Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs E.Repše

Uz jaut. Nr.72 – dok. Nr.4714

Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā

Tieslietu ministrija, atbildot uz Jūsu jautājumu par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā un izvērtējot Jūsu vēstulē minētos apstākļus, sniedz šādu atbildi.
Latvijas Republikā valsts valodas lietošanu dažādās dzīves jomās galvenokārt nosaka Valsts valodas likums. Viens no Valsts valodas likuma mērķiem ir nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Šī likuma normu ievērošanas pārraudzīšana saskaņā ar Valsts valodas likuma 26.pantu ir uzticēta Valsts valodas centram. Valsts valodas likumā arī noteikts, ka par tā normu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā (25.pants).
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Valsts valodas centra nolikumu (Ministru kabineta 22.03.2005. noteikumi Nr.202) Valsts valodas centra darbības mērķis ir īstenot valsts politiku attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli valsts valodas lietošanas jomā (2.punkts). Lai veiktu tam uzticētos uzdevumus, Valsts valodas centrs ir tiesīgs, kontrolējot normatīvo aktu izpildi valsts valodas jomā, apmeklēt valsts pārvaldes iestādes, komercsarbiedrības un organizācijas, tikties ar to amatpersonām, darbiniekiem un pašnodarbinātajām personām, pieprasīt, lai tiktu uzrādīts valsts valodas prasmes apliecības vai pamatizglītības sertifikāta, vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāta oriģināls, pārbaudīt valsts valodas prasmes apliecības īstumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus (6.6., 6.8., 6.9., 6.13.apakšpunkts). Saskaņā ar Valsts valodas centra nolikumā ietverto deleģējumu tā darbiniekiem ir tiesības pārbaudīt amatpersonu un darbinieku valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (11.4.apakšpunkts).
Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 236.¹pantā noteikts, ka Valsts valodas centrs ir tiesīgs izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par šā kodeksa 41.¹pantā un 201.²⁶–201.³⁵pantā paredzētajiem pārkāpumiem. LAPK 201.²⁶pants paredz administratīvo atbildību par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu.
Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” (turpmāk – Noteikumi) ir izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 6.panta piekto daļu, arī šo noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts valodas centrs.
Tātad no iepriekšminētā izriet, ka Valsts valodas centram ir tiesības veikt valsts valodas lietojuma pārbaudes darbavietās, lai aizsargātu valsts valodas lietotāja tiesības un intereses. Arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 22.septembra spriedumā analoģiskā lietā tika noteikts: pieteicēja viedoklis, ka nevienai Valsts valodas centra amatpersonai nav tiesību rīkot valsts valodas zināšanu pārbaudi un ka Valsts valodas centra vecākais inspektors veicis šādu pārbaudi, nav pamatots. Pēc Administratīvās apgabaltiesas ieskata, fakta, ka darbinieks nelieto valsts valodu, konstatēšana nav uzskatāma par valsts valodas zināšanu vai prasmes pārbaudi.
Savā vēstulē Jūs norādāt, ka Valsts valodas centra amatpersonas neesot tiesīgas konstatēt Valsts valodas likuma pārkāpumus saistībā ar valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo personu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja pārbaudāmās personas ir saņēmušas atbilstošas valsts valodas prasmes apliecības.
Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka ir pietiekams juridiskais pamats valsts valodas reālā lietojuma pārbaudei un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, ja konstatēta Valsts valodas likuma lietojuma neatbilstība normatīvo aktu prasībām un ja valsts valodas prasmes apliecību īstuma pārbaudes rezultātā konstatēts fakts, ka apliecība nav iegūta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Atbildot uz Jūsu konkrētajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija sniedz šādu atbildi:
1) VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldes un struktūrvienību vadošo darbinieku valsts valodas lietojuma kompleksā pārbaude notiek saskaņā ar Valsts valodas centra inspektoru 2005.gada 3.ceturkšņa Kontroles programmām. Pārbaudāmos objektus Kontroles programmās iekļauj vecākie inspektori atbilstoši Kontroles daļas vadītāja norādījumiem. Kontroles programmas apstiprina Valsts valodas centra direktors. Valsts valodas inspektoru 3.ceturkšņa Kontroles programmās VAS “Latvijas dzelzceļš” tika iekļauts pēc ilggadējas rakstveida un mutisku sūdzību saņemšanas par šīs organizācijas vadošo darbinieku pieļautajiem Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā (faktoloģiskais pamatojums). Juridiskais pamatojums – normatīvajos aktos noteiktās Valsts valodas centra un tā amatpersonu tiesības (Valsts valodas centra nolikuma 6.6., 6.8., 6.9., 6.13., 11.4., 11.7.apakšpunkts);
2) pārbaužu veikšanas kārtību nosaka Valsts valodas centra Kontroles daļas darbības reglaments, bet to apjoms atkarīgs no konstatēto pārkāpumu skaita un rakstura atbilstoši LAPK normām par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu;
3) laikā no 2005.gada 1. līdz 23.septembrim par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā pēc LAPK 201.²⁶ panta ar naudas sodu administratīvi sodīti 24 VAS “Latvijas dzelzceļš” darbinieki, tajā skaitā dispečeri, inženieri, speciālisti, daļu vadītāji un viņu vietnieki;
4) atkārtota valsts valodas zināšanu pārbaude nav noteikta nevienam VAS “Latvijas dzelzceļš” darbiniekam, jo šādas pārbaudes normatīvajos aktos netiek paredzētas;
5) saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 12.pantu ir izdoti Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumi Nr.92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās”. Saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabineta viedokli starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās dara zināmu un aizstāv tam īpaši pilnvarots Ministru kabineta pārstāvis (turpmāk – Pārstāvis), kura darba pārraudzību veic ārlietu ministrs (2.,3.punkts). Pārstāvis pārrauga starptautisko cilvēktiesību institūciju pieņemto Ministru kabinetam saistošo lēmumu izpildi un rekomendāciju ievērošanu (4.2.apakšpunkts). Ministru kabinets 2002.gada 14.maijā, pamatojoties uz Pārstāvja sniegto informāciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, pieņēma lēmumu (prot.Nr.20., 25.§), kurā tika noteikti uzdevumi Ārlietu ministrijai un Finanšu ministrijai. Līdz ar to konkrētas Tieslietu ministrijas amatpersonas kompetencē neietilpst iepriekšminētajā tiesas spriedumā ietvertā vērtējuma ievērošana. Tieslietu ministrijas kontrole pār Valsts valodas centra amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem notiek Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Tieslietu ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.243) un Valsts valodas centra nolikumā noteiktajā kārtībā;
6) administratīvā pārkāpuma lietās pieņemto lēmumu apstrīdēšanas gadījumā Tieslietu ministrija saskaņā ar LAPK un Administratīvā procesa likuma prasībām veic šo lēmumu tiesiskuma pārbaudi.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Tieslietu ministrija uzskata, ka Valsts valodas centrs ir veicis tam normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un pārbaudes VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenojis savas kompetences ietvaros, tādējādi nodrošinot, ka valsts valodas lietotāja intereses tiek aizsargātas un tam tiek nodrošināta iespēja saņemt informāciju par pakalpojumu valsts valodā likumā noteiktajā apjomā.
Ar cieņu,

tieslietu ministres vietā aizsardzības ministrs E.Repše

2005.gada 29.septembrī

Ministre I.Druviete

Uz jaut. Nr.73 – dok. Nr.4784

Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz Jūsu 2005.gada 5.oktobra vēstuli Nr.8/8-3/48 “Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”, sagatavojusi informāciju:
1) par mācību grāmatu latviešu valodā nodrošinājumu.
2005./2006.mācību gadā latviešu valodas apguvei mazākumtautību izglītības programmās mācību grāmatu tirgū katrai klasei ir divi alternatīvi, izglītības standartiem atbilstoši, Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināti mācību komplektizdevumi. Citu mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā mazākumtautību skolas līdztekus krievu valodā tulkotajām mācību grāmatām var iegādāties latviešu valodā izdotās mācību grāmatas un mācību procesā izmantot tās paralēli – atbilstoši skolēnu latviešu valodas prasmes līmenim. Ar visiem ministrijas apstiprinātajiem mācību literatūras izdevumiem interesenti var iepazīties Izglītības satura un eksaminācijas centra interneta mājaslapā: www.isec.gov.lv;
2) par pedagoģiskās literatūras nodrošinājumu.
Vislielāko ieguldījumu mazākumtautību izglītības iestāžu pedagogu nodrošināšanā ar metodiskajiem līdzekļiem dod Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, kura par valsts budžeta līdzekļiem izdod un izplata mazākumtautību izglītības iestādēm mācību un metodiskos līdzekļus gan latviešu valodas apguvei, gan citu mācību priekšmetu apguvei latviešu valodā vai bilingvāli (plašāka informācija pieejama aģentūras mājaslapā: www.lvava.lv). Bez tam šāda veida metodiskos līdzekļus Latvijā tirgus ekonomikas apstākļos izdod arī vairākas izdevniecības, tostarp “SI”, “Retorika A”, “Pētergailis” un “Zvaigzne ABC”.
Saskaņā ar Izglītības likuma 60.pantā noteikto izglītības iestāžu finansēšanas kārtību finansējumu mācību un metodisko līdzekļu iegādei nodrošina izglītības iestādes dibinātājs, sedzot izglītības iestādē īstenojamo programmu izmaksas. No valsts budžeta 2005.gadā pašvaldības pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm ministrijas apstiprināto mācību grāmatu iegādei ir piešķirti 528 838 lati, no kuriem 75000 latu ir paredzēti mazākumtautību izglītības iestādēm mācību literatūras iegādei, kuru izmantos mācību priekšmetu mācīšanai latviešu valodā (Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 4.februāra rīkojums Nr.4);
3) par skolotāju profesionālo sagatavotību un valsts valodas prasmi.
Prasības par pedagogu valsts valodas prasmi nosaka normatīvie akti (Izglītības likuma 50.pants; 2000.gada 22.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.296);
4) par Izglītības un zinātnes ministrijas darbību mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas nodrošināšanā.
Atbilstīgi savai kompetencei ministrija turpinās nodrošināt kvalitatīvu bilingvālo izglītību, veicot mācību procesa pārraudzību (Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra), papildinot mācību metodiskos līdzekļus (izdevniecības, LVAVA), turpinot pedagogu tālākizglītību (LVAVA, pašvaldības).
Par izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu atbild izglītības iestādes vadītājs, dibinātājs.

 Izglītības un zinātnes ministre I.Druviete

2005.gada 10.oktobrī