Ārzemju presē

Vācu “Der Spiegel” raksta, ka Francijā sociālos protestus bieži pavada vardarbība. Intervijā vācu politologs Alfrēds Grosers paskaidro, kāpēc tā ir, un dod padomu sarīkot jaunas prezidenta vēlēšanas. Grosers pārmet Francijas iekšlietu ministram Sarkozī, ka viņa izteikumi varēja būt mazāk provokatīvi, lai situāciju nesaasinātu vēl vairāk. Politologs domā, ka valdībai ir jādara viss, lai radītu kaut nelielu uzticēšanos starp valsti un jauniešiem. Labs risinājums varētu būt prezidenta Širaka atkāpšanās no amata, taču to prezidents diemžēl nedarīšot. Jaunas vēlēšanas ļautu mazināt spriedzi, tāpat kā 1968.gadā, kad prezidents de Golls atlaida parlamentu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Eiropas Savienība piedraudējusi Baltkrievijai ar jaunām sankcijām, ja Minska nemainīs politiku attiecībā pret nevalstiskajām organizācijām, to skaitā Poļu savienību. Lēmums par Baltkrievijas sodīšanu varētu tikt pieņemts jau janvārī.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: Šrēdera un Fišera ēras Vācijas ārpolitikai trūka ticamības. Galvenokārt kļūmīgs stāvoklis izveidojās attiecībās ar ASV. Nākamajai Vācijas valdībai ārpolitikā jārīkojas saskaņoti un profesionāli, tikai tā varēs atjaunot agrāko uzticēšanos Vācijai. Arī sarunās ES Ministru padomē būs vieglāk gūt panākumus tad, ja tiks apsvērtas arī kompromisa iespējas, kurā būtu ņemtas vērā arī partneru intereses. Nopietni jāizturas arī pret Vācijas kaimiņiem jūtīgiem tematiem. Tomēr tiešais gāzes vads no Sanktpēterburgas pāri Baltijas jūrai uz Vāciju jāierīko, apejot ES dalībvalstis Igauniju, Latviju un Poliju.

•

Vācu “Frankfurter Rundschau”: Šķiet, ka mēģinājums vēl šogad veiksmīgi pabeigt strupceļā nonākušās sarunas par ES budžetu nebūs veiksmīgs. Līdz ar to, tāpat kā augstākā līmeņa sanāksmei jūnijā, arī decembrī ieplānotajam ES samitam draud neveiksme dēļ asajiem strīdiem par ES finanšu plānu laikam no 2006.līdz 2013.gadam. ES diplomāti domā, ka Lielbritānijas prezidentūras jaunie priekšlikumi problēmu ir saasinājuši vēl vairāk. Arī Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs pēc ES ārlietu ministru tikšanās pirmdien Briselē atzina, ka “nacionālie viedokļi ir ļoti atšķirīgi”, kas ļoti apgrūtinās vienošanās panākšanu gaidāmajā ES valstu un valdību sanāksmē.

•

ASV “Los Angeles Times”: Ziņa par CIP slepenajiem cietumiem Austrumeiropā ir izraisījusi plašu rezonansi amerikāņu presē. Līdz ar to izvirzījies jautājums par izturēšanos pret ieslodzītajiem un pieļaujamajām pratināšanas robežām, skatot šo problēmu no tīri cilvēciskā un līdztiesiskā aspekta. Turklāt jautājums skar arī Ženēvas konvenciju, ko ASV nevēlas ievērot, lai gan ir parakstījušas.

•

Poļu “Gazeta.pl” raksta, ka Eiropas Padome (EP) uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar CIP cietumiem, kas, iespējams, atrodas Polijā un Rumānijā. Izmeklēšanu vadīt uzticēts šveicietim Dikam Marti, kurš vada EP Parlamentārās asamblejas juridisko komisiju. Marti jau sācis iepazīties ar lietu, vāc un analizē visus ar to saistītos materiālus. Pēc pāris nedēļām Marti dosies uz Bukaresti, kur sapulcēsies viņa vadītā juridiskā komisija. Polijas apmeklējums vēl nav ieplānots.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem