ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei-Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēt ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā.
Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādējādi to padarot mazāk tirdzniecību kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad saskaņā ar to ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65 procentiem – ar norunu, ka citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Šis ES lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums neskar tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību.
Starp citu, jau 2003.gadā Eiropas Savienība savā pozīcijā norādīja, ka tā ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55 procentiem. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10 procentiem.
Turklāt norunātie tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šā atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido divas trešdaļas no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kam sakarā ar ES KLP reformu ir tendence samazināties.

Eiropas Komisijas (EK) pienākums ir stingri turēties pie ES Padomes sarunu mandāta, taču jau vairākkārt dažas valstis, piemēram, Francija, ir aizrādījušas EK, ka tā PTO lauksaimniecības sarunās ir pārkāpusi tās pilnvaras, ko EK noliedz. Šajā gadījumā atbalstāms ir to ES dalībvalstu viedoklis, kas uzstāj, ka EK sava sarunu taktika ar PTO dalībvalstīm ir jāsaskaņo vispirms iekšēji, ņemot vērā ES dalībvalstu viedokli.