
Pagājušajā nedēļā gan Ārlietu komitejā, gan tās Drošības un aizsardzības apakškomitejā tika diskutēts par Ģ.V.Kristovska sagatavoto Eiropas Parlamenta (EP) ziņojuma projektu “Par EP lomu masu iznīcināšanas ieroču problemātikas risināšanā”. Ģ.V. Kristovskis atgādināja, ka tieši Irānas kodolprogramma izraisījusi visasākās debates un arī deputātu viedokļos manāma gan prasība pēc konstruktīvākas rīcības pret Irānu, gan arī vēlme nesaasināt attiecības ar šo valsti.
Ģ.V. Kristovskis 11.oktobra debatēs norādīja: “Mūsu rezolūcija uztur spēkā ES Padomes un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pēdējo dienu paziņojumus. Tajos akcentēts politiskais dialogs kā piemērotākais līdzeklis Irānas pārliecināšanai. Vienlaikus tas apliecina, ka Irānu ietekmējošu līdzekļu klāsts ir ļoti ierobežots. Neaizmirsīsim arī citu starptautisko organizāciju rezolūcijas. Irānas atbilde uz tām bijusi nepārprotama – Parīzes un citu vienošanos pārkāpšana, pārkāpumu slēpšana, kā arī kodolieroču enerģijas izstrādes atjaunošana!
Tieši tāpēc šā gada 24. septembra rezolūcijā Starptautiskā atomenerģijas aģentūra ir norādījusi, ka Irānas darbības neizraisa uzticību un tālāki risinājumi būtu ANO Drošības padomes kompetencē. Ar to būtu jāsaprot, ka politiskā dialoga iespējas kā preventīvs līdzeklis pret Irānas izaicinošo, provokatīvo darbību tuvojas kritiskajai robežai. Diemžēl gan Eiropas Parlamenta rezolūcijā, gan ES Padomes 3.oktobra paziņojumā trūkst akcenta par gatavību nepieciešamības gadījumā šo jautājumu virzīt uz ANO Drošības padomi. Iespējams, tāpēc, ka Padomei un arī mums, Eiropas Parlamentā trūkst pārliecības par ANO Drošības padomes gribu pieņemt lēmumus par Irānas kodolprogrammas jautājumiem.
Rezultātā starptautiskās sabiedrības pašreizējie lēmumi Irānas vadošajām aprindām joprojām ļauj rīkoties atbilstoši savām iecerēm!”
Baiba Sējāne, EP deputāta Ģirta Valda Kristovska palīdze