Krūmiņš. “Mediju pārstāvji katrs velk to deķīti uz savu pusi. Viņu reakcija ir saprotama – likums ierobežos mediju iespējas pelnīt.”
Likumprojektu gatavošanā pirmajam lasījumam, kas ilgusi astoņus mēnešus, iesaistīti Centrālās vēlēšanu komisijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, plašsaziņas līdzekļu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, pastāstīja A.Krūmiņš. Otrais lasījums Saeimā paredzēts novembrī, bet trešais – līdz gada beigām, kas arī ir pēdējais termiņš, lai jaunās likuma normas varētu attiecināt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī. Jauni priekšlikumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumam tiks pieņemti pēc tā skatīšanas otrajā lasījumā.

Kampaņa būs vērienīga

“Ir pienācis agrs priekšvēlēšanu rudens, un kampaņa solās būt vērienīga un ilga,” atzīst politologs Jānis Ikstens. Priekšvēlēšanu publicitātes nodrošināšana gada garumā partijām prasīšot arī ne mazumu līdzekļu, par kuru izcelsmi vēlētāji varēs spriest tikai daļēji – no partiju finanšu ikgada deklarācijām un priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu uzraudzības datiem. Kā uzskata J.Ikstens, ir skaidrs, ka lielie ziedojumi partijām nāks galvenokārt no juridiskām, nevis fiziskām personām.
Uz politisko partiju centieniem iegūt publicitāti norāda arī korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Par to liecinot partiju nesaskaņas, kurās vēlētājiem iespējams demonstrēt atšķirīgu nostāju dažādos jautājumos. Tiesa, pirms vēlēšanām minētās nesaskaņas diezin vai nonākšot līdz valdošās koalīcijas izjukšanai. Cits līdzeklis publicitātes vairošanai ir intrigas radīšana, kāda, piemēram, izcēlusies saistībā ar iespējamo Ventspils mēra Aivara Lemberga kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, te sadarbībā ar vienu, te citu politisko spēku. Tiesa, kā atzīst V.Kalniņš, šāda koķetērija ir “sabiedrību pazemojoša”. Turklāt neesot īsti skaidrs, cik lielā mērā A.Lemberga izredzes nonākt Saeimā ietekmēs prokuratūras uzsāktā Ventspils tranzīta uzņēmumu patieso īpašnieku noskaidrošana. “Par to, ka atbalsts Lembergam ir Ventspilī, nav lielu šaubu, taču ir jautājums, ko par viņu teiks pārējā Latvijā,” saka J.Ikstens. “Lembergam nāksies izskaidrot, kā viņš grasās nodrošināt Ventspils līmeni visā valstī, piemēram, arī Krāslavā. Tas ir vienīgais, uz ko viņš var spēlēt.”

Baidās no kraha vēlēšanās

Rezonansi izraisījusi arī vairāku labi zināmu politisko spēku apvienošanās un centieni apvienoties. “Ne Latvijas Pirmā partija (LPP), ne “Latvijas ceļš” (LC) nav pārliecināti par savām izredzēm nākamgad oktobrī, jo ne vienam, ne otram reitings nepārsniedz 5% barjeru,” uzskata J.Ikstens. “Tas LC, ko pazinām pirms trim gadiem, nav tas, kas ir šodien, tomēr zīmols vēl ir saglabājies vecais,” taujāts par abu minēto partiju programmatisko nostādņu saderību, saka politologs. Savukārt V.Kalniņš norāda: “LPP ir raksturīgs nekaunīgs un brutāls veids, kā iegūt publicitāti. Ja arī šajā priekšvēlēšanu kampaņā partija iepludinās lielu naudu, iespējams, tā iegūs iekļūšanai Saeimā nepieciešamo balsu skaitu, pat neraugoties uz ievērojamo tēriņu limita pārsniegšanu pagājušajās pašvaldību vēlēšanās. Ideoloģija gan te nesagādās nekādas problēmas.”
“Šķiet, augstu vilni situšas emocijas,” par izjukušajām politiskās apvienības veidošanas iecerēm Zaļo un Zemnieku savienības un Jauno demokrātu starpā saka J.Ikstens, piebilstot: “Laika vēl diezgan, ja viņi jutīs, ka draud neiekļūšana Saeimā, var vienoties atkal.”