Nevaram atgriezties tukšām rokām

“Tā kā kuģis darbojas ekonomiskajā režīmā, taupām elektrību un apkuri (..). Lai nenosaltu, uzvelkam vairākus džemperus, tomēr visgrūtāk ir izturēt psiholoģiski,” stāsta prāmja servisa direktore Elīna Vārpa. RJL administrators Jānis Jurkāns aģentūrai LETA prognozēja, ka algas darbiniekiem gan varētu izmaksāt ne agrāk kā pēc astoņām nedēļām. Ar to jūrnieki negrib samierināties, jo saskaņā ar Jūras kodeksu alga jāizmaksā nekavējoties, “LV” skaidroja Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Igors Pavlovs.
Tas, ka, atrodoties uz kuģa, cilvēki turpina imitēt darbu, no juridiskā viedokļa nemaz tik absurdi nav, sacīja I. Pavlovs. Līdzīgi gadījumi bijuši gan Eiropā, gan pasaulē. Šobrīd galvenais esot panākt kompromisu un algu izmaksu.
“Mēs nevaram atgriezties pie ģimenēm ar tukšām rokām (..). Esam parādā par skolu, dzīvokli, daudziem ir kredīti (..). Iedomājoties Ziemassvētkus, kurus varēsim pavadīt kopā ar bērniem, bet nevarēsim nopirkt dāvanas, pārņem izmisums,” saka E.Vārpa.

Noskaidros iespējamo interešu konfliktu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis izvērtēt iepriekšējās valdes iespējami prettiesiskās darbības. Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks uzskata, ka viņa priekšgājēja Gundara Bojāra laikā kuģis iegādāts par neadekvāti augstu cenu. Uz iespējamo valdes locekļu interešu konfliktu norāda gan A.Aksenoks, gan vairāki kuģa darbinieki, jo SIA “Riga Sea line” un a/s “Rīgas jūras līnija” valdes locekļi no 2004.gada 24.maija līdz 2005.gada 1.septembrim ir vienas un tās pašas personas.
Atzīstot maksātnespēju, apgabaltiesa noteica divu mēnešu termiņu, kurā savus prasījumus var pieteikt RJL kreditori. Kreditoru pretenzijas administrators sāks pieņemt no brīža, kad RJL maksātnespējas paziņojums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
J. Jurkāns norādījis, ka RJL finansiālā situācija ir neskaidra, oktobra vidū veiktie aprēķini liecina, ka uzņēmuma parādu summa ir pārsniegusi 6,7 miljonus latu, uzkrāti arī soda procenti. Darbiniekiem neizmaksātās darba algas par septembri un daļu oktobra, kā arī par dīkstāvi ir 155 993 lati, bet RJL nodokļu parāds ap 90 200 latu.
Maksātnespējas gadījumā samaksu par pēdējiem trim mēnešiem garantē valsts. Savukārt, pārdodot izsolē kuģi, komandas algas kā prioritāras tiks izmaksātas pirms hipotekārā kreditora, šajā gadījumā – bankas, prasījuma. Vienreizēju materiālo pabalstu 200 latu RJL darbiniekiem nolēmusi piešķirt Rīgas dome.

Evija Hauka, “LV”
evija.hauka@vestnesis.lv