Tulku trūkums atsaucas uz tulkojumu kvalitāti

Augsti kvalificētu tulkotāju trūkuma dēļ joprojām nav iespējams nodrošināt Eiropas Savienības dokumentu kvalitatīvu tulkojumu latviešu valodā, vakar sēdē secināja Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK).

Līdz ar Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā galavārds visos ar ES dokumentu tulkošanu saistītos jautājumos ir ES Padomes Tulkošanas dienesta juristiem lingvistiem, skaidroja Tulkošanas un terminoloģijas centra direktors Māris Baltiņš, kura vadītā institūcija pārraudzīja tulkošanas darbu līdz 2004.gada 1.maijam.
Pašlaik ES tiesību aktus tulko dažādu ES institūciju tulkotāji, un Latvijai ir mazas iespējas ietekmēt šā darba kvalitāti, kas bieži vien ir neapmierinoša. Turklāt Briseles tulkotāji nereti lieto pilnīgi atšķirīgu terminoloģiju, kāda to Latvijas kolēģiem nav pieņemama, norādīja M.Baltiņš.
ES dokumentu tulkojumu slikto kvalitāti viņš skaidroja gan ar tulkotāju trūkumu, gan pieņemto darbinieku zemo kvalifikāciju un mazo darba pieredzi. Ne visi augsti kvalificētie latviešu valodas tulkotāji ir gatavi pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Briselē vai Luksemburgā, lai tur strādātu ES institūcijās. Turklāt arī augstais atalgojuma līmenis ne vienmēr ir izšķirošais faktors, jo labs tulkotājs arī Latvijā var nopelnīt pietiekami daudz.
Neoficiāla informācija liecina arī par ES institūciju neelastīgo attieksmi pret konkursos uzvarējušiem tulkotājiem. Ilgu laiku tie tiek turēti neziņā, kad un kur būs jāuzsāk darbs. Gadās, ka tikai pusgadu pēc konkursa tie saņem negaidītu uzaicinājumu nedēļas laikā sākt pastāvīgu darbu, piemēram, Luksemburgā, teica M.Baltiņš.
Viņš arī pauda viedokli, ka pašlaik svarīgākais būtu ar ES Padomes Tulkošanas dienestu vienoties, ka šīs iestādes tulkotāji izmantotu tos pašus lingvistiskos avotus, ko Latvijas tulkotāji. Dažādās ES institūcijās strādājošie tulkotāji personiskās sarunās pauduši ieinteresētību ciešākas sadarbības veidošanā.
Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta vadītāja Alda Vanaga informēja deputātus par ministrijas piedāvātajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai. Nepieciešams veidot Latvijas nacionālo tulkošanas atbalsta punktu, kas varētu dot padomus ES tulkotājiem, kā arī atzinumus par latviešu valodas terminoloģijas lietošanu.
Par šādu atbalsta punktu varētu kļūt Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kuram ir atbilstoša pieredze un kapacitāte. A.Vanaga arī skaidroja, ka Ārlietu ministrija valdībai piedāvājusi palielināt finansējumu tulkotāju sagatavošanas programmām.
Savukārt ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns darīja zināmu, ka līdzīgu viedokli ELK nosūtītajā vēstulē paudusi arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Latviešu valodas tulkošanas nodaļas vadītāja Ineta Strautiņa. Viņa atzinusi, ka Tulkošanas un terminoloģijas centrs varētu būt piemērotākā iestāde ar ES terminoloģiju saistītu koordinācijas darbu veikšanai.