
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sesiju šā gada 12.oktobrī.
Saeimas Prezidijs nodeva jautājumu tieslietu ministrei Āboltiņas kundzei. Tātad
deputātu Klementjeva, Cileviča, Ribakova, Orlova un Agešina jautājumu “Par
iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”. Ir saņemta rakstiska
atbilde.
Vai no iesniedzējiem kāds ir? No iesniedzējiem neviena nav. Tātad uzskatām, ka
iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.
Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova jautājums
izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par mazākumtautību skolu
sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”. Ir saņemta rakstiska
atbilde.
Vai deputātiem iesniedzējiem ir jautājumi par to? Deputāti nav ieradušies. Tātad es
uzskatu, ka par šo jautājumu rakstiskā atbilde ir apmierinoša.
Un ir deputātu Plinera, Sokolovska, Tolmačova, Aleksejeva, Buzajeva un Kabanova
jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par darba grupas
izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā”. Ir
saņemta arī ministres kundzes rakstiska atbilde.
Vai deputāti iesniedzēji ir apmierināti ar šo atbildi? Deputāti nav apmierināti.
Tātad jums ir papildu jautājumi?
Tad es lūgtu Druvietes kundzi. Tātad mutvārdu atbildei jums ir dotas vēl papildus
divas minūtes. Un tad deputātiem būs iespēja jautāt vēl divus jautājumus. Lūdzu!
I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Mūsu ministrijas
darbības pamatprincips ir apspriest ikvienu topošu normatīvo aktu plašākā
sabiedrībā. Pašlaik tiek izstrādāts jauns Augstākās izglītības likums. Un šajā
Augstākās izglītības likumā ir paredzēts arī īpašā pantā reglamentēt valodu
lietojumu augstskolā. Pašreiz šādas normas esošajā Augstskolu likumā nav, kas mūsu
augstskolām juridiski liedz iespējas pasniegt kursu citās valodās.
Un tieši tādēļ, lai mēs, ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā,
pasaules atvērtību un multilingvisma ideoloģiju, varētu arī augstākās izglītības
procesu organizēt vairākās valodās – divās, trijās, varbūt četrās, ir
paredzēts apspriest to redakciju, kāda būtu iekļaujama šajā Augstākās izglītības
likumā. Un tādēļ ir izveidota darba grupa, kas plašākā kontekstā skatīs valodu
lietojumu augstākās izglītības sistēmā. Šīs darba grupas uzdevums būs izstrādāt
priekšlikumus par valodu lietošanu augstākajā izglītībā.
Un mums ir nepieciešams nodrošināt gan speciālistu, gan arī plašas sabiedrības
viedokļa izzināšanu, lai varētu reglamentēt šo mūsu konkurētspējai tik būtisko
jautājumu. Un tādēļ uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pamata ir izveidota
darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra vadībā,
kuras mērķis ir sagatavot priekšlikumus topošajam Augstākās izglītības likumam
“Par valodu lietojumu augstākās izglītības programmu īstenošanas procesā”.
Par šīs darba grupas izveidi ir informēti gan Latvijas valsts augstskolu, gan fizisko
un juridisko personu dibināto augstskolu rektori. Viņi tiks uzaicināti gan uz darba
grupas sēdēm, gan arī piedalīsies kopīgā priekšlikumu iesniegšanas procesā. Par
šīs darba grupas dibināšanu ir bijusi informācija plašsaziņas līdzekļos,
tādējādi mēs konsekventi īstenojam mūsu principu – ikvienu būtisku grozījumu
mūsu likumdošanā apspriest gan ar speciālistiem, gan ar sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies, ministres kundze! Vai deputātiem ir papildjautājumi?
Tā kā pirmais parakstītājs deputāts Plinera kungs nav ieradies, tad došu vārdu
jautājumam Jurim Sokolovska kungam. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Jā, paldies! Tātad man ir tāds jautājums: “Kāpēc vispār
rodas tāda nepieciešamība, lai vispār celtu šo jautājumu? Vai esošā sistēma
nenodrošina iespēju pasniegt augstskolās citās valodās? Un kāda tad ir vajadzība?
I.Druviete. Šī darba grupa ir izveidota tieši tādēļ, lai pārvarētu šo
juridisko nihilismu. Pašreizējā sistēma tik tiešām šādu iespēju nenodrošina
tādēļ, ka Augstskolu likumā ir noteikts, ka mācību valoda Latvijas valsts
augstskolās, sākot ar otro mācību gadu, ir valsts valoda, un līdz ar to mums nav
iespēju realizēt gan programmas apmaiņas studentiem, gan arī ieviest šo bilingvālās
un multilingvālās izglītības principu arī studentiem, kas pamatizglītību apgūst
latviešu valodā, kādā no Latvijas minoritāšu valodām. Nepieciešamība šos
jautājumus regulēt ir nobriedusi, un nešaubos, ka speciālistu un plašas sabiedrības
sadarbībā mēs pieņemsim tādu variantu, kas nodrošinās gan Latvijas valsts valodas
noturību, gan arī mūsu studentu spēju iekļauties multilingvālā sabiedrībā un būt
konkurētspējīgiem ne tikai Eiropas Savienības, bet arī pasaules kontekstā.
Sēdes vadītāja.
Paldies Druvietes kundzei. Vai ir papildu jautājumi vēl no iesniedzēju puses? Tad
otrs papildjautājums.
J.Sokolovskis.
Jā... Vai jums neliekas... Tātad ir Vispārējā konvencija par nacionālo
minoritāšu aizsardzību, un tur ir 72.pants, kur ir runa par to, ka nacionālām
minoritātēm ir tiesības veidot privātas mācību iestādes savā dzimtajā valodā.
Protams, ka viņi var kārtot eksāmenus latviešu valodā, bet ja šīs.... tātad
augstskolas šinī gadījumā nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, tātad vai jums
neliekas, ka tas būs pretrunā ar šo konvencijas 72.pantu?
I.Druviete.
Šeit pretrunu nav tāpēc, ka pārbaudījumi un arī galapārbaudījumi ir studiju
procesa sastāvdaļa, un tā kā uz jebkuras Latvijas augstskolas izdota diploma ir
Latvijas valsts ģerbonis un arī šis bakalaura darbs vai diplomdarbs ir jāraksta valsts
valodā, līdz ar to tiek īstenots princips par multilingvālu izglītības procesu, un
Latvijas apstākļos, lai nodrošinātu mūsu studentu konkurētspēju, arī vairums
augstskolu programmu, kas tiek īstenotas mazākumtautību valodās, arī jau ietver
atsevišķus studiju kursus valsts valodā, lai, piemēram, it īpaši ar jurisprudenci
saistītās specialitātēs, absolventi gan zinātu attiecīgo terminoloģiju, gan viņiem
būtu iespējams veidot literāri pareizu tekstu valsts valodā.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Vai iesniedzējiem ir vēl papildjautājumi? Ja nav, paldies. Paldies
ministres kundzei.
Tātad mūsu jautājumu un atbilžu sesija ir beigusies. Vēlreiz paldies visiem
klātesošajiem.