
|
|
Tas notika 58 gadus pēc tam, kad komponists bija pabeidzis operas
klavierizvilkumu, un izskanēja kā veltījums viņa 100.dzimšanas dienā. Piedalījās
operas orķestris, koris un solisti. Pie diriģenta pults – Bruno Skultes skolnieks un
viņa radošā mantojuma nenogurstošs tautā vedējs Andrejs Jansons.
Izceļojot uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Bruno Skulte bija paguvis instrumentēt
tikai pirmo no piecām ainām un pie šī darba vairs neatgriezās, jo nebija cerību
atrast līdzekļus operas uzvedumam. Tuvojoties komponista simtgadei, viņa jaunākais
brālis Oļģerts Skulte lūdza Latvijas Nacionālās operas (LNO) ģildi Ņujorkā
veicināt operas rediģēšanu, instrumentēšanu un sagatavošanu skatuvei. Ģildes valde
projektu atbalstīja, un saziņā ar LNO vadību šis darbs tika uzticēts komponistam un
diriģentam Andrejam Jansonam.
Publika koncertuzvedumu uzņēma ļoti atsaucīgi. Arī dzejniece Rita Gāle, kas savulaik
dziedājusi Andreja Jansona vadītajā Ņujorkas latviešu korī un uz visu mūžu
iemīlējusi Bruno Skultes dziesmas. Viņa ļoti vēlētos, lai “Vilkaču mantiniece”
kādreiz tiktu iestudēta kā īsta operas izrāde: “Komponists ir radījis dramatiski
piesātinātu mūziku, brīnišķīgus korus un ārijas, kas Latvijas Nacionālās operas
kora, orķestra un dziedoņu izpildījumā varētu kļūt par izcilu mākslas dzīves
notikumu.”
“LV” informācija