Tautas izauklēts projekts

Francijas bibliotēkas namā Parīzē festivāla “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros 7.novembrī notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismaspils projekta prezentācija un Francijas – Latvijas kolokvijs “Latvija: jaunas nacionālās bibliotēkas dzimšana”. Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova kolokviju ievadīja ar atskatu vēsturē: “Mūsu Nacionālās bibliotēkas projekts ir cieši saistīts ar Latvijas brīvvalsts attīstību pēdējos piecpadsmit gadus. Tas ir audzis un attīstījies kopā ar mūsu nāciju un valsti, tas ir piedzīvojis kolīzijas un satricinājumus. Brīžiem jau licies, ka cerība tūlīt zudīs. Un tomēr tas ir izdzīvojis. Ja drīkst runāt par tautas darba kārtību, tad mēs noteikti varam teikt, ka Nacionālās bibliotēkas projekts visu šo laiku ir bijis latviešu tautas darba kārtībā.”

Ministre atgādināja, ka vajadzība pēc Nacionālās bibliotēkas tika apzināta jau 1928. gadā, vēl Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Idejas attīstību pārtrauca piecdesmit okupācijas gadi. Kad 1988. gadā padomju varas okupētajā Latvijā uzvirmoja Atmodas idejas un tauta piedzīvoja dziesmoto revolūciju, vēl padomju Latvijas valdība pieņēma lēmumu celt bibliotēku.
Tieši Atmodas laikā un neilgi pēc tam Gaismaspils projekts ieguva ļoti plašu skanējumu Latvijā. Tas bija atbilstīgs laika garam.
“Tomēr Latvija bija nabadzīga, maza un daudziem nezināma valsts tādā kā pelēkā zonā starp Eiropu un Krieviju.
Gaismaspils projekts uzkrītoši neatbilda valsts varēšanai.” Ministre īsumā pastāstīja par turpmāko projekta virzību. 1997. gadā tika nolemts samazināt bibliotēkas apjomu. To noteica ne tikai valsts zemā maksātspēja, bet arī informācijas tehnoloģiju attīstība un lēmums būvēt atsevišķu grāmatu krātuvi netālu no galvaspilsētas, kur uzglabāt mazāk pieprasītās grāmatas.
Bibliotēkas entuziasti nodibināja Nacionālās bibliotēkas atbalsta fondu, kam bija ļoti liela nozīme projekta virzīšanā sabiedriski politiskajā vidē un arī nevalstiskā sektora iesaistīšanā.
1999. gadā Gaismaspils ieguva starptautisku rezonansi – UNESCO atzina arhitekta Gunāra Birkerta izstrādātā projekta augsto kvalitāti un pieņēma īpašu rezolūciju tā atbalstam.
2002. un 2003. gadā divās dažādās redakcijās tika pieņemts bibliotēkas projekta īstenošanas likums, kas paredz jauno ēku uzbūvēt līdz 2008. gada 18. novembrim – Latvijas valsts 90 gadu jubilejai.
Helēna Demakova izteica pārliecību, ka patlaban tas ir reāli. Ministre uzsvēra, ka bibliotēkas projektu ir izauklējusi visa latviešu tauta un tas kļuvis par mūsu nācijas bērnu, kas audzis līdz ar mums, tāpēc jaunā bibliotēka nevar būt citāda kā vien vislabākā pasaulē. Pēc jaunākajiem socioloģijas datiem, bibliotēkas projektu atbalsta 67 procenti sabiedrības. Cilvēki saskata bibliotēkas integrējošo vērtību. To varēs izmantot dažādu tautību, dzimumu un orientāciju, kā arī atšķirīgā labklājībā dzīvojoši ļaudis.
“Šī bibliotēka ir latviešu tautas arhetips un zemapziņa vienlaikus. Tas ir “cits es”, kurā mēs redzam savu sapņu, vēlmju, kompleksu un ideālu projekciju,” teica ministre. “Atteikšanās no šī projekta būtu kolektīva trauma latviešu tautai, kas iezīmētu nespējas atzīšanu vispārākajā pakāpē. Tādēļ visus jautājumus, kas skar Gaismaspili, mēs uztveram ļoti nopietni.”