Eiropa raida brīdinājuma signālu Baltkrievijai

Baltkrievijas valdībai ir jāuzlabo cilvēktiesību situācija, jāievēro pilsoņu tiesības un politiskās brīvības, pretējā gadījumā Eiropas Savienība (ES) veiks “ierobežojošus pasākumus” pret šo valsti. Vakar Briselē pulcējušos ES dalībvalstu ārlietu ministru uzmanības centrā bija situācija Baltkrievijā, īpaši ņemot vērā nākamgad jūlijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas šai valstī.

Bažījas par vēlēšanām

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, uzstājoties ministru sanāksmē, runāja par Baltkrieviju no trim redzespunktiem – gaidāmās prezidenta vēlēšanas, sadarbība ar starptautiskajiem partneriem un reformu attīstība kaimiņvalstī.
ES vakar brīdināja Baltkrievijas autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko par iespējamiem politiskiem soļiem, ko savienība varētu spert, gadījumā, ja šai valstī netiks pienācīgi ievērotas cilvēktiesības. Eiropas ārlietu ministri stingri uzstāja, ka 2006.gadā plānotajām prezidenta vēlēšanām jābūt godīgām.
“Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, mums nav pamata ticēt, ka starptautiskie standarti tiks ievēroti,” sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina A.Pabriks. ES būtu aktīvi jāpiedalās vēlēšanu novērošanā un to gaitas analīzē, lai secinātu, kāds varētu būt patiesais atbalsts politiskajiem spēkiem Baltkrievijā. Uz Briseli būtu jāaicina arī Baltkrievijas opozīcijas līderis Aleksandrs Miļinkēvičs.
Līdzīgi kā Polijas un Lietuvas politiķi, arī Latvijas valdība un vairāki Eiropas Parlamentā pārstāvētie latviešu deputāti pastāvīgi aicinājuši ES veidot vienotu ārpolitiku pret Baltkrieviju. A.Pabriks uzskata, ka attiecībās ar šo valsti īpaši jāpastiprina Eiropas Komisijas (EK) loma, tādēļ apsveicama ir iecere līdz šā gada beigām Minskā atvērt EK pārstāvniecību.
Ārlietu ministri par nepiedodamu uzskata arī baltkrievu valdošā režīma vēršanos pret poļu minoritāti. Augustā baltkrievu varas iestādes sāka vajāt Baltkrievijas Poļu savienību, kura savā vadībā vēlējās redzēt neatkarīgus, nevis Lukašenko režīmam paklausīgus poļu kopienas aktīvistus. Varas policejiskajām akcijām sekoja Baltkrievijas un Polijas attiecību saspīlējums.

Prasa vienotu politiku

“Baltkrievijai ir jābūt vienotas ES ārpolitikas sastāvdaļai,” uzsvēra A.Pabriks. “Ja ES nespēj vienoties par kopīgu ārpolitiku visos jautājumos, tad vajadzīgi vismaz atsevišķi gadījumi, kur tas iespējams.” Pēc ministra domām, līdz šim to īstenot traucējusi dalībvalstu “nevienādā ieinteresētība”.
Turklāt Baltkrievijas jautājums apspriežams ne tikai Briseles līmenī, bet arī sarunās ar ASV, EDSO un ANO Attīstības programmas formātos. A.Pabriks atzina, ka Baltkrievijas sakarā ES nostāja gluži nesakrīt ar Krievijas interesēm. ES prezidentūrai un EK vajadzētu censties mainīt Krievijas attieksmi.
Runājot par reformām, ministrs aicināja paplašināt cilvēku kontaktus starp ES un Baltkrieviju. Šīs valsts pilsoniskā sabiedrība tiktu stiprināta ar stipendiju, ceļojumu un pašvaldību sadarbības palīdzību.
Kopš ES paplašināšanās jaunpienācēju valstu eiroparlamentārieši regulāri centušies gan ar debašu, gan rezolūciju palīdzību aktualizēt Baltkrievijas jautājumu, taču tikai vakar pēc ilgiem laikiem tas nonāca ES dienaskārtības augšgalā. “Ierobežojošie pasākumi”, kurus ES brīdina vērst pret Baltkrieviju, ja tā turpinās lauzt starptautiski pieņemtos cilvēktiesību standartus, varētu būt saistīti ar vīzu liegumiem baltkrievu amatpersonām. “ES jau sākusi veidot to Baltkrievijas amatpersonu sarakstu, kam liegtas ES vīzas,” “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis, kurš regulāri centies pievērst Eiropas politiķu uzmanību skaudrajai cilvēktiesību situācijai A.Lukašenko pārvaldītajā valstī. “Ja starptautiskie novērotāji nākamgad atklās vēlēšanu tiesību pārkāpumus, šis saraksts tiks paplašināts un amatpersonas riskēs ar savu personīgo nākotni, jo tām turpmāk būs liegts ieceļot ES valstīs”. Pēc A.Kušķa teiktā, šobrīd divas sāpīgākās lietas Baltkrievijā ir politieslodzīto stāvoklis un neatkarīgu masu mediju trūkums. Viņš arī cer, ka Eiropas politiķu “koordinēta darbība novedīs pie tā, ka nākamgad prezidenta vēlēšanas tiks stingri un konkrēti novērotas”.

Sannija Jauce, “LV”

sannija.jauce@vestnesis.lv