Valsts sekretāru 2005.gada 27.oktobra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm”.
Kā norāda Aizsardzības ministrija, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un jaunsargu iespējas attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām turpina sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju.
2005.gadā no Aizsardzības ministrijai paredzētajiem valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļiem paredzēts novirzīt līdzfinansējumu pašvaldību sporta un publisko būvju būvniecībai: Liepājas rajona Priekules pilsētas domei Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta zāles tehniskā projekta izstrādāšanai – 35000 latu; Rīgas rajona Ādažu pagasta padomei Ādažu vidusskolas stadiona izbūvei – 66784 latu; Rēzeknes rajona padomei Adamovas sanatorijas internātpamatskolas bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām sporta zāles aprīkojumam – 45266 latu.
Aizsardzības ministrijai uzdots noslēgt līgumus ar minētajām iestādēm par līdzdalību attiecīgo sporta un publisko būvju būvniecībā un minēto būvju turpmāko izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

– pieteica izskatīšanai rīkojuma projektu “Par tiešās valsts pārvaldes iestādes “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija” izveidošanu”.
Kā norāda Bērnu un ģimenes lietu ministrija, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ar 2005.gada 15.novembri paredzēts izveidot tiešās pārvaldes iestādi – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir bērnu un ģimenes lietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu Latvijas Republikā un normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzībā.
Lai īstenotu minēto mērķi, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veic šādas funkcijas: kontrolē Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; analizē situāciju bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un sniedz priekšlikumus Bērnu un ģimenes lietu ministrijai situācijas uzlabošanai; nodrošina uzticības tālruņa bērnu tiesību aizsardzības jautājumos darbību, kā arī: izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; sniedz metodisku palīdzību valsts un pašvaldību iestādēm bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; sadarbojas ar valsts un pašvaldību amatpersonām bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; informē sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības jomā pieņemto likumu un citu normatīvo aktu noteikumiem, kā arī par starptautisko tiesību normām šajā jomā u.c.
Paredzēts, ka ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidošanu saistītos izdevumus segs no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas 2005.gada budžeta apakšprogrammas “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Bērnu uzticības tālrunis” paredzētajiem līdzekļiem. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidošanai 2005.gada budžeta apakšprogrammas “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Bērnu uzticības tālrunis” līdzekļus administrē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, nodrošinot inspekcijas izveidošanu un darbības uzsākšanu.
Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.
Vienlaikus pieteikts noteikumu projekts “Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums”, kurš nosaka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcijas, uzdevumus un tiesības, inspekcijas inspektoru tiesības un pienākumi, inspekcijas struktūru un pārvaldi, inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšanu un pārskatu sniegšanu.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu”.
Kā norāda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, noteikumi noteiks kārtību, kādā pašvaldībām, kuras, veicot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojas, piešķirama vienreizēja dotācija un tās piešķiršanas nosacījumus.
Pašvaldības iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā domes (padomes) lēmumus par apvienošanos, kuros norāda pašvaldības, ar kurām apvienojas, un izveidojamā novada nosaukumu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izskata pašvaldību pieņemtos lēmumus par apvienošanos un sagatavo attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu par novada izveidošanu, kurā saskaņā ar šiem noteikumiem nosaka arī dotācijas apmēru pēc apvienošanās izveidotajai novada pašvaldībai.
Šajos noteikumos noteikto dotāciju novada pašvaldība var saņemt vienu reizi, un to piešķir šādā apmērā: 3% apmērā no apvienoto pašvaldību iepriekšējā saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem, neskaitot saņemtās mērķdotācijas no valsts budžeta (pašvaldību gada budžeta kopapjoms), ja šo pašvaldību gada budžeta kopapjoms ir līdz pieciem miljoniem latu; 1% apmērā no apvienoto pašvaldību gada budžeta kopapjoma, ja šo pašvaldību gada budžeta kopapjoms ir vairāk nekā pieci miljoni latu.
Ja izveidotajai novada pašvaldībai papildus pievieno citas pašvaldības, dotāciju nosaka šajos noteikumos paredzētajā apmērā tikai no pievienoto pašvaldību gada budžeta kopapjoma.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Ziņošanas kārtība par notikumiem civilajā aviācijā”.
Kā norāda Satiksmes ministrija, 2003.gada 13.jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/42/EK “Par ziņošanu par notikumiem civilajā aviācijā”. Direktīvas mērķis ir sniegt ieguldījumu lidojumu drošības uzlabošanā, panākot, ka visa svarīgā ar drošību saistītā informācija tiek ziņota, savākta, uzglabāta, aizsargāta un izplatīta.
Statistika rāda, ka bieži vien pirms nelaimes gadījuma vairāki starpgadījumi un neskaitāmi citi trūkumi ir liecinājuši par draudiem drošībai, lai būtu iespējams uzlabot drošību civilajā aviācijā, labāk jāpārzina šādi notikumi, kas atvieglo pareizās rīcības uzsākšanai vajadzīgo analīzi un notikumu attīstības uzraudzību.
Direktīvas galvenais uzstādījums ziņošanai par notikumiem ir nelaimes gadījumu un starpgadījumu novēršana, nevis vainīgā vai atbildīgā meklēšana. Lai nodrošinātu direktīvas prasību izpildi, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu “Ziņošanas kārtība par notikumiem civilajā aviācijā”, kuri noteiks ziņošanas kārtību par aviācijas notikumiem, kas skar lidojumu drošību civilajā aviācijā.
Šie noteikumi attiecas uz aviācijas notikumiem (notikums ir darbības pārtraukums, defekts, nepilnības vai citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojuma drošību, kas nav izraisījuši nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu), kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš, var apdraudēt gaisakuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu (1. un 2. pielikums). Noteikumi attiecas arī uz tiem aviācijas notikumiem, kas nav uzskatīti 1. un 2.pielikumā, bet kas pēc iesaistīto personu domām atbilst aviācijas notikuma kritērijiem.
Šo noteikumu izpratnē kompetentās iestādes funkcijas veic Civilās aviācijas administrācija un Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Visa informācija, kas saistīta ar aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanu, tiek apkopota Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izveidotā datu bāzē.
Civilās aviācijas administrācijas izveidotajā ziņojumu datu bāzē tiek apkopota un glabāta informācija par visiem 2.punktā minētajiem aviācijas notikumiem. Datu bāzē tiek iekļauti arī nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanas rezultāti. Civilās aviācijas administrācijas ziņojumu datu bāze ir pieejama Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonām. Vajadzības gadījumā šo informāciju paziņo tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā aviācijas notikums noticis, kurā reģistrēts gaisakuģis, kurā gaisakuģis ražots un kurā sertificēts tā ekspluatants.
Civilās aviācijas administrācija nodrošina, ka organizācijai, kurai Eiropas Kopienā uzticēts regulēt civilās aviācijas lidojumu drošību vai izmeklēt civilās aviācijas nelaimes gadījumus vai nopietnus incidentus, ir tiesības saņemt informāciju par notikumiem, lai šī organizācija minētos ziņojumus varētu izmantot aviācijas drošības nostiprināšanai.
Lai informētu sabiedrību par civilās aviācijas lidojumu drošības līmeni, Civilās aviācijas administrācija kopā ar Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļu vismaz reizi gadā publicē pārskatu par drošības situāciju, kurā ietver savākto un apkopoto informāciju par notikumu veidiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par jūrnieka grāmatiņu”.
Kā norāda Satiksmes ministrija, noteikumu projekts paredz noteikt jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un kārtību, kādā Latvijas Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku grāmatiņu noformēšanu, izsniegšanu, atzīšanu par nederīgu, apmaiņu, aizturēšanu, anulēšanu un uzskaiti.
Jūrnieka grāmatiņas turētājs ir atbildīgs par tās glabāšanu, nepieļaujot jūrnieka grāmatiņas nelikumīgu izmantošanu. Jūrnieka grāmatiņas izsniegšana ir maksas pakalpojums, kura tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrai daļai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kanceleja

– pieteica izskatīšanai instrukcijas projektu “Kārtība, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes ievieto informāciju tiešās pārvaldes iestāžu datu bāzē”.
Valsts kanceleja, izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likumā minētos uzdevumus, ir izstrādājusi instrukcijas projektu, kurš noteiks kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes institūcijas (ministrijas, sekretariāti, iestādes, valsts aģentūras) papildina Valsts kancelejas izveidoto datu bāzi par tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu.
Šīs datu bāzes uzturēšana nodrošinās tiešās pārvaldes institucionālās sistēmas pārskatāmību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto datu bāzē iekļaujama šāda publiski pieejama informācija:
• iestādes nosaukums, padotība un kompetence;
• iestādes atrašanās vieta, telefons, citi saziņas līdzekļi, apmeklētāju pieņemšanas laiks;
• iestādes struktūra;
• iestādes nolikums un reglaments;
• amatpersonu saraksts; iestādei saistošie un tās izdotie iekšējie normatīvie akti;
• iestādes darbību konkrētā jomā tieši regulējošo ārējo normatīvo aktu saraksts;
• publiskie pārskati;
• Ministru kabineta vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa papildus noteiktā publiski pieejamā informācija.
Instrukcijas projektu un datu bāzi Valsts kanceleja ir izstrādājusi sadarbībā ar ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem. Datu bāzes programmnodrošinājums ir izstrādāts un informācija tiek regulāri papildināta un atjaunota.
Instrukcijas projekts tiek virzīts saskaņošanai vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 20.maija noteikumos Nr.263 “Valsts kancelejas nolikums””.
Instrukcijas projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. 

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs