
Uzstājoties ES VLĀAP, ārlietu ministrs uzsvēra, ka gaidāmajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās vajadzētu būt klāt iespējami vairāk novērotājiem, kas uzraudzītu, vai tās notiek atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Artis Pabriks akcentēja, ka ES vajadzētu aicināt arī Krieviju un Ukrainu dialogā ar Baltkrieviju uzsvērt vēlēšanu novērošanas nepieciešamību.
“Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt Baltkrievijas un Eiropas pilsoņu savstarpējo kontaktu veidošanos – sekmēt studentu apmaiņu, tūrisma attīstību un pašvaldību sadarbību,” teica ministrs. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu atvērt pārstāvniecību Minskā.
Sanāksmē dalībvalstis apmainījās viedokļiem arī par finanšu perspektīvu 2007.–2013. gadam. Ministri bija vienisprātis, ka sarunas būtu jāpabeidz šā gada decembrī un rezultāta sasniegšanai vajadzētu mobilizēt visus spēkus.
Artis Pabriks īpaši uzsvēra, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas Līgumu kohēzijas politikas primārais mērķis ir samazināt dalībvalstu ekonomiskās un sociālās atšķirības un ka kohēzijas politikas īstenošana jaunajās dalībvalstīs veicinās visas ES konkurētspēju, vienlaikus ļaujot īstenot arī Lisabonas stratēģijā paredzētos mērķus. Ministrs norādīja, ka situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, tāpēc dalībvalstīm ir jābūt tiesībām pašām atbilstoši to vajadzībām noteikt, kā rīkoties ar tām paredzēto kohēzijas finansējumu. Ministrs aicināja Lielbritānijas prezidentūru meklēt risinājumu arī pašu resursu jomā, konkrēti attiecībā uz Lielbritānijas atlaidi iemaksām ES budžetā.
Runājot par ES politikas veidošanu attiecībā uz Irānu, Artis Pabriks piekrita, ka šis jautājums ir komplicēts un ka, lai ES nezaudētu ietekmi, jāsadarbojas ar tādām valstīm kā Krievija, Ķīna un Indija.
ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments