
|
|
Bez konstruktīva rezultāta otrdien beidzās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā likumprojekts tika virzīts skatīšanai otrajā lasījumā. Vairāku klātesošo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzstāja, ka likumprojektam iesniegtie priekšlikumi, no kuriem daļu iesniedzis sabiedriskās politikas centrs “Providus”, satur “cenzūras ieviešanu” un “demokrātijas beigas”. Nav panākta vienošanās par likumprojektā piedāvāto terminu “priekšvēlēšanu aģitācija” un “slēptā reklāma” definējumu. Rezultātā komisija uzdeva Alberta Krūmiņa vadītajai darba grupai no 217 iesniegtajiem priekšlikumiem sagatavot variantus nākamajam balsojumam.
Vai par bargu?
Vairāku mediju pārstāvji norādījuši, ka tik bargas likuma
prasības vēršas pret preses brīvību, kā arī var radīt situāciju, kad mediji
pavisam atsakās no priekšvēlēšanu laika notikumu atspoguļošanas.
“Mums nepatiesi tiek piedēvēta likumprojekta autorība. Pēdējā
darba grupā pat neesam bijuši aicināti,” pārmetumus par drakonisku likuma normu
iekļaušanu topošajā likumā noraida “Providus” sabiedriskās politikas analītiķe
Lolita Čigāne, norādot uz mediju nevēlēšanos pakļauties ierobežojumiem.
Likumprojekta autori priekšvēlēšanu aģitāciju definē kā “jebkuras formas un
jebkura veida publiski pieejamu apmaksātu vai citādi atlīdzinātu informāciju
priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu
balsot vai nebalsot par kādu politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību vai
deputāta kandidātu vai tajā ir iekļauta vismaz viena priekšvēlēšanu aģitācijas
pazīme”.
Savukārt slēptās reklāmas jeb slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes,
atbilstoši likumprojektā paredzētajam, ir “politiskās organizācijas simbolikas vai
deputātu kandidātu attēla vizuāli labi uztverama parādīšanās, kas nav saistīta ar
atspoguļojamo notikumu vai aprakstāmo tēmu, deputāta kandidāta pieminēšana bez
acīmredzama iemesla, veidojot pseidonotikumus, lai deputāta kandidātam būtu iespēja
parādīties medijā, vai izmantojot deputāta kandidātu kā vienīgo notikuma
komentētāju”. Par slēpto aģitāciju varēs uzskatīt arī “viedokļus par
politisko organizāciju vai deputāta kandidātu vai arī pašu deputātu kandidātu
viedokļi, atlasīti, lai apstiprinātu vēstījuma ieceri veicināt vai mazināt
politiskās organizācijas vai deputāta kandidāta popularitāti”.
Laika nav daudz
“Man ir radies iespaids, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzskata, ka šāds likums nemaz nav vajadzīgs,” taujāts par būtiskākajiem sarežģījumiem likumprojekta gatavošanā, saka “Jaunā laika” pārstāvis Alberts
|
|
Krūmiņš. “Mediju pārstāvji katrs velk to deķīti uz savu pusi.
Viņu reakcija ir saprotama – likums ierobežos mediju iespējas pelnīt.”
Likumprojektu gatavošanā pirmajam lasījumam, kas ilgusi astoņus
mēnešus, iesaistīti Centrālās vēlēšanu komisijas, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja, plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju pārstāvji,
pastāstīja A.Krūmiņš. Otrais lasījums Saeimā paredzēts novembrī, bet trešais –
līdz gada beigām, kas arī ir pēdējais termiņš, lai jaunās likuma normas varētu
attiecināt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī. Jauni priekšlikumi
priekšvēlēšanu aģitācijas likumam tiks pieņemti pēc tā skatīšanas otrajā
lasījumā.
Kampaņa būs vērienīga
“Ir pienācis agrs priekšvēlēšanu rudens, un kampaņa solās būt
vērienīga un ilga,” atzīst politologs Jānis Ikstens. Priekšvēlēšanu
publicitātes nodrošināšana gada garumā partijām prasīšot arī ne mazumu
līdzekļu, par kuru izcelsmi vēlētāji varēs spriest tikai daļēji – no partiju
finanšu ikgada deklarācijām un priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu uzraudzības
datiem. Kā uzskata J.Ikstens, ir skaidrs, ka lielie ziedojumi partijām nāks
galvenokārt no juridiskām, nevis fiziskām personām.
Uz politisko partiju centieniem iegūt publicitāti norāda arī
korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Par to liecinot partiju nesaskaņas, kurās
vēlētājiem iespējams demonstrēt atšķirīgu nostāju dažādos jautājumos. Tiesa,
pirms vēlēšanām minētās nesaskaņas diezin vai nonākšot līdz valdošās
koalīcijas izjukšanai. Cits līdzeklis publicitātes vairošanai ir intrigas radīšana,
kāda, piemēram, izcēlusies saistībā ar iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga
kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, te sadarbībā ar vienu, te citu politisko spēku.
Tiesa, kā atzīst V.Kalniņš, šāda koķetērija ir “sabiedrību pazemojoša”.
Turklāt neesot īsti skaidrs, cik lielā mērā A.Lemberga izredzes nonākt Saeimā
ietekmēs prokuratūras uzsāktā Ventspils tranzīta uzņēmumu patieso īpašnieku
noskaidrošana. “Par to, ka atbalsts Lembergam ir Ventspilī, nav lielu šaubu, taču ir
jautājums, ko par viņu teiks pārējā Latvijā,” saka J.Ikstens. “Lembergam
nāksies izskaidrot, kā viņš grasās nodrošināt Ventspils līmeni visā valstī,
piemēram, arī Krāslavā. Tas ir vienīgais, uz ko viņš var spēlēt.”
Baidās no kraha vēlēšanās
|
|
Rezonansi izraisījusi arī vairāku labi zināmu politisko spēku
apvienošanās un centieni apvienoties. “Ne Latvijas Pirmā partija (LPP), ne
“Latvijas ceļš” (LC) nav pārliecināti par savām izredzēm nākamgad oktobrī, jo
ne vienam, ne otram reitings nepārsniedz 5% barjeru,” uzskata J.Ikstens. “Tas LC, ko
pazinām pirms trim gadiem, nav tas, kas ir šodien, tomēr zīmols vēl ir saglabājies vecais,” taujāts par abu minēto partiju programmatisko
nostādņu saderību, saka politologs. Savukārt V.Kalniņš norāda: “LPP ir
raksturīgs nekaunīgs un brutāls veids, kā iegūt publicitāti. Ja arī šajā
priekšvēlēšanu kampaņā partija iepludinās lielu naudu, iespējams, tā iegūs
iekļūšanai Saeimā nepieciešamo balsu skaitu, pat neraugoties uz ievērojamo tēriņu
limita pārsniegšanu pagājušajās pašvaldību vēlēšanās. Ideoloģija gan te
nesagādās nekādas problēmas.”
“Šķiet, augstu vilni situšas emocijas,” par izjukušajām
politiskās apvienības veidošanas iecerēm Zaļo un Zemnieku savienības un Jauno
demokrātu starpā saka J.Ikstens, piebilstot: “Laika vēl diezgan, ja viņi jutīs, ka
draud neiekļūšana Saeimā, var vienoties atkal.”
Guntars Laganovskis, “LV”