
Otrdien, 18.oktobrī, valdība akceptēja Zemkopības ministrijas
(ZM) izstrādātos grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu
likumīgās aprites kārtību”.
Grozījumi izstrādāti, lai sakārtotu vispārīgās prasības par narkotisko un
psihotropo vielu un zāļu likumīgo apriti farmaceitiskajā jomā un
veterinārmedicīnā. Tādējādi lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu
sēklu un šķiedras ieguvei, kā arī audzē kaņepes dārzkopības mērķiem, radīta
skaidra likumdošanas bāze, neradot bažas, ka viņi nodarbojas ar pretlikumīgu
rīcību.
Normatīvajā aktā precizēti augu botāniskie nosaukumi, kurus Latvijā aizliegts
audzēt un kuri satur narkotiskās vielas bīstamā koncentrācijā, gan tiem augiem,
kurus atļauts audzēt sēklu un šķiedru ieguvei un dārzkopības mērķiem. Norma, kas
līdzšinējā redakcijā noteica, ka zemju īpašniekiem vai to nomniekiem ir
jāiznīcina kokaīnkrūmi, Latvijas apstākļos nav vajadzīga, jo šie augi pie mums
lauka apstākļos neaug laukā.
Arī miega magone ir tā problemātiskā suga, ar kuru Latvijā saistīta narkotisko vielu
ieguve. Citu magoņu sugu audzēšanu, tai skaitā Latvijas savvaļas sugas, nav
nepieciešams ierobežot. Līdz šim bija noteikts, ka magoņu, tajā skaitā miega
magones, audzēšanas kārtību nosaka MK. Normatīvajā aktā precizēti iepriekš
lietotie termini “opija magone” un “eļļas magone”, kas ir nosaukuma “miega
magone” sinonīmi. Turpmāk jālieto nosaukums “miega magones eļļas šķirnes”.
Dokumentā arī norādīts, ka narkotisko vielu un augu pastiprināta reklamēšana nav
pieļaujama, tādēļ miega magones vietā nav jālieto sinonīms “opija magone”.
Tāpat noteikumos precizēts kaņepju sugu sadalījums, izdalot no kopējās sugas Indijas
kaņepi un sējas kaņepi.
Dokumentā arī precizētas likuma normas šo augu audzēšanas licences saņemšanai,
saskaņojot tās ar Komerclikumā noteikto. Tāpat likuma normas saskaņotas ar
Ārstniecības likuma normām, precizējot terminu vienveidīgu lietojumu.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa