
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 6.oktobra sēdi.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums
Likumā par ostām” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Sēklu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības,
agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas
Televīzijas ēkas būvniecības un finansēšanas kārtības likums” nodot Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un
noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu
deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8,
atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts
budžetu 2006.gadam” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām
Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā
komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
71, pret – 8, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, neviens
deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās
darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu
komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par
likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts
komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav,
atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””
nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām,
nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums
likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo
komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un
atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi
likumā “Par Autoceļiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai,
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot
par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Jāņa
Straumes un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai
un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! TB/LNNK frakcija grib pievērst jūsu uzmanību, ka pašā iesākumā
iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis bija raksturīgi abi
divi ar to, ka bija vienādas nodokļu likmes. Pašlaik situācija ir mainījusies. Un es
domāju, ka ļoti pamatoti ir samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, nosakot to
15%. Un tomēr ir ārkārtīgi liela neizprašana nodokļu sistēmā, un zināmā mērā
tā pieļauj arī netaisnības, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme joprojām paliek
25% apmērā.
Ir jau bijis mēģinājums nedaudz uzlabot šo likumprojektu “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”, noņemot šo 25% likmi gadījumos, ja tiek pārdots augošs mežs.
Un prakse ir pierādījusi, ka šīs normas atbrīvošana ir panākusi zināmu pozitīvu
efektu un budžetā ienākumi nav samazinājušies. Bet problēmas joprojām būs.
Ministru kabinetā darba grupa, piemēram, ir sagatavojusi jaunu
likumprojektu, kas nosaka zemnieka saimniecības statusu. Jā, šāds likumprojekts,
protams, ir vajadzīgs, bet šajā likumprojektā, godātie deputāti, es pievēršu jūsu
uzmanību, ka anotācijā ir vārdi, ka juridiskās personas... ka zemnieku saimniecības
statuss tiek mainīts, un tas no juridiskās personas statusa kļūst par fiziskas
personas statusu. Un šādā gadījumā, godātie deputāti, likme arī tiek mainīta un
netiek vairs piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas ir 15%, bet tiek piemērots
iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir 25%.
Padomājiet par to slogu, kas tiek uzlikts zemniekiem, ja viņi savas zemnieku
saimniecības pārreģistrē un pārtaisa tām fiziskās personas statusu.
Plānotā ienākuma nodokļa piemērošana nekustamā īpašuma pārdošanā arī varētu
radīt lielas problēmas. Protams, ka šis Ministru kabineta iecerētais solis nav
realizējies, budžeta paketē joprojām nav iesniegtas šīs izmaiņas, ka ienākuma
nodokli varētu piemērot arī nekustamā īpašuma pārdošanai. Bet šajā gadījumā,
ja privātās personas maksās 25% nodokli, pārdodot īpašumu, bet uzņēmumi 15%
nodokli, protams, būs daudz koruptīvu saišu, un to vajadzētu novērst, samazinot
iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumi.
Es gribētu uzsvērt to, kādi ieguvumi būs, ja mēs piemērosim vienādas likmes
iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanā un uzņēmumu ienākuma nodokļa
iekasēšanā. Piemēram, ja skolotāju alga būs 200 latu, tad skolotāji iegūs papildus
20 latu, un tas jau zināmā mērā likvidē arī šo stresa situāciju, kas ir
izveidojusies izglītības darbinieku vidū par ārkārtīgi zemajām algām.
Nevajadzēs arī izmaksāt pašvaldībām tik daudz naudas sociālajos pabalstos un būs
jāpiešķir vienkārši mazāk šie pabalsti, jo cilvēkiem palielināsies algas. Tātad,
ja simt latu alga, tad par 10 latiem, ja 200 latu – tad par 20 latiem un
tamlīdzīgi.
Un samazināsies arī ienākumu slēpšana, jo labāk ir maksāt nodokļus legāli, ja tie
ir mazi, tas jau ir pierādījies daudzkārt, uzlabojot mūsu nodokļu sistēmu.
Protams, ka var būt arī ļoti iespaidīgi iebildumi, un, piemēram, es saprotu, ka
valdošā koalīcija var domāt par to, ka samazināsies pašvaldību budžetos ienākumi.
Bet 2006.gada budžetā ir mainītas šo likmju attiecības. 75% no iedzīvotāju
ienākuma nodokļa nonāks, ja tā nobalsosim, pašvaldību budžetā un valsts daļā
paliks 25% apmērā. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieguvumi palielināsies
šajā pašvaldību budžeta daļā.
Un prakse rāda, ka, samazinot uz 15% uzņēmumu ienākuma nodokli, faktiski ieguvumi
budžetā nav mazinājušies. Tātad arī šajā gadījumā nodokļu izlīdzināšana
varētu spēlēt tikai pozitīvu lomu.
Pēdējais laiks ir plānot šīs izmaiņas, un tāpēc mūsu frakcija iesniedz šo
priekšlikumu, par kuru iesakām nobalsot, lai to varētu pieņemt reizē ar budžeta
paketi, un tādā gadījumā jau nākamā gada budžetā šīs likmes varētu būt
vienādotas, un realizētos taisnīguma princips attiecībā uz individuālajiem
uzņēmējiem un arī uz privātpersonām, kas strādā gan algotu valsts darbu, gan arī
kas strādā savā privātajā biznesā.
Paldies par uzmanību!
Lūdzu jūsu atbalstu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot
atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –
28, pret – nav, atturas – 53. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Dalbiņa,
Pietkeviča, Ābiķa, Porieša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izsludināt
pārtraukumu šā gada 6.oktobra Saeimas sēdē līdz pulksten 11.00. Vai deputātiem
ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Ja deputātiem iebildumu nav, tad, cienījamie
kolēģi, tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu
reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vairai
Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums būs ārkārtas sēde pulksten 10.30
Ārlietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 9.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Atim Slakterim.
A.Slakteris (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, jūs tiekat aicināti uz Budžeta un
finanšu (nodokļu) komisijas sēdi pulksten 9.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi komisijas
telpās pēc desmit minūtēm – pulksten 9.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
pulksten 9.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas grupa pulksten 10.00 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Paulis
Kļaviņš... ir, Juris Dobelis, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Jaundžeikars, Liene
Liepiņa, Krišjānis Peters... ir klāt, Viesturs Šiliņš, Ausma Kantāne... ir.
Paldies! Visi pārējie ir klāt.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 11.00.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas darbu!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Andas Briedes
apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma
projektu “Par Andas Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” un to
apstiprināja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par Andas Briedes apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Lēmums
pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Sandras Dreijas
iecelšanu par Valkas rajona tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Sandras Dreijas iecelšanu par
Valkas rajona tiesnesi” un to apstiprināja.
Lūdzu Saeimu nobalsot par Sandras Dreijas iecelšanu par Valkas rajona tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Pirms turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas
6.oktobra sēdes darba kārtībā un kā 1.punktu sadaļā “Likumprojektu
izskatīšana” izskatīt 2006.gada budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.
Tātad minēšu konkrētos likumprojektus. Tātad “Grozījumi likumā “Par
pievienotās vērtības nodokli””, “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu
vadību”, “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un
pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””, “Grozījumi likumā “Par
pašvaldību budžetiem””, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli””, “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””,
“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, “Grozījums likumā
“Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””, “Grozījums
likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””,
“Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, “Grozījums likumā “Par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””, “Grozījumi likumā “Par
autoceļiem”” un likumprojekts “Par valsts budžetu 2006.gadam”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem ir iebildumi.
Tātad, cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot
darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” 1.punktu – 2006.gada
budžeta likumprojektu paketi pirmajā lasījumā.
Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74,
pret – 9, atturas – 3. Darba kārtība ir izmainīta.
Tātad nākamais darba kārtības jautājums – 2006.gada budžeta likumprojektu
pakete.
Pirmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības
nodokli””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Atis Slakteris.
A.Slakteris (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē lielā vienprātībā, vienam
deputātam atturoties, nolēma budžeta paketei un likumam “Par valsts budžetu
2006.gadam” noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja.
Tātad, cienījamie kolēģi, gribu jūs informēt par procedūru. Debates notiek par
visu likumprojektu paketi kopumā, bet pašreiz mēs balsosim par katra likumprojekta
atzīšanu par steidzamu – katram likumprojektam atsevišķi.
Tātad lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās
vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 3, atturas – 16. Likumprojekts
par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā par budžetu un finanšu
vadību” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 14. Likumprojekts par
steidzamu atzīts.
Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu
stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” atzīšanu
par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71,
pret – 2, atturas – 13. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību
budžetiem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – 11. Likumprojekts par
steidzamu atzīts.
Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2,
atturas – 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma
nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 61, pret – 2, atturas – 11. Likumprojekts par
steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 71, pret – 1, atturas – 14. Likumprojekts par
steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas fondiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1,
atturas – 11. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” atzīšanu par steidzamu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret – 1,
atturas – 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 71, pret – nav, atturas – 11. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1,
atturas – 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 72, pret – nav, atturas – 12. Likumprojekts par steidzamu
atzīts.
Lūdzu balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam” atzīšanu
par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72,
pret – 6, atturas – 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Slakteris.
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Komisija tieši tāpat lielā
vienprātībā – visiem balsojot “par”, vienam atturoties, – atbalstīja
gan likumprojektu paketi, gan arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2006.gadam”
pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, Ministru kabineta vārdā runās finanšu
ministrs Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (finanšu ministrs).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie Saeimas
deputāti! Esmu gandarīts izskatīšanai pirmajā lasījumā godātai Saeimai piedāvāt
2006.gada valsts budžeta projektu. Valsts budžets 2006.gadam ir veidots saskaņā ar
Ministru kabineta darbības prioritātēm, un tā ieņēmumi un izdevumi precīzi
atspoguļo Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Svarīgākais mērķis pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO joprojām
ir un paliek mūsu valsts pārticības līmeņa paaugstināšana. Tāpēc 2006.gada
budžets ir daudz vairāk vērsts uz Latvijai būtisko sociālo prioritāšu
realizēšanu. Lai kaut nedaudz tuvinātu Latvijas iedzīvotāju pārticības līmeni
Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim, nākamā gada budžeta projektā
vairāk nekā citus gadus papildu līdzekļi ir atvēlēti algu paaugstināšanai,
pensijām un pabalstiem. Savukārt tautsaimniecības attīstībā valdības uzdevums nr.1
ir pēc iespējas ilgākā laika termiņā noturēt augstos ekonomikas izaugsmes tempus,
tāpēc 2006.gada valsts budžeta projektā ievērojami līdzekļi ir atvēlēti
investīcijām un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei.
Varu prognozēt, ka 2005.gads noteikti iezīmēsies Latvijas vēsturē kā straujas
ekonomiskās attīstības gads. To nešaubīgi uzrāda dati par Latvijas iekšzemes kopprodukta 9,5% lielo pieaugumu šā gada
pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.
Der atzīmēt, ka 2005.gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts ir devis pieaugumu par
7,4%, bet 2.ceturksnī – par 11,6%. Un tas ir lielākais iekšzemes kopprodukta
pieaugums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Arī 2006.gada budžets veidots, prognozējot augstus iekšzemes kopprodukta pieauguma
tempus – 7,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
2006.gadā valsts budžeta projektā paredzēti budžeta ieņēmumi 3,23 miljardu latu
apmērā, bet izdevumi – 3,37 miljardu latu apmērā. Tādējādi 2006.gadā valsts
budžeta deficīts tiek saglabāts 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta un sasniedz 145
miljonus latu. Tas pilnībā iekļaujas Eiropas Savienības dalībvalstīm saistošo
Mārstrihtas kritēriju līmenī, kas apliecina valdības apņemšanos realizēt stingru
fiskālo politiku.
Nākamā gada budžeta projektā valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 2,39 miljardi
latu un izdevumi – 2,6 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu
palielinājums, salīdzinot ar 2005.gada plānu, ir 420,9 miljoni latu jeb 19,3%.
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 859 miljonu latu
un 770,3 miljonu latu apmērā.
Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2005.gada plānu ir 82,3 miljoni latu
jeb 12%.
Un tagad detalizētāk par prioritātēm. Par visbūtiskāko 2006.gada budžeta
prioritāti Ministru kabinets ir noteicis sabiedrības dzīves līmeņa uzlabošanu,
tāpēc vairākās sociālās programmās nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts
ievērojams palielinājums.
Papildus, piemēram, 5,6 miljoni latu ir atvēlēti minimālās mēneša darba algas
paaugstināšanai no 80 uz 90 latiem ar 2006.gada 1.janvāri, papildus 3,3 miljoni latu
bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai. Apliecinot valsts līdzdalību sociālo
jautājumu risināšanā – 5 miljoni latu paredzēti valsts mērķdotācijām
pašvaldībām dzīvokļu jautājumu risināšanā un dzīvojamo telpu atbrīvošanas
pabalstam.
Ar mērķi uzlabot mazturīgākās sabiedrības daļas dzīves līmeni un mazināt
inflācijas ietekmi 82,96 miljoni latu papildus paredzēti pensiju izmaksām. Izdevumu
palielinājums saistīts galvenokārt ar pensiju indeksāciju, ko plānots veikt divreiz
gadā, kā arī ar izmaiņām likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz piemaksas pie
vecuma pensijām, kuru apmērs nepārsniedz 105 latus.
2006.gada budžetā valdība konsekventi turpina palielināt ar nodokļiem neapliekamo
minimumu no 26 līdz 32 latiem, kā arī nodokļu atvieglojumus par katru apgādībā
esošu personu no 18 uz 22 latiem.
Ļoti svarīga prioritāte valdībai ir veselības aprūpes sistēmas sakārtošana,
uzlabojot ārstniecības pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem,
rezultātā izveidojot funkcionējošu veselības aprūpes sistēmu.
Tāpēc 2006.gada budžetā 31,1 miljons latu papildus paredzēts veselības aprūpes
jomai, tajā skaitā, 8,3 miljoni latu zāļu kompensācijai, bet 5,1 miljons latu rindu
likvidēšanai un citiem pasākumiem.
Savukārt 2,7 miljoni latu atvēlēti ārstniecības personu vidējās darba algas
samaksas palielināšanai.
Lai nodrošinātu turpmāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, veicinātu zināšanu
ietilpīgu ekonomikas nozaru attīstību, paaugstinātu izglītības kvalitāti un
izglītības darbinieku kvalifikāciju, valdība 2006.gada budžetā ir paredzējusi
ievērojamu finansējuma palielinājumu izglītībai un zinātnei.
Tā 13 miljoni latu atvēlēti zinātnes attīstībai un konkurētspējas
nodrošināšanai, tajā skaitā pielietojamās zinātnes veicināšanai tautsaimniecības
attīstībā.
33,1 miljons latu paredzēts pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
Nemainīga prioritāte valdībai ir programma “Valsts aizsardzība, drošība un
integrācija NATO”, kuras realizācijai nākamā gada budžetā papildus paredzēti 40
miljoni latu, nodrošinot šai programmai finansējumu 2% apmērā no iekšzemes
kopprodukta.
Ar 2006.gada valsts budžetā papildus paredzētajiem nozīmīgajiem līdzekļiem valdība
sāk risināt gadiem neatrisinātās problēmas iekšlietu sistēmā. Tā pēc 2006.gada
valsts budžetā 12 miljoni latu atvēlēti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu
darbinieku darba samaksas palielinājumam un atvaļinājuma pabalstu izmaksai, tajā
skaitā 1,7 miljoni latu Iekšlietu ministrijai atvaļinājuma pabalstu parādu par
2001.–2004.gadu nomaksai.
Tāpat valdība turpina tieslietu sistēmas sakārtošanu, un 2006.gada budžetā 6,4
miljoni latu paredzēti tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuratūras darbinieku
atalgojuma palielinājumam.
Starp valdības prioritātēm ir arī infrastruktūras un satiksmes problēmu
sakārtošana. Tā valsts autoceļu sakārtošanai nākamā gada valsts budžetā papildus
paredzēti 30,8 miljoni latu, bet 8,7 miljoni latu – valsts pasūtījumam
pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu.
Ar valsts budžetu 2006.gadam valdība turpinās sekmēt uzņēmējdarbības vides
attīstību, atbalstīt Latvijas uzņēmumu produkcijas eksportu un mazos, vidējos
uzņēmumus, sekmēt uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā mērogā un
administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības procedūrām.
Ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem plānots finansēt projektus 229,9 miljonu
latu apmērā, kuriem budžetā paredzēts līdzfinansējums 64,7 miljoni latu. Eiropas
struktūrfondu un citu Eiropas Savienības politikas instrumentu finansējuma un
līdzfinansējuma nodrošināšanai paredzēts finansējums 373,4 miljonu latu apmērā.
Lai arī valdībai ir ļoti labi dzirdams trauksmes zvans, kuru budžeta tapšanas laikā
ir skandējušas gan arodbiedrības, gan vairāku no valsts budžeta finansētu nozaru
darbinieki savās protesta akcijās, sabiedrībai būtu jāsaprot, ka šāds budžeta
ieņēmumu pieaugums ir maksimālā reāli izpildāmā robeža.
Lai arī valdība vēlētos vēl vairāk palielināt minimālo algu, indeksēt pensijas un
palielināt atalgojumu policistiem, mediķiem, pedagogiem un citiem valsts sektorā
strādājošajiem, valstij nav reālu papildu finanšu avotu šo labo ieceru
realizēšanai.
2006.gada valsts budžeta ieņēmumu prognoze ir ļoti optimistiska,
taču vēl izpildāma.
Pirms dažiem gadiem kā panaceja tika piesaukts ieņēmumu palielinājums 400 miljonu
latu apmērā. Ar nākamā gada budžeta projektu Valsts ieņēmumu dienests uzņemas
saistības nodokļos iekasēt par 559 miljoniem latu jeb 18,8% vairāk nekā šajā
2005.gadā.
Es kā finanšu ministrs valdības un veselā saprāta vārdā aicinu jūs nepalielināt
ieņēmumu prognozi nākamā gada budžetā, kas patlaban ir kā labi noskaņots
instruments. Taču, cienījamie deputāti, es aicinu jūs tā stīgas nepārvilkt.
Tāpat ir skaidrs, ka nedrīkst palielināt budžeta izdevumus uz budžeta deficīta
rēķina, jo mūsu augstos tautsaimniecības izaugsmes tempus pavada tāds nepatīkams
blakusefekts kā salīdzinoši augstā inflācija. Tāpēc arī šis ceļš valdībai nav
pieņemams.
2006.gada valsts budžets atspoguļos sabalansētību starp Latvijas tautsaimniecības
straujo attīstību un valdības iespējām budžeta ietvaros realizēt vairākas
valstiski būtiskas sociālās programmas un veikt algu paaugstināšanu daudzos sektoros.
2006.gada budžets ir vērsts uz nepieciešamību nodrošināt sociāli ekonomisko
izaugsmi, katra iedzīvotāja labklājības pieaugumu, pakāpeniski palielinot minimālās
algas, pabalstu un pensiju apmērus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo
minimumu un nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajām personām.
Valdības vārdā aicinu jūs atbalstīt šo 2006.gada valsts budžetu!
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godājamā Saeima! Priekšsēdētājas kundze! 8.Saeimas deputāti!
Šodien mums būs iespēja apspriest 2006.gada budžeta likumprojektu, pēc kura mūsu
valsts dzīvos visu nākamo gadu.
Šī ir mūsu pēdējā iespēja izpildīt tautai dotos solījumus, pārskatot kļūdainos
lēmumus un finansiālos sadalījumus. Pārdomāt un pārskatīt, kur mēs esam, kā mēs
sākām darbu 2002.gada novembrī, vai tiešām valdības paziņojumi ir bijuši tik
rožaini un cilvēku dzīve ir kļuvusi vēl labāka. Vai labklājība Latvijas cilvēkiem
nesusi gandarījumu par valdības darbu?
Jā, kopējie cipari ir daudz lielāki: auguši ieņēmumi, pieaudzis investīciju apjoms,
pieaug arī ieplānotie nodokļu ieņēmumi; lieli ieguldījumi sociālajā un ekonomikas
jomā. Un tomēr. Lai sevi cildinātu, aicinu, godājamie deputāti, ieklausīties,
paskatīties apkārt, kas notiek Latvijā, kādu novērtējumu cilvēki dos mūsu darbam,
kā mēs, tautas priekšstāvji, pildām savus solījumus, rūpējamies par cilvēkiem un
savu valsti.
Šodien un vēl citu dienu mums vēl būs iespēja labot un
atbildēt mūsu cilvēkiem ar mūsu balsojumu budžetā, jo mēs, deputāti, esam
atbildīgi gan par tautas labklājību, gan par valsts izaugsmi. Ko mēs teiksim tautai,
kura ir nabadzībā, kura cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību? 2002.gadā
minimālā alga bija 60 lati “uz papīra”, 2006.gadā piedāvātais variants ir 90
lati. Tikai 30 latu pieaugums, arī “uz papīra”, solīto 100 latu vietā. Bet iztikas
grozs jau ir 106 lati. Daudzi cilvēki valstī saņem 45 latu lielu pensiju, ģimenes
budžets ir zem 100 latiem. Nav darba, bezdarbs reģionos sasniedzis pat 26 procentus.
Cēlušies apkures tarifi, produktu cenas. Skolēnu aizsūtīt uz skolu nav tik
vienkārši. Studenti vēlas mācīties, tādēļ bieži vien izvēlas ārzemju
augstskolas, jo palikt Latvijā nav motivācijas: stipendijas vai nu nav, vai to saņem
tikai viens cilvēks no visas lielās grupas. Vai viņi atgriezīsies mūsu valstī?
Nesaņemot atbilstošu darba samaksu, cilvēkiem zūd motivācija, sabiedrībā pieaug
depresija, sociālā spriedze un neticība mūsu valstij. Cilvēki nejūtas droši savā
valstī, rodas bailes par rītdienu. Ko dod šie grandiozie cipari veselības aprūpē,
algu pielikumos, valsts atbildībā? Kāda nozīme ir Saeimai, ja faktiski visi svarīgie
dokumenti tiek apspriesti un pieņemti šaurā cilvēku lokā, koalīcijas par to jau ir
vienojušās? Visi ir aizmirsuši tautai doto solījumu.
2005.gadā Latvijā ir veikts demogrāfijas audits, pētījumus par to veica Latvijas
Universitāte. Atbildot uz 75 jautājumiem dažādās jomās, visbiežāk sniegtais
vērtējums piecu soļu skalā bija “apmierinošs”, tas ir, trijnieks. Tomēr, pēc
ekspertu domām, ir jomas, kuras ir kritiskā situācijā: nevienlīdzīga piekļuve
taisnīgai un savlaicīgai tiesai, iedzīvotāju veselības aizsardzība, sabiedrības
uzticēšanās valdībai.
Valstī ir jāsamazina bezdarbs, jo tas ir galvenais cēlonis nabadzībai un sociālai
atstumtībai, jārevidē nodokļu un pabalstu sistēma. Lai cilvēki varētu strādāt un
viņiem būtu materiāli izdevīgāk, jāpalielina neapliekamais minimums. Nabadzība nav
nokritusi no zila gaisa, tā ir konkrēto valdību un atbildīgo partiju bezdarbības
rezultāts. Sabiedrības noslāņošanās un pieaugušie sociālās atstumtības riski ir
nopietns valsts attīstības drauds. Valstī nav sistemātiskas algu reformas, kā arī
tādas nodokļu sistēmas, kas ar ienākumu pārdali sabiedrībā atbalstītu vidusslāni
un sociāli mazturīgos iedzīvotājus. Tāpēc, ņemot vērā līdzekļu trūkumu
iedzīvotāju labklājības celšanai, nav atbalstāma NATO samita organizēšana, kura
vajadzībām paredzēts iztērēt piecus miljonus latu. Tas atbilst divu rajonu
pašvaldību budžetu summai, ieskaitot mērķdotācijas skolotāju algām.
Darbaspēka aizplūšana ir nopietna problēma, kuru valdība nav pietiekami
novērtējusi.
Pirmkārt, Latvijā jau tā ir neliels iedzīvotāju skaits, mirstība pārsniedz
dzimstību. Šis ir jautājums par Latvijas kā nācijas spējām pastāvēt ilgtermiņā.
Otrkārt, tautsaimniecībā strādājošo skaits aizvien samazinās, aizplūst cilvēki ar
ļoti labu izglītību, profesionāļi, jo grib strādāt un par savu darbu saņemt
pienācīgu atalgojumu.
Baltijas valstis, sākot savu neatkarības ceļu, bija vienotās starta pozīcijās.
Vienā laikā mēs sākām savu valstu ekonomiski politisko veidošanu. Katra valsts
šodien ir nonākusi savā ceļa posmā.
Kur šodien mēs esam? Piemēram, skolotāju algas. Pašreizējā situācijā Latvijā
skolotāji ar samaksu par likmi – 170 latu – un 10 gadu darba stāžu un
kvalifikācijas piemaksu uz rokas saņem 134 latus jeb 128% no iztikas minimuma, kas ir
106 lati.
Bet, ja skolotājs strādā un vēl mācās, jo par katru priekšmetu, ko skolotājs
māca, viņam ir jābūt diplomam, ar desmit gadu darba stāžu viņš saņem algu 97
latus, jeb 93% no iztikas minimuma.
Igaunijā skolotājs 2005.gadā pēc augstākās izglītības beigšanas pirmajā darba
gadā bez darba stāža jau saņem 226 latu, bet skolotājs ar desmit gadu darba
stāžu – 360 latu.
Bet 2006.gadā igauņu skolotājiem tiks paaugstināta alga par 134 latiem. Igaunija un
Lietuva mūs apsteidz visās pozīcijās. Esam pēdējie Eiropā, bet es atgādināšu:
mēs sākām visi vienā ceļa posmā. Katru gadu ar likuma par budžetu palīdzību
valdošās partijas novirza lielāko budžeta daļu valsts pasūtījumiem, kurus izpilda,
un no tiem peļņu gūst tā pati sabiedrības daļa, kas kādreiz privatizēja mūsu
kopīgos īpašumus.
Cilvēkiem, kuri kopš neatkarības atgūšanas dzīvo zem iztikas minimuma, atkal netiek
nekas!
Mūsu premjers lielās ar to, ka nākamgad mūsu minimālā alga varbūt sasniegs
pagājušā gadsimta