Latvijas mitrāju dārgumi

No 22.septembra līdz 16.oktobrim Dabas muzejā bija skatāma izstāde par multidisciplinārajiem pētījumiem Lubāna ezera mitrājā, kur pirmo reizi bija izstādītas divu lielāko arheoloģisko izrakumu laikā Zvidzes un Aboras akmens laikmeta apmetņu izrakumos iegūtās senlietas un keramika.
Savukārt 10.oktobrī turpat, Dabas muzejā, notika multidisciplināra konference par Latvijas mitrājiem. To rīkoja Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļa sadarbībā ar citiem Lubāna projekta izstrādātājiem – LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Konferences norises laiks sakrita ar profesora Eduarda Šturma 110 gadu atceres atzīmēšanu. Viņš pirmskara Latvijas universitātē lasīja lekcijas par akmens laikmetu. Aizbraucis 1944.gada oktobrī uz Vāciju, viņš aktīvi darbojās Baltijas universitātē Hamburgā, Pinnebergā, bet, sākot ar 1955.gadu, bija viesprofesors Bonnas universitātē, kur lasīja lekcijas par Baltijas un Austrumeiropas arheoloģiju.

Kas slēpjas Lubāna klānos

Lubāna ezera ieplaka ir ne tikai viens no lielākajiem mitrājiem, bet arī redzamākais akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģions Eiropā. Tas aizņem 100 000 ha platību, un šī teritorija ir savulaik pārplūstošo zāļu purvu platības, kur tad arī slēpjas šo aizvēsturisko laikmetu bagātības.
Atgādināsim, ka Lubāna klānos pagājušā gadsimta 50.–80.gados ir notikuši arī vislielākie celtniecības un meliorācijas darbi Eiropas austrumu daļā, kas atbrīvoja šo reģionu no katastrofālajiem un ilgstošajiem pavasara plūdiem. Laikā no 1999. līdz 2000.gadam Lubāna mitrājā strādāja Japānas starptautiskā kooperācijas aģentūra (JICA), kas kopā ar Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Rēzeknes Vides aizsardzības reģionālo nodaļu un Rēzeknes rajona padomi sagatavoja Lubāna mitrāja kompleksa dabas menedžmenta studiju plānu.
Arheoloģiskā pētniecība Lubāna ezera ieplakā tika uzsākta 60.gadu sākumā, kad Zvidzienas kanāla rakšanas laikā daļēji aizgāja bojā Asnes vēlā neolīta apmetne Degumnieku klānos. Tika izvērsti arheoloģiskās apzināšanas darbi, kas vainagojās ar izciliem panākumiem – tika atklātas 23 pilnīgi jaunas līdz tam laikam nezināmas apmetnes (Ilze Loze, LU Latvijas vēstures institūts).

Izrakumi un atradumi

Aktīvā arheoloģisko izrakumu darbība notika laikā no 1963. līdz 1984.gadam, kā arī 1988., 1989. un 1999.gadā. Vislielākie izrakumu darbi tika veikti Zvidzes daudzslāņu mezolīta – agrā un vidējā neolīta apmetnē Smaudžos, Ošupes pagastā un vēlā neolīta Aboras apmetnē Ērgalas klānos (abas apmetnes atrodas Madonas rajonā).
Lubāna mitrāja īpašo zinātnisko nozīmīgumu un unikalitāti Eiropas arheoloģijā nosaka akmens laikmeta apmetņu apdzīvotība ilgstošā laika periodā – no paleolīta beigām līdz pat eneolītam – bronzas laikmeta sākumam. Ir noteikts, ka Lubāna ezera mitrājs ir bijis visblīvāk apdzīvotais akmens laikmeta mikroreģions Baltijas valstīs.
Lubāna mitrāja akmens laikmeta apmetnes, spriežot pēc iegūtā materiāla un vairāk kā 80 radioaktīvā oglekļa datējumiem, ir bijušas apdzīvotas laika posmā pirms 9500–3300 gadiem. Tātad šeit ir izsekojamas visas pārmaiņas cilvēka lietoto medību, zvejas, darba rīku, kā arī māla trauku izgatavošanā. Arheoloģiskie materiāli ļāvuši noteikt seno Lubāna klānu apdzīvotāju piederību vairāk nekā sešām dažādām akmens laikmeta kultūrām.

Turpinājums muzejos un publikācijās

Bagātīgās Lubāna klānu arheoloģiskās kolekcijas tagad nodotas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Tās tiks īpaši izmantotas ne tikai pašmāju, bet arī Latvijas labāko arheoloģisko kolekciju reprezentēšanai ārzemju izstādēs.
Jau minētā konference par Lubāna mitrāja izpēti demonstrēja multidisciplināri risinātu problēmu skatījumu ar vietējo speciālistu izpildīto darbu rezultātiem, par kuru izpildi neviens no šo darbu darītājiem nav saņēmis un arī nesaņems ne graša.
Referāti atbilst mūsdienu akmens laikmeta arheoloģijas multidisciplināro pētījumu standartiem, un tie tiks publicēti atsevišķā krājumā.
Savukārt Lubāna ezera mitrājā iegūtais arheoloģiskais materiāls gaida monogrāfiska rakstura publikāciju. Maksimāla uzmanība jāpievērš arī jaunu kadru sagatavošanai Latvijas mitrāju arheoloģiskajai pētniecībai. Ir nepiedodami, ka Lubāna akmens laikmeta arheoloģijas kurss nav iekļauts pašmāju universitātes obligāto piedāvājamo speckursu lasījumos laikā, kad zinātniski referāti par mitrāju tēmām ir pieprasīti ne tikai starptautiskos simpozijos un konferencēs, bet arī kongresos. Diemžēl Latvijā joprojām nav pilnvērtīgas arheoloģijas katedras, kas nodrošinātu arheologa diplomu arī mūsu valstī studējušajiem jauniešiem.