Valsts sekretāru 20.oktobra sanāksmē tika izskatīts jaunais Patentu likuma projekts.
Galvenās materiāltiesiskās normas likumprojektā veidotas saskaņā ar Eiropas Patentu konvencijas un 1998.gada 6.jūlija direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā prasībām.
Jauns likums nepieciešams tādēļ, ka pašlaik spēkā esošais likums neatbilst visām starptautiskajām prasībām. Vienlaikus ar starptautisko prasību iestrādi jānovērš atsevišķas spēkā esošā likuma normu neprecizitātes, kas atklājušās praksē, un jāpapildina ar jaunām normām, kuras varētu uzlabot praksi. Izmaiņu apjoms un nozīmība nepieļauj tikai izdarīt grozījumus, tāpēc sagatavots jauns likums.
Kā galvenie izgudrojumu aizsardzības kritēriji likumprojektā noteikti novitāte, izgudrojuma līmenis un rūpnieciskā izmantošana.
Pārstrādājot Patentu likumu un tuvinot Latvijas noteikumus Eiropas Patentu konvencijas attiecīgajiem noteikumiem, šis likumprojekts var veicināt komercdarbības, kā arī ražošanas aktivitāti, starpvalstu tirdzniecību un investīcijas Latvijā.
Kā norāda likumprojekta autori, pilnveidojot izgudrojumu aizsardzības normas, likumprojekts palīdzēs sakārtot biznesa vidi. Patentu tiesību iegūšanas procedūra atsevišķos gadījumos kļūs īsāka nekā līdz šim, un ar patentiem saistīto darbību regulējums tiks organizatoriski sakārtots. Tajā pašā laikā pieteikumu iesniegšanas noteikumi no līdzšinējiem daudz neatšķirsies, neizraisot pieteicējiem sarežģījumus. Jauno normu ieviešana neprasīs paaugstināt līdzšinējās rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevas likmes, bet tikai tās nedaudz pārstrukturēt. Ņemot vērā to, ka patentu tiesību īstenošanas kārtība mainās nebūtiski, kā arī to, ka strīdi šajā jomā ir reti, nav paredzamas īpašas izmaiņas tiesu darbā.
Likumprojektā divi svarīgi termini latviešu valodā ir aizstāti ar citiem. Izgudrojuma līmeņa definīcijā vārds “speciālists” aizstāts ar vārdu “lietpratējs”, kas vairāk atbilst citās valodās lietotajam un arī precīzāk raksturo šīs hipotētiskās personas izpratni. Otrs mainītais termins ir vārds “formula”, kas līdzšinējā Patentu likumā bija pārņemts no bijušās PSRS, kas to ieviesa, lai būtu atšķirība no pārejās valstīs lietotā termina. Turklāt šis termins bieži vien traucē, jo tekstā tiek lietotas arī ķīmiskās un matemātiskās formulas. Tāpēc tas ir aizstāts ar vārdu “pretenzijas”.
Tā kā Latvija ir NATO dalībvalsts, likumprojektā paredzēts, ka slepenos izgudrojumus reģistrē Aizsardzības ministrija.
Jaunais Patentu likums jāizskata Ministru kabinetam un jāpieņem Saeimai.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Valsts sekretāru 20.oktobra sanāksmē tika izskatīti grozījumi Krimināllikumā un Sodu izpildes kodeksā, ar kuriem paredzēts precizēt nosacīti notiesāto personu uzraudzību pārbaudes laikā, kā arī noteikti nosacīti notiesāto personu pienākumus.
Pašlaik nevienā normatīvajā aktā nav precīzi definēti nosacīti notiesātās un nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākumi, taču no Krimināllikuma (KL) 55.panta devītās daļas un 61.panta ceturtās daļas otrā teikuma izriet, ka daļa no šiem pienākumiem ir ar tiesas nolēmumu uzlikto pienākumu pildīšana un atkārtotu administratīvu pārkāpumu neizdarīšana.
