Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Priekšvēlēšanu maratons sācies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.11.2005., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120279

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu pašu drošības krīze

Vēl šajā numurā

01.11.2005., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Priekšvēlēšanu maratons sācies

Ir noticis jau gaidītais – politiskās partijas sākušas Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, kas solās būt gan vērienīga, gan ilgstoša. Uz vēlēšanām vērstas partiju aktivitātes likušas Valsts prezidentei norādīt: priekšvēlēšanu laiks gaidāms smags, to attiecinot uz valdošās koalīcijas spēju sadarboties. Tai pašā laikā sarežģījumos nonākusi priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta gatavošana.

KRUMINS.JPG (11938 bytes)
Alberts Krūmiņš: “Radies iespaids, ka mediju pārstāvjiem priekšvēlēšanu aģitācijas likums nemaz nav vajadzīgs.”
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Bez konstruktīva rezultāta otrdien beidzās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā likumprojekts tika virzīts skatīšanai otrajā lasījumā. Vairāku klātesošo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzstāja, ka likumprojektam iesniegtie priekšlikumi, no kuriem daļu iesniedzis sabiedriskās politikas centrs “Providus”, satur “cenzūras ieviešanu” un “demokrātijas beigas”. Nav panākta vienošanās par likumprojektā piedāvāto terminu “priekšvēlēšanu aģitācija” un “slēptā reklāma” definējumu. Rezultātā komisija uzdeva Alberta Krūmiņa vadītajai darba grupai no 217 iesniegtajiem priekšlikumiem sagatavot variantus nākamajam balsojumam.

Vai par bargu?

Vairāku mediju pārstāvji norādījuši, ka tik bargas likuma prasības vēršas pret preses brīvību, kā arī var radīt situāciju, kad mediji pavisam atsakās no priekšvēlēšanu laika notikumu atspoguļošanas.
“Mums nepatiesi tiek piedēvēta likumprojekta autorība. Pēdējā darba grupā pat neesam bijuši aicināti,” pārmetumus par drakonisku likuma normu iekļaušanu topošajā likumā noraida “Providus” sabiedriskās politikas analītiķe Lolita Čigāne, norādot uz mediju nevēlēšanos pakļauties ierobežojumiem.
Likumprojekta autori priekšvēlēšanu aģitāciju definē kā “jebkuras formas un jebkura veida publiski pieejamu apmaksātu vai citādi atlīdzinātu informāciju priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par kādu politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību vai deputāta kandidātu vai tajā ir iekļauta vismaz viena priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme”.
Savukārt slēptās reklāmas jeb slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, atbilstoši likumprojektā paredzētajam, ir “politiskās organizācijas simbolikas vai deputātu kandidātu attēla vizuāli labi uztverama parādīšanās, kas nav saistīta ar atspoguļojamo notikumu vai aprakstāmo tēmu, deputāta kandidāta pieminēšana bez acīmredzama iemesla, veidojot pseidonotikumus, lai deputāta kandidātam būtu iespēja parādīties medijā, vai izmantojot deputāta kandidātu kā vienīgo notikuma komentētāju”. Par slēpto aģitāciju varēs uzskatīt arī “viedokļus par politisko organizāciju vai deputāta kandidātu vai arī pašu deputātu kandidātu viedokļi, atlasīti, lai apstiprinātu vēstījuma ieceri veicināt vai mazināt politiskās organizācijas vai deputāta kandidāta popularitāti”.

Laika nav daudz

“Man ir radies iespaids, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzskata, ka šāds likums nemaz nav vajadzīgs,” taujāts par būtiskākajiem sarežģījumiem likumprojekta gatavošanā, saka “Jaunā laika” pārstāvis Alberts

KALNINS.JPG (12285 bytes)
Valts Kalniņš: “Partiju ķīviņi liecina par centieniem iegūt publicitāti.”
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Krūmiņš. “Mediju pārstāvji katrs velk to deķīti uz savu pusi. Viņu reakcija ir saprotama – likums ierobežos mediju iespējas pelnīt.”
Likumprojektu gatavošanā pirmajam lasījumam, kas ilgusi astoņus mēnešus, iesaistīti Centrālās vēlēšanu komisijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pastāstīja A.Krūmiņš. Otrais lasījums Saeimā paredzēts novembrī, bet trešais – līdz gada beigām, kas arī ir pēdējais termiņš, lai jaunās likuma normas varētu attiecināt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī. Jauni priekšlikumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumam tiks pieņemti pēc tā skatīšanas otrajā lasījumā.

