ATSAUCĒ IETVERT:
Par imigrantu integrāciju ar daudzvalodu izglītības palīdzību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2005., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119144
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par imigrantu integrāciju ar daudzvalodu
izglītības palīdzību
Eiropas Parlaments 13.oktobrī atbalstīja
deputāta Miguela Portaša (Portugāle) sagatavoto ziņojumu par imigrantu integrāciju
Eiropā, atzīstot, ka daudzvalodu izglītība var palīdzēt imigrantu bērniem
integrēties sabiedrībā.
Pieņemtajā M.Portaša ziņojumā EP deputāti izsaka priekšlikumus, kā vairāku svešvalodu mācīšana papildus uzņēmējas valsts valodai var palīdzēt imigrantu bērniem iekļauties sabiedrībā.
Tās Eiropas valstis, kurās ieplūst liels imigrantu skaits, skar divas pretējas, bet saistītas parādības: no vienas puses, ieceļojušās kopienas norobežojas un veido geto sabiedrības, no otras, integrācija dažkārt notiek uz kultūras dažādības rēķina. Imigrācija nav pārejoša parādība, tā ir cauraudusi visu Eiropas vēsturi, un Eiropas Savienība nedrīkst uz to pievērt acis.
Deputātu vairākums uzskata: pat tad, ja imigrantu bērni pārvalda uzņēmējas valsts valodu, viņiem jādod iespēja papildus apgūt dzimto valodu. Skolās ir svarīgi “nodrošināt pedagoģiskā atbalsta pasākumus imigrantu bērniem, it īpaši, ja viņi nepārvalda uzņēmējas valsts valodu”. Tas atvieglos viņu adaptēšanos un nenostādīs neizdevīgākā stāvoklī nekā citus bērnus. Deputāti aicina dalībvalstis “atbalstīt pasākumus, kas nodrošina valodu daudzveidību”, tomēr šie pasākumi jāveic, “nesamērīgi nepārslogojot imigrantu bērnu stundu skaitu salīdzinājumā ar citiem bērniem”.
Atsaucoties uz Barselonas 2002.gada Eiropadomes aicinājumu veicināt vismaz divu svešvalodu mācīšanu jau agrīnā vecumā, deputāti atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu šādām izglītības sistēmām un programmām, piemēram, programmai CLIL – satura un valodas integrētajai apguvei.
M.Portašs uzsver, ka jāpanāk, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu sazināties divās svešvalodās vēl papildus savai dzimtajai valodai, un apmācībai jāsākas jau pirmajās klasēs. Deputāti prasa Komisijai palielināt atbalstu valodu integrētajai apguves metodei, kas jau tagad ir pierādījusi savu efektivitāti. Lai apvienotu spēkus, deputāti aicina izmantot sadraudzības pilsētas un skolu tīklus.
Pieņemtajā M.Portaša ziņojumā EP deputāti izsaka priekšlikumus, kā vairāku svešvalodu mācīšana papildus uzņēmējas valsts valodai var palīdzēt imigrantu bērniem iekļauties sabiedrībā.
Tās Eiropas valstis, kurās ieplūst liels imigrantu skaits, skar divas pretējas, bet saistītas parādības: no vienas puses, ieceļojušās kopienas norobežojas un veido geto sabiedrības, no otras, integrācija dažkārt notiek uz kultūras dažādības rēķina. Imigrācija nav pārejoša parādība, tā ir cauraudusi visu Eiropas vēsturi, un Eiropas Savienība nedrīkst uz to pievērt acis.
Deputātu vairākums uzskata: pat tad, ja imigrantu bērni pārvalda uzņēmējas valsts valodu, viņiem jādod iespēja papildus apgūt dzimto valodu. Skolās ir svarīgi “nodrošināt pedagoģiskā atbalsta pasākumus imigrantu bērniem, it īpaši, ja viņi nepārvalda uzņēmējas valsts valodu”. Tas atvieglos viņu adaptēšanos un nenostādīs neizdevīgākā stāvoklī nekā citus bērnus. Deputāti aicina dalībvalstis “atbalstīt pasākumus, kas nodrošina valodu daudzveidību”, tomēr šie pasākumi jāveic, “nesamērīgi nepārslogojot imigrantu bērnu stundu skaitu salīdzinājumā ar citiem bērniem”.
Atsaucoties uz Barselonas 2002.gada Eiropadomes aicinājumu veicināt vismaz divu svešvalodu mācīšanu jau agrīnā vecumā, deputāti atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu šādām izglītības sistēmām un programmām, piemēram, programmai CLIL – satura un valodas integrētajai apguvei.
M.Portašs uzsver, ka jāpanāk, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu sazināties divās svešvalodās vēl papildus savai dzimtajai valodai, un apmācībai jāsākas jau pirmajās klasēs. Deputāti prasa Komisijai palielināt atbalstu valodu integrētajai apguves metodei, kas jau tagad ir pierādījusi savu efektivitāti. Lai apvienotu spēkus, deputāti aicina izmantot sadraudzības pilsētas un skolu tīklus.