Tādēļ ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir paredzēts definēt nosacīti notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas pienākumus, līdz ar to KL, reglamentējot pienākumu neievērošanas tiesiskās sekas, nav jāuzskaita pienākumu apjoms, bet jāatsaucas uz sodu izpildes likumā noteiktajiem pienākumiem
Krimināllikuma 55.pants tiks papildināts ar jaunu daļu, kurā tiks noteikta pārbaudes laika uzskaite, jo pašlaik likumā nav precīzi noteikts, no kura brīža tiek sākta pārbaudes laika skaitīšana. Pašlaik praksē pārbaudes laiks tiek skaitīts no tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas, līdz ar to arī personas uzraudzība ir jāuzsāk no šā brīža.
Saskaņā ar grozījumu projektu paredzēts, ka tiesa varēs uzlikt pienākumu nosacīti notiesātajam piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem. Tāpat tiesa varēs pagarināt nosacīti notiesātajam pārbaudes laiku vai izpildīt spriedumu, ja nosacīti notiesātais nepildīs tiesas vai sodu izpildes likumā noteiktos pienākumus.
Sodu izpildes kodeksā tiks noteikts, ka nosacīti notiesātajai personai obligāti ir jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā. Savukārt probācijas programmās uzraugāmais varēs piedalīties tikai saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
Likumprojekti jāizskata valdībai un jāpieņem Ministru kabinetam.
Likumprojekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu un Veselības ministrijai, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kancelejai.

Valsts sekretāru 20.oktobra sanāksmē tika izskatīts likumprojekts par kārtību, kādā persona tiek turēta apcietinājumā.
Pašlaik apcietinājuma izpildes kārtību reglamentē Ministru kabineta 2003.gada aprīlī izdotie Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi, bet Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2002.gada 22.oktobra spriedumā atzīmēja, ka Satversmes 111.pantā noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus tikai demokrātiskā valstī pieņemamā veidā, tas ir, ar likumu.
1.oktobrī stājās spēkā Kriminālprocesa likums, un tajā noteikts, ka apcietinājumā turēšanas kārtību nosaka īpašs likums. Tādējādi Kriminālprocesa likums nosaka deleģējumu izdot šādu atsevišķu likumu.
Šā likuma mērķis ir noteikt apcietinājuma izpildes kārtību, apcietināto personu tiesisko statusu un valsts iestāžu kompetenci apcietinājuma izpildē.
Saskaņā ar likuma projektu apcietinājuma izpildes pamats ir izmeklēšanas tiesneša lēmums vai tiesas nolēmums par apcietinājuma piemērošanu. Apcietināmais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir noteikusi apcietinājumu kā drošības līdzekli kriminālprocesa nodrošināšanai. Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotā izmeklēšanas nodaļā. Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus apstiprinās Ministru kabinets.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijai, īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai.

Lai noteiktu kārtību, kādā saskaņo un apstiprina ES struktūrfondu nacionālo programmu un tās projektus, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu. Noteikumu projektu Valsts sekretāru 20.oktobra sanāksmē izsludināja saskaņošanai ministrijās.
Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādā un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu un tās projektus” definē nacionālās programmas jēdzienu, kā arī paredz struktūrfonda pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas un vadības komitejas uzdevumus, kas veicami, izstrādājot un apstiprinot nacionālo programmu un atsevišķus projektus.
Vispārējus noteikumus par struktūrfonda nacionālās programmas izstrādi paredz 2004.gada 30.marta MK noteikumi Nr.200 par ES struktūrfondu vadību. Savukārt MK noteikumu projekts par nacionālās programmas un projektu saskaņošanas kārtību ir izstrādāts, lai nodrošinātu vienotu kārtību, kādā pirmā līmeņa starpniekinstitūcija izstrādā nacionālo programmu un iekļauj tajā projektus, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā tiek saskaņoti un apstiprināti gan nacionālā programma, gan projekti.
MK noteikumu projektu papildina divi pielikumi – nacionālās programmas, kā arī ES struktūrfondu projekta apraksta forma.