašākā apjomā absorbēt Latvijas eksportu. Pamatota ir Ekonomikas ministrijas speciālistu nostāja, prognozējot Latvijas IKP izlietojumu pēc diviem variantiem: pirmkārt, lēnās izaugsmes variants sakarā ar mazāk labvēlīgajiem augšupejas nosacījumiem (1.variants), otrkārt, dinamiskās attīstības variants sakarā ar labvēlīgiem augšupejas nosacījumiem (2.variants). (2.tabula)
Minētajai prognozei ir vairākas raksturīgās iezīmes: pirmkārt, lēnās izaugsmes variants atpaliek no dinamiskās izaugsmes varianta par 2–3 procentpunktiem; otrkārt, privātā patēriņa pieauguma temps nedaudz atpaliek no IKP pieauguma tempa; treškārt, mazinās valsts patēriņa īpatsvars; ceturtkārt, visstraujāk pieaug investīcijas, kas nodrošina IKP ātru attīstības tempu perspektīvā; piektkārt, imports palielinās mazākā mērā nekā eksports, kas pozitīvi iespaidos IKP rītdienas izaugsmi. Latvijas IKP izlietojuma prognoze, it sevišķi tās 2.variants ļauj optimistiski raudzīties nākotnē. Paļauties vienīgi uz pašplūsmu būtu kļūdaini; nepieciešams valsts stimulējošs spēks.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Latvijas IKP izlietojums

Latvijas iekšzemes kopprodukta izlietojuma prognoze

* skaitītājā – 1.variants, saucējā – 2.variants