Kampaņa būs vērienīga

“Ir pienācis agrs priekšvēlēšanu rudens, un kampaņa solās būt vērienīga un ilga,” atzīst politologs Jānis Ikstens. Priekšvēlēšanu publicitātes nodrošināšana gada garumā partijām prasīšot arī ne mazumu līdzekļu, par kuru izcelsmi vēlētāji varēs spriest tikai daļēji – no partiju finanšu ikgada deklarācijām un priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu uzraudzības datiem. Kā uzskata J.Ikstens, ir skaidrs, ka lielie ziedojumi partijām nāks galvenokārt no juridiskām, nevis fiziskām personām.
Uz politisko partiju centieniem iegūt publicitāti norāda arī korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Par to liecinot partiju nesaskaņas, kurās vēlētājiem iespējams demonstrēt atšķirīgu nostāju dažādos jautājumos. Tiesa, pirms vēlēšanām minētās nesaskaņas diezin vai nonākšot līdz valdošās koalīcijas izjukšanai. Cits līdzeklis publicitātes vairošanai ir intrigas radīšana, kāda, piemēram, izcēlusies saistībā ar iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, te sadarbībā ar vienu, te citu politisko spēku. Tiesa, kā atzīst V.Kalniņš, šāda koķetērija ir “sabiedrību pazemojoša”. Turklāt neesot īsti skaidrs, cik lielā mērā A.Lemberga izredzes nonākt Saeimā ietekmēs prokuratūras uzsāktā Ventspils tranzīta uzņēmumu patieso īpašnieku noskaidrošana. “Par to, ka atbalsts Lembergam ir Ventspilī, nav lielu šaubu, taču ir jautājums, ko par viņu teiks pārējā Latvijā,” saka J.Ikstens. “Lembergam nāksies izskaidrot, kā viņš grasās nodrošināt Ventspils līmeni visā valstī, piemēram, arī Krāslavā. Tas ir vienīgais, uz ko viņš var spēlēt.”

Baidās no kraha vēlēšanās

IKSTENS.JPG (11535 bytes)
Jānis Ikstens: “Priekšvēlēšanu kampaņa gada garumā partijām prasīs ne mazumu līdzekļu.”
Foto: Aigars Jansons, A.F.I

Rezonansi izraisījusi arī vairāku labi zināmu politisko spēku apvienošanās un centieni apvienoties. “Ne Latvijas Pirmā partija (LPP), ne “Latvijas ceļš” (LC) nav pārliecināti par savām izredzēm nākamgad oktobrī, jo ne vienam, ne otram reitings nepārsniedz 5% barjeru,” uzskata J.Ikstens. “Tas LC, ko pazinām pirms trim gadiem, nav tas, kas ir šodien, tomēr zīmols vēl ir saglabājies vecais,” taujāts par abu minēto partiju programmatisko nostādņu saderību, saka politologs. Savukārt V.Kalniņš norāda: “LPP ir raksturīgs nekaunīgs un brutāls veids, kā iegūt publicitāti. Ja arī šajā priekšvēlēšanu kampaņā partija iepludinās lielu naudu, iespējams, tā iegūs iekļūšanai Saeimā nepieciešamo balsu skaitu, pat neraugoties uz ievērojamo tēriņu limita pārsniegšanu pagājušajās pašvaldību vēlēšanās. Ideoloģija gan te nesagādās nekādas problēmas.”
“Šķiet, augstu vilni situšas emocijas,” par izjukušajām politiskās apvienības veidošanas iecerēm Zaļo un Zemnieku savienības un Jauno demokrātu starpā saka J.Ikstens, piebilstot: “Laika vēl diezgan, ja viņi jutīs, ka draud neiekļūšana Saeimā, var vienoties atkal.”

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!