Ar latviešu mūziku Japānā

Romualda Jermaka vērienīgā ērģeļu cikla “Planētas” pasaules pirmatskaņojums notika Tokijā, kur 23.septembrī bija sarīkoti latviešu mūsdienu mūzikas svētki. Ērģeļmūzikas koncertā skanēja arī Lūcijas Garūtas un Jura Karlsona kompozīcijas.

Kamermūzikas koncertam japāņu kolēģi no ļoti plašā piedāvāto skaņdarbu klāsta bija izraudzījušies Lūcijas Garūtas “Lūgšanu” un Trio vijolei, čellam un klavierēm, Pētera Vaska instrumentālo “Ainavu ar putniem” un jauno komponistu Anitras Tumaševicas, Gundegas Šmites un Kārļa Lāča darbus. Pirmoreiz tik daudzu savu kompozīciju atskaņojumu ārpus Latvijas piedzīvoja Solveiga Selga: pirmajā koncertā skanēja viņas “Sonāte” ērģelēm, otrajā – “Cilvēcisko ciešanu ceļš” klavierēm un “Mūžīgie dialogi” saksofonam un klavierēm.
Par viesošanos Japānā 12.oktobra preses konferencē stāstīja komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors prof. Juris Karlsons un komponiste un pianiste Solveiga Selga. Edmunds Mickus ar savu videoierakstu ļāva to visu “redzēt savām acīm” un “dzirdēt savām ausīm”.
Viss sācies pirms trim gadiem, kad japāņu mūzikas producents entuziasts Jasunori Kikuči ar kundzi Čiaki kā tūristi ieradušies Rīgā un Domā dzirdējuši Lūcijas Garūtas kantāti “Dievs, Tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša dzeju. Varenais skaņdarbs viņus bezgala aizrāvis, un dzimusi apņēmība iestudēt to arī Japānā. Mūzikas akadēmijas Informācijas tehnoloģiju daļas vadītājs Edmunds Mickus palīdzējis sagādāt visus nepieciešamos nošu materiālus, iepazīstinājis ar prof. Imantu Kokaru. Jautājumu bijis daudz, jo japāņu mūziķi raduši ar dziļu pietāti izturēties pret autora ieceri, pret katru skaņdarba noti. Edmunds Mickus atceras: “Kikuči kungs neatstāja bez ievērības nevienu niansi. Piemēram, viņš gribēja noskaidrot, kāpēc tekstā rakstīts “Dievu mīļi palūgsim”, bet koris dzied “pielūgsim”. Izlasījis, ka Zenta Mauriņa nosaukusi Lūciju Garūtu par “zvaigžņotu”, viņš tūlīt sāka interesēties, kas ir Zenta Mauriņa un ko viņa vēl rakstījusi. Viņš pats noorganizēja kori no mūzikas augstskolu studentiem, pats sameklēja ērģelniekus un solistus. Pirmatskaņojums notika pirms diviem gadiem.”
Arī prof. Juris Karlsons izteica apbrīnu par japāņu mūziķu ārkārtīgi iejūtīgo, profesionāli smalko attieksmi pret nošu rakstu: “Piemēram, Pētera Vaska “Ainavu ar putniem” esmu dzirdējis vismaz kādas divdesmit reizes, bet liekas, ka šis atskaņojums bija vislabākais. Pilnīgi apbrīnojami skanēja Lūcijas Garūtas “Trio”. Tik neglābjami latviska mūzika, un tik neiedomājami latvisks izpildījums! Lai gan jāsaka, ka tautasdziesmu apdares mums ir zināmā veidā līdzīgas. Par to pārliecinājos arī nupat notikušajā japāņu kora koncertā. Ne tehnoloģiju, bet poētiskās domāšanas ziņā ir kaut kas kopīgs. Abām mūsu tautām ir skarba vēsture, abām līdzīga dabas izjūta. Abas dzied par sauli. Pašlaik, rudenī, mēs sauli pavadām, japāņi sagaida.”
Par finansiālo atbalstu prof. Juris Karlsons teica paldies “Parex bankai”, kam Tokijā ir filiāle. Solveiga Selga šajā latviešu mūzikas popularizēšanas projektā piedalījās ar Rīgas domes svētību. Lielu prieku sagādājusi tikšanās ar japāņu mūziķiem: “Katra skaņdarba interpretācijā viņi bija atraduši kaut ko savu. Tas bija tehniski virtuozs un emocionāli piesātināts priekšnesums. Man bija iespēja dzīvot ģimenē un baudīt japāņu viesmīlību. Suzuki ģimenei, kas mani uzņēma, pieder neliela grāmatnīca un skaisti iekārtota māja. Kundze Šanji dzied korī un arī mani paņēma līdzi uz mēģinājumu. Tas bija ļoti interesanti.”
Pēc prof. Jura Karlsona domām, tuvāka iepazīšanās ar japāņu mūziku un muzicēšanas tradīcijām varētu dot jaunu piesitienu akadēmijas izglītības programmā un darīt mūsu mūzikas dzīvi krāsaināku.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv