“Kultūras informācijas sistēmas” veicina reģionu uzplaukumu

Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, kas 1997.gadā dibināta kā valsts bezpeļņas SIA, kopš 2003.gada valsts aģentūras statusā īsteno nozīmīgo valsts vienotās bibliotēku sistēmas projektu “Gaismastīkls” Latvijas pilsētu un rajonu bibliotēkās, veiksmīgi piedalās ERAF projektu konkursos, tikko ieguvusi jaunu logo – “info plūsma”, kas stājies iepriekšējā – zirnekļa tīkla – vietā.

Jaunā Ventspils Galvenā bibliotēka Foto: Reinis Traidās, A.F.I.

Par logo vienojušies kopā

Jaunais aģentūras logo ļaus atšķirt aģentūru no citām kultūras iestādēm, vienlaikus akcentējot tās saikni ar globālajām informācijas tehnoloģijām kultūras mantojuma vidē. “Kultūras informācijas sistēmas” (aģentūra) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilma Birzniece “LV” pavēstīja, ka konkursam par logo izstrādi pieteikušies 13 pretendenti ar 33 skiču idejām, bet uzvarējušas mākslinieces Inguna Zariņa un Marina Bruzgule. “Zīmes veidolā izceltas vienīgi burtu vijīgās līnijas, tā vizualizējot plūsmas ideju, zīme kompozicionāli ierakstās vienādsānu trijstūrī, kas dažādos kontekstos parādās kā gaismas un harmonijas simbols,” – tā idejas aprakstā pamato pašas autores.

Aģentūras direktore Sandra Ozoliņa neslēpa, ka vecais logo bieži izpelnījies kritiku kā atpalicības, putekļainas un stagnatīvas (zirnekļa) vides simbols, tāpēc par jauno logo vienojušies darbinieku lokā, pieaicinot vairākus ekspertus.

Bibliotēkas nodrošina ar datu bāzēm

“Gaismas tīkla” ieviešanā pieteikušās bibliotēkas tiek apgādātas ar NAIS, Tildes “Letonika” un drīzumā arī ar “Lursoft” datu bāžu bezmaksas sadaļu, lai bibliotēku apmeklētājiem būtu pieejama visa noderīgā informācija par dažādām dzīves jomām. Šo datu bāžu abonēšanas maksa ir sadalīta starp aģentūru (75 procentu apmērā) un konkrēto bibliotēku (25 procenti). Sandra Ozoliņa “LV” sacīja, ka Latvijas datu bāžu – programmatūras – piegādātāji varētu būt elastīgāki, piedāvājot atlaides un dažādus netipiskus risinājumus. “Šobrīd varam secināt, ka bibliotēkas ir soli priekšā muzejiem un arhīviem tehnoloģiju attīstības ziņā, jo kopš 2002.gada tur mērķtiecīgi ieguldītas valsts investīcijas. Daudzviet Latvijā bibliotēkas joprojām kalpo kā galvenais, ja ne vienīgais publiski pieejamais interneta pieslēguma punkts. “Gaismastīkla” projekts noslēgsies 2007.gada beigās, kad būs apgūti visi 12,7 miljoni latu. Šajos līdzekļos ir iekļautas administratīvās un tehnisko speciālistu izmaksas, bet nav ieskaitīts bibliotekāru algu fonds,” piebilda S.Ozoliņa. Kā zināms, 2008.gadā vajadzētu būt gatavai Gaismaspils ēkai Rīgā, pie Akmens tilta.

Sandra Ozoliņa Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

Rūpējas arī par muzejiem un arhīviem

Šā gada septembrī noslēgts trīspusējs līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu un valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas” par nacionālās programmas projekta “Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma” (VVBIS) ieviešanu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma piešķiršanu. No ERAF līdzekļiem Vienotās valsts arhīvu sistēmas projektam (VVAIS) tiks piešķirti 737 049 lati. ERAF finansē 75 procentus no kopējām projekta izmaksām. Valsts līdzfinansējums VVAIS projektā būs 245 683 lati. Savukārt “Gaismastīkla” projektam no ERAF tiks atvēlēti 1 157 797 lati, bet muzeju kopkataloga projektam – 513 419 lati. Valsts līdzfinansējums VVBIS projektā būs 385 982 lati, bet NMK projektā – 171 139 lati. Valsts vienotās bibliotēku sistēmas jeb “Gaismastīkla” ietvaros bibliotēkas nākamajā gadā saņems 1500 datorus komplektā ar standarta programmatūru, 200 bibliotēkās ierīkos lokālos datu pārraides tīklus un 190 bibliotēkās nodrošinās pastāvīgo interneta pieslēgumu, kā arī 600 bibliotēku darbinieku (bez zināšanām un ar minimālām priekšzināšanām) apmācība darbam ar datoru.
Līdz ar to vienotā sistēmā būs apvienoti 110 Latvijas muzeju krājumi (ieskaitot piecus privātos), ar informāciju tehnoloģiju palīdzību radot krājumiem trīsdimensiju prezentācijas ar pievienotiem izsmeļošiem aprakstiem, lai Latvijas iedzīvotājus ieinteresētu par muzeju dārgumiem.

Sadarbojas ar iepriekšējiem direktoriem

Sandra Ozoliņa par aģentūras direktori strādājot jau trešo gadu, taču, nebūdama lepna, labprāt konsultējoties ar iepriekšējiem iestādes vadītājiem. Pirmais direktors bija Aldis Ābele, tagadējais Ventspils pilsētas domes izpilddirektors, kultūras ministres Helēnas Demakovas ārštata padomnieks pašvaldību jautājumos un aģentūras konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, kurš cita starpā uzraugot arī ERAF finansēto projektu izpildes gaitu. Otrā direktore Margarita Marcinkēviča šobrīd kļuvusi par Ventspils rajona bibliotēkas vadītāju un vienlaikus ir viena no zinīgākajiem ekspertiem praktiķiem un “Gaismastīkla” kuratore Kurzemes reģionā. Darba kārtībā līdztekus valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogam un rajonu bibliotēku kopkatalogam par mazo bibliotēku fondiem tiek ieviesta attālinātā grāmatu rezervēšanas sistēma, kas sākotnēji instalēta piecās bibliotēkās Ventspilī, Gulbenē, Limbažos, Preiļos un Valmierā. Šī sistēma jau no 3.oktobra tiek testēta Ventspilī, kam pēc desmit dienām būs jāsniedz savas atsauksmes.
Aģentūras direktore prognozē, ka to pirmajā laikā pārsvarā izmantos studenti, kas brīvdienās dodas mājās un varēs pasūtīt zināmas grāmatas pirms izbraukšanas no Rīgas, lai tās saņemtu galapieturā.
2005.gada beigās aģentūra izsludinās valsts iepirkuma konkursu par vienotā bibliotēku portāla izveidi, kur 2006.gadā pēc programmēšanas darbu pabeigšanas būtu gan profesionāļiem bibliotekāriem, gan lasītājiem piemērotas satura telpas, arī operatīvas informācijas meklēšanas rīki.

Piedalījušies kultūrpolitikas vadlīniju rakstīšanā

Pēc aģentūras speciālistu skaidrojuma, arhīvi, muzeji un bibliotēkas pieskaitāmas “atmiņas institūcijām”, kas komplektē, saglabā un nodrošina pieejamību cilvēku, sabiedrības un institūciju pieredzei, zinātnes un kultūras mantojumam.
Svarīgākais aģentūras uzdevums ir garantēt “universālo informācijas pakalpojumu” kultūras nozarēs, kas attiecas uz jebkuras informācijas (teksta, datu, grafikas, skaņas, kustīga un nekustīga attēla, multimediju u.c.) elektronisku piegādi (magnētiskie un optiskie nesēji, tiešsaiste, apraide u.c.), tas var būt interaktīvs vai sniegts pēc pieprasījuma.
Toties “Vienotā informācijas sistēma” ir tāda atsevišķo dalībinstitūciju informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ir iespējams veikt informācijas apmaiņu starp sistēmas sastāvdaļām, balstoties uz nozarēs akceptētiem un starp nozarēm saskaņotiem starptautiskiem standartiem; attālināti veikt informācijas meklēšanu, pasūtīšanu un saņemšanu no dalībinstitūcijas, kā arī citiem informācijas resursiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Tā kā mēs tagad dzīvojam informācijas sabiedrībā, kur digitālie resursi ir vieglāk izmantojami un pieejami nekā tradicionālā informācija, tad atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai praksei digitālo materiālu radīšana un e-krājuma nodošana pasaules tīklos ir nacionālās valdības galvenais pienākums.

Arvīds Deģis