Par neatliekamās palīdzības dienestiem, zvanot uz numuru 112

Eiropas Komisija otrdien, 11.oktobrī, aicināja dalībvalstis uzlabot savas iespējas atbildēt uz zvaniem uz numuru 112. Šo vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru tagad var sazvanīt no jebkura stacionārā vai mobilā telefona visās 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, bet praksē numurs 112 nedarbojas tik labi, kā vajadzētu. Dažas valstis nav atvēlējušas resursus, lai uz šiem zvaniem varētu atbildēt prasītajās valodās, citās nav tehnoloģiju, kas ļauj noteikt mobilā telefona lietotāja ģeogrāfisko atrašanās vietu, daudzās citās cilvēki vienkārši nezina par šādu pakalpojumu. Dalībvalstīm steidzīgi jāiegulda papildu resursi, lai atrisinātu loģistikas un valodas problēmas, un tad iedzīvotāji labāk jāinformē par šo numuru.
Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga teica: “Pieaug starptautisko darījumu braucienu skaits, un neskaitāmas ģimenes regulāri dodas brīvdienās uz ārzemēm, tādēļ šis visas Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numurs ir ļoti būtisks, tā nav greznība. Uz kādu numuru jūs zvanāt, ja jūs esat brits un jums vajag neatliekamo medicīnisko palīdzību brīvdienās Grieķijā? Uz kādu numuru jūs zvanāt no sava mobilā telefona, ja Zviedrijā esat iekļuvis satiksmes negadījumā vai ja jūsu dzīvoklī Prāgā ir izcēlies ugunsgrēks? Mums ir jāizbeidz tie laiki, kad neatliekamās palīdzības dienestu numurs 112 ir “viens no Eiropas vislabāk glabātajiem noslēpumiem”. Un valdībām ir jāiegulda vajadzīgie resursi, lai izveidotu šo pakalpojumu tādu, ka uz to var paļauties. Mēs nevaram atļauties neveiksmi šajā pakalpojumā. Ja nerīkosimies tūlīt, tad pagarinās palīdzības dienestu reaģēšanas laiks un tas apdraud cilvēku dzīvības.”
Sākumā 112 radīja kā numuru, uz kuru var zvanīt iedzīvotāji, kas ceļo uz ārzemēm, jo tad viņiem būtu jāatceras tikai viens numurs, lai kur arī viņi dotos. Šāda numura ieviešana bija izaicinājums visām valstīm, jo tām vajadzēja valsts vai vietējā līmenī saskaņot dažādu valsts iestāžu rīcību. Dažām dalībvalstīm jau ir liela pieredze, kā rīkoties ar zvaniem neatliekamās palīdzības dienestiem, tādēļ Eiropas Komisija uzskata, ka ir noderīgi dalīties labākajā pieredzē visā ES.
Jūlijā komisāre V.Redinga nosūtīja vēstules ministriem, kuri ir atbildīgi par numuru 112 visās 25 ES dalībvalstīs, un jautāja, kādi ir panākumi, ieviešot un reklamējot vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 viņu valstī. Eiropas Komisija arī uzaicina visu 25 dalībvalstu pārstāvjus 11.oktobrī piedalīties konferencē Briselē, lai dalītos labākajā pieredzē, kā rīkoties ar zvaniem uz numuru 112. Eiropas līmenī tā ir pirmā konference, kurā satiekas atbildīgie par elektroniskajiem sakaru līdzekļiem un civilo aizsardzību no visām dalībvalstīm. Patērētāju apvienības ir uzaicinātas piedalīties kā novērotājas. Tajā tiek izvērtēts, ko dalībvalstis jau ir paveikušas un vai, ņemot vērā citu dalībvalstu pieredzi, ir iespējams valsts līmenī kaut ko uzlabot. Te ietverta svešvalodas lietošanas iespēju palielināšana neatliekamās palīdzības dienestu zvanu centros, apvienotu centru nodibināšana, kuri apvienotu visus dienestus, nodrošinot, ka ir iespējams ātri noteikt zvanītāja atrašanās vietu.
Izmantojot konferences rezultātus, Eiropas Komisija piedāvās izveidot ekspertu grupu no delegātiem, kuri pārstāv attiecīgās valsts iestādes, un tā praktiski meklēs paņēmienus, kā izlabot līdz šim pamanītos trūkumus. Eiropas Komisija uzskata, ka konference un ekspertu grupas darbs palīdzēs uzlabot visiem ES pilsoņiem nodrošināto neatliekamās palīdzības dienestu darba kvalitāti, īpaši tad, kad viņi ceļo.
Bez tam daudziem neatliekamās palīdzības dienestu zvanu centriem vajag uzlabot tehnoloģijas, lai tie spētu apkalpot arī “automātiskos” izsaukumus (eCalls), kurus drīz varēs noraidīt automašīnas pēc negadījuma pat tad, ja vadītājs ir bezsamaņā. eCall sistēmas var paziņot neatliekamās palīdzības dienestiem precīzu jūsu atrašanās vietu, ar noteikumu, ka tie spēj apstrādāt datus. Ja Eiropā visas automašīnas būtu aprīkotas ar eCall tehnoloģiju, tad tas varētu samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku lauku apvidos par 50% un pilsētās par 40%, tā izglābjot līdz 2500 dzīvību gadā.
Lai gan sabiedrības informētība par 112 pieaug, tomēr Eiropas Komisija uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš tās reklamēšanai. Kad Eiropas Komisija būs apmierināta ar dienestu darba vispārējo kvalitāti, tā uzsāks paziņojumu kampaņu, lai paaugstinātu vispārējo sabiedrības informētības līmeni par priekšrocībām, ko var dot 112.
Uzticama un efektīva neatliekamās palīdzības dienestu telefona 112 attīstība un eCall tehnoloģiju izmantošana ir daļa no ES stratēģijas “Eiropas informācijas sabiedrība 2010” (i2010), kura veicina izaugsmi un darba vietu skaita palielināšanos digitālajā ekonomikā. Komisāre V.Redinga jau ir paziņojusi par savu vēlēšanos pilnībā izmantot Eiropas Komisijas pilnvaras, lai panāktu, ka spēkā esošos tiesību aktus par elektroniskajiem sakaru līdzekļiem – ieskaitot ES likumus par vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru – efektīvi ieviestu visās 25 dalībvalstīs.
Universālās pakalpojumu direktīvas (2002/22/EK) 26.pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai zvani uz 112 no fiksētajiem un mobilajiem telefoniem būtu bez maksas.
Bez tam izsaukumi ir pienācīgi jāapstrādā. To uzlabos tā, ka neatliekamās palīdzības dienestu centri spēs noteikt zvanītāja atrašanās vietu. Dalībvalstīm ir jāreklamē 112 kā vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numurs.
Eiropas Komisija un Eiropas autorūpniecība 2005.gada februārī vienojās par rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt, lai visās jaunajās automašīnās no 2009.gada būtu pieejama eCall sistēma.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc tieši 112?

Tā kā Eiropas iedzīvotāji aizvien biežāk ceļo uz citām valstīm gan atvaļinājumā, gan darījumu braucienos, gan vienkārši tāpat, ir vajadzīgs vienots tālruņa numurs, pa kuru zvanot visā Eiropas Savienībā (ES) varētu izsaukt neatliekamo palīdzību. Tādēļ, lai nebūtu jāatceras vairāki atšķirīgi numuri, iedzīvotājiem būt jāzina tikai viens numurs, vienalga, kurp viņi dotos.

Kas notiek, zvanot uz 112?

Cilvēku, kurš zvana uz 112, savieno ar operatoru. Atkarībā no valsts civilās aizsardzības iestādes operatoram ir vai nu tieši jāatbild uz pieprasījumu, vai arī jāsavieno ar kādu citu neatliekamās palīdzības dienestu (medicīnisko palīdzību, ugunsdzēsējiem, policiju). Daudzos gadījumos operatoriem jāspēj atbildēt vairāk nekā vienā valodā.

Ko cilvēki var sagaidīt, zvanot uz 112?

ES dalībvalstīm ir jāgādā par to, lai valsts teritorijā ikviens fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa lietotājs varētu piezvanīt uz 112.
Turklāt, ja 112 zvans ir saņemts, uz to ir “pienācīgi” jāatbild un atbilstoši jārīkojas. Faktiski tas nozīmē, ka uz šiem zvaniem jāatbild tāpat kā gadījumos, ja zvana uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu. Atbildes kvalitātei, zvanot uz neatliekamās palīdzības dienestu, būtu jābūt vienādai, gan zvanot uz 112, gan uz valsts numuru.
Neatliekamās palīdzības dienestam ir jāzina, no kurienes cilvēks zvana. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja zvana no mobilā tālruņa, jo zvanītājs, īpaši avārijas situācijā, varētu arī precīzi nezināt, kur atrodas.
Visām ES valstīm ir jāinformē iedzīvotāji (pilsoņi vai iebraucēji) par to, ka 112 dienests pastāv un kāda veida avārijas situācijās cilvēkiem uz šo numuru būtu jāzvana.

Vai 112 darbojas visur ES?

Jā. Eiropas Komisijas apsekojumi liecina, ka 112 darbojas un dienestu var sazvanīt no visām tālruņa līnijām – gan fiksētajām, gan mobilajām – visās 25 ES dalībvalstīs. Tomēr praksē varētu būt labāka pakalpojumu kvalitāte, kurus saņem, piezvanot uz numuru 112. Ir valstis, kur ir jārod resursi, lai uz zvaniem varētu atbildēt vairākās valodās, ir citas valstis, kur nav nepieciešamās tehnoloģijas, lai konstatētu mobilā tālruņa lietotāja atrašanās vietu, un joprojām pārāk daudz cilvēku nemaz nezina, ka šāds pakalpojums pastāv.

Kas vēl būtu darāms?

Lai gan ES dalībvalstis ir jau pietiekami tālu tikušas, ieviešot 112 līniju, joprojām nepieciešami uzlabojumi šādās jomās:
• joprojām nav visur integrētu neatliekamās palīdzības centru, kuros apvienoti visi pakalpojumi (neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsības dienests, policija), lai gan šāda pieeja ir pierādījusi savu efektivitāti;
• neatliekamās palīdzības dienestu operatoru vairāku svešvalodu zināšanas;
• “viltus” zvani veido aptuveni 60% zvanu no kopējā zvanu skaita neatliekamās palīdzības dienestam un līdz ar to apdraud visu neatliekamās palīdzības sniegšanas ķēdes efektivitāti;
• dažās dalībvalstīs jāveic papildu investīcijas, lai neatliekamās palīdzības dienesti varētu precīzi noteikt, no kurienes cilvēks zvana. Lai neatliekamās palīdzības sniedzēji varētu strauji reaģēt, būtiski svarīgi ir:
– automātiski zvani neatliekamās palīdzības pieprasīšanai: līdz 2009. gadam daudzas automašīnas spēs automātiski brīdināt neatliekamās palīdzības dienestus par negadījumu. Tomēr daudzām dalībvalstīm vēl ir jāatjaunina savas elektroniskās iekārtas, infrastruktūra, lai neatliekamās palīdzības dienests saņemtu un apstrādātu informāciju par automašīnas atrašanās vietu;
– iedzīvotāju informēšana: lai gan informētība ES par numuru 112 pēdējos gados ir pieaugusi, Eiropas Komisija uzskata, ka joprojām iespējami uzlabojumi.

Ko tālāk?

Eiropas Komisijai joprojām būs aktīva loma, popularizējot un informējot par numuru 112, tāpat tā ierosinās tiesiskas darbības, ja būs nepieciešams.
Līdztekus uzraudzības darbam Eiropas Komisija ir apņēmusies gādāt, lai visā ES visi zinātu par numuru 112 un lai sistēma labi strādātu.
25 dalībvalstu ekspertu grupa meklēs praktiskus risinājumus, lai vietējā, reģionālā vai valsts līmenī novērstu konstatētās problēmas neatliekamās palīdzības pakalpojumu jomā.
Kad Eiropas Komisija būs apmierināta ar 112 numura darbību visā ES, tā uzsāks komunikāciju kampaņu, kas būs vērsta uz visplašāko sabiedrību, lai vēl vairāk uzlabotu zināšanas par vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa