
Tikšanās dalībnieki uzsvēra mazo un vidējo valstu sadarbības nepieciešamību Eiropas Savienības integrācijas un nākotnes veidošanas jautājumos, tika arī pausta ieinteresētība ciešāk sadarboties Baltijas jūras reģiona valstīm. Sarunā V.Vīķe-Freiberga un K.de Guhts apspriedās par Beļģijas prezidentūras prioritātēm EDSO nākamā gada sākumā, akcentējot nepieciešamību aktīvi turpināt konfliktu noregulēšanu Dienvidkaukāzā, Moldovā.
V.Vīķe-Freiberga un K.de Guhts uzsvēra nepieciešamību pēc tālākām ANO reformām, īpaši lai nostiprinātu cilvēktiesību ievērošanu un mieru pasaulē. Abas puses bija vienisprātis, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina pielikt visas pūles, lai no Cilvēktiesību komisijas veidojamā Cilvēktiesību padome būtu efektīvs instruments cilvēktiesību ievērošanā pasaulē, kā arī lai tā dēvētā miera nodrošināšanas funkcija tiktu nostiprināta ANO darbības ietvaros, kas ļautu tālākā nākotnē izvairīties no līdzīgu konfliktu rašanās, kādi šobrīd vērojami Sudānā.
Valsts prezidenta preses dienests
Pie ārlietu ministra Trešdien, 26.oktobrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks ar Beļģijas ārlietu ministru Karelu de Guhtu vienojās par nepieciešamību drīzumā sarīkot tikšanos starp Beniluksa, Ziemeļu un Baltijas reģiona valstu ārlietu ministriem.Ministri secinājuši, ka šīm valstīm ir kopējas iekšpolitiskas intereses un pārliecība, ka ir svarīgi izstrādāt vienotu Eiropas Savienības mazo un vidējo valstu viedokli, lai tas būtu saklausāms.
Tikšanās laikā ārlietu ministri apsprieda jautājumus, kas skar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) aktualitātes, jo 2006.gada sākumā Beļģija kļūs par EDSO prezidējošo valsti. A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta humanitārās dimensijas saglabāšanā un atbalsta vēlēšanu novērošanu. Beļģijas ārlietu ministrs ar Arti Pabriku pārrunāja situāciju bijušajās PSRS valstīs, norādot, ka Beļģijai ir svarīgs Latvijas viedoklis, jo mūsu valstij ir vēsturiskā saikne ar šo reģionu un pēdējos gados pārdzīvotas plašas reformas. A.Pabriks norādīja, ka Latvija ir ļoti ieinteresēta demokrātisko procesu veicināšanā šajās valstīs un gatava aktīvi līdzdarboties un dalīties pieredzē reformu jautājumos.
Ministri bija vienisprātis, ka ES paplašināšanās ir būtiska, lai sekmētu Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē, un tā nav līdzeklis, bet gan atbildes reakcija uz globalizācijas procesiem.
Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments