
to nosaka jaunais Kriminālprocesa likums. Vai minētā norma konfrontē indivīda tiesības un sabiedrības intereses?
A.Kleckins: “Nekas unikāls tas
nav, šādas normas pastāv arī citās valstīs, kur tā ir tradīcija. Taču pie mums
tam vēl nevajadzētu būt.” |
A.Rožukalne: “Žurnālistiem būs
grūti fiksēt to, ko sauc par fakta dimensiju, izmantojot tehniskos līdzekļus.” |
Kriminālprocesa likums, kas stājies spēkā 1.oktobrī, nosaka: citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā drīkst izdarīt skaņu un attēla ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Vadoties pēc jaunā kriminālprocesa, arī Valsts policijas pārstāvji bez kriminālprocesa virzītāja piekrišanas liegs plašsaziņas līdzekļiem informāciju par krimināllietu izmeklēšanas gaitu un iesaistīto personu vārdiem līdz lietas nodošanai kriminālvajāšanas uzsākšanai vai tiesai. Ja jaunais kriminālprocess būtu spēkā arī līdz šim, tad daudzu sabiedriski nozīmīgu lietu gaita paliktu sabiedrībai nezināma un, ļoti iespējams, arī tiesas spriedumi būtu citi. Līdzīgas kriminālprocesuālās normas ir spēkā arī citur pasaulē. Taču publiskojamās informācijas ierobežojumu lietderība, kā atzīst speciālisti, ir atkarīga no tiesiskuma un demokrātijas attīstības valstī.
Trūkst demokrātijas pieredzes
“Ka tas ir demokrātiski, par to neesmu īsti pārliecināts,”
plašsaziņas līdzekļu darbu skarošās kriminālprocesa normas komentē Latvijas
Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes docents, mediju eksperts Ābrams
Kleckins. “Nekas unikāls tas nav, šādas normas pastāv arī citās valstīs, kur tā
ir tradīcija. Taču pie mums tam vēl nevajadzētu būt,” saka Ā.Kleckins, norādot uz
salīdzinoši neilgo demokrātijas tradīciju pieredzi Latvijā. Viņaprāt, sabiedrībai
pieejamā informācija ir ierobežojama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja
kriminālprocess skar bērnu tiesības un intereses.
“Sabiedrība būs mazāk informēta,” skeptiski uz informācijas
pieejamības ierobežošanu kriminālprocesā raugās arī mediju analītiķe un LU
Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Anda Rožukalne, norādot, ka sabiedrībai
nozīmīgās lietās ir svarīgi sekot līdzi notiekošajam gan procesa gaitā, gan tiesas
sēdē. “Žurnālistiem būs grūti fiksēt to, ko sauc par fakta dimensiju, izmantojot
tehniskos līdzekļus, atzīst A.Rožukalne. Tādējādi preses pārstāvju sniegto
informāciju būs iespējams vieglāk apstrīdēt.
Būtu svarīgi noteikt personu kategorijas, piemēram, valsts amatpersonas, par kurām
kriminālprocesa gaitā informācija būtu garantēti pieejama sabiedrībai un valstij
būtiski svarīgās lietās, uzskata A.Rožukalne. Pretējā gadījumā jaunā
kriminālprocesa normas kā slēpšanās instrumentu labprāt izmantos noziegušās
augstas amatpersonas un politiķi.
Sabalansētību rādīs prakse
“Jautājums ir par līdzsvaru – cilvēka aizsardzību, no vienas
puses, un sabiedrības interesēm, no otras,” kriminālprocesa normas, kas attiecas uz
informācijas pieejamību raksturo Valsts cilvēktiesību biroja juriste, Sociālo un
ekonomisko tiesību daļas vadītāja Anita Kovaļevska. Attiecībā uz iespēju veikt
attēla vai skaņas ierakstu tiesas sēdes laikā vismaz teorētiski minēto interešu
līdzsvars saglabājoties – plašsaziņas līdzekļu pārstāvju līdzdalība netiek
izslēgta, žurnālisti notiekošo var fiksēt, pierakstot ar roku vai zīmējot, kā tas
notiek citās valstīs. Taču to, kā veidosies interešu sabalansētība patiesībā,
rādīšot vienīgi kriminālprocesa prakse, skaidro A.Kovaļevska. Viņa arī atzīst: no
cilvēktiesību viedokļa pret audioieraksta veikšanu tiesas sēdes laikā neesot tik
lielu iebildumu kā pret filmēšanu, kurā tiek fiksēta un publiski padarīta redzama
apsūdzētā atrašanās restotā būrī, dažādas emociju izpausmes un citi tiesas
procesa blakusapstākļi, kuriem ar izskatāmās lietas būtību maz sakara.
“Lai gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvju darba ierobežošana
kriminālprocesa laikā skar gan indivīda, gan sabiedrības intereses, pēc definīcijas
šāds regulējums nav vērtējams kā to cilvēktiesību pārkāpums,” skaidro
A.Kovaļevska.
guntars.laganovskis@vestnesis.lv