Nedrīkst sodīt visus darba devējus

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Darba departamenta Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas juriskonsults Rihards Moris, streiks ir leģitīms veids, kā strādājošajiem demokrātiskā valstī aizstāvēt savas tiesības to neievērošanas gadījumos, ja sarunu iespējas ir izsmeltas. Taču tas nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par pašmērķi. R.Moris stāsta, ka LM grozījumos ietvēra normu par solidaritātes streiku, balstoties uz vairāku Rietumeiropas valstu pieredzi, kā arī demokrātijas tradīcijām. Taču, tā kā Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) bija pietiekami spēcīgi argumenti pret solidaritātes streiku rīkošanu, šis priekšlikums, kā jau minēts, neguva valdības atbalstu.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LDDK ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins, ietverot likumā normu par solidaritātes streika rīkošanas iespējām, sodīti tiks arī sociāli atbildīgie darba devēji, kuri ievēro likumdošanu, nodrošina saviem darbiniekiem labus darba apstākļus un maksā normālas algas. E.Korčagins neizpratnē jautā: ja kāds darba devējs negodīgi izturas pret saviem darbiniekiem, kādēļ būtu jāstreiko arī citos uzņēmumos strādājošajiem, radot zaudējumus tiem darba devējiem, kas to nav pelnījuši? LDDK uzskata, ka sociāli atbildīgam uzņēmējam, kuram jau pašlaik trūkst valsts atbalsta un kuram bieži grūti izturēt konkurenci tieši nelegālās uzņēmējdarbības dēļ, ir jābūt pārliecinātam, ka viņu neapdraud darbinieku streiks no viņa rīcības neatkarīgu motīvu dēļ. LBAS priekšsēdētāja biedrs Egils Baldzēns norāda, ka likums jau pašlaik noteic, ka streikot ir liegts tiem darbiniekiem, kuru uzņēmumos ir noslēgti koplīgumi. E.Korčagins gan uzskata, ka šī likuma norma neatrisina visas problēmas. Jo daudzos uzņēmumos koplīgums nav noslēgts tāpēc, ka strādājošie nav apvienojušies arodbiedrībās vai interešu apvienībās. Un koplīguma neesamība kādā uzņēmumā a priori nenozīmē, ka konkrētais darba devējs ir negodīgs un nerūpējas par saviem darbiniekiem.
E.Baldzēns, jautāts, kādos gadījumos LBAS aicinātu uz solidaritātes streiku, min piemēru par nākamā gada budžetu. Proti, pēc LBAS aprēķiniem, valdībai ir papildu nesadalītas rezerves, kuras tā varētu novirzīt minimālās algas paaugstināšanai. Tā kā tas nenotiek, LBAS uzskata, ka tām būtu tiesības aicināt strādājošos uz vispārēju streiku. Jautāts, vai tiešām budžeta jautājumi būtu risināmi šādā ceļā, E.Baldzēns skaidro, ka algu jautājums vienmēr bijis arodbiedrību prioritāte. LBAS pārstāvis arī atzīst: ja visos uzņēmumos būtu koplīgumi, kā arī būtu koplīgums nozares ietvaros, vajadzība pēc streikošanas vispār atkristu. Arī E.Korčagins piekrīt, ka darba tiesiskās attiecības pārsvarā vajadzētu regulēt ar nozaru koplīgumiem.

Nav cilvēktiesību pārkāpums

Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidro VCB juriste Anita Kovaļevska, solidaritātes streiku aizliegums nav vērtējams kā cilvēktiesību pārkāpums. Viņa stāsta: ja uzņēmuma A strādnieki nav apmierināti ar darba apstākļiem un grasās streikot, aizliegums tūdaļ pievienoties šim streikam uzņēmuma B darbiniekiem, kuriem šādu problēmu nemaz nav, nevar tikt uzskatīts par viņu tiesību pārkāpumu.
Komisijas akceptētie grozījumi padara vieglāku streiku kolektīva strīda gadījumā. Līdz šim arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu varēja pieņemt tikai kopsapulcē, kurā piedalās trīs ceturtdaļas arodbiedrību biedru, un tikai ar trīs ceturtdaļu balsu pārsvaru. Grozījumi paredz, ka sapulcē jāpiedalās tikai pusei biedru un lēmums jāpieņem ar vienkāršu balsu pārsvaru. Ja streiku vēlas pieteikt darbinieki, kuri nav apvienojušies arodbiedrībā, tad grozījumi paredz, ka šādu lēmumu var pieņemt darbinieku sapulcē, kurā piedalās puse darbinieku (līdzšinējo trīs ceturtdaļu vietā) un pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu (pašlaik jābūt trīs ceturtdaļu balsu pārsvaram). Grozījumi arī paredz, ka streika pieteikums darba devējam jāiesniedz septiņas dienas pirms paredzētā streika līdzšinējo desmit dienu vietā.

Uzziņai:

“Solidaritātes streiks ir streiks, kura pamatā ir nevis kolektīvais darba strīds, bet gan solidarizēšanās ar cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku arodbiedrības vai cita uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes, organizācijas, nozares darbinieku prasībām, lai panāktu izvirzīto prasību izpildi.” (Streiku likums)

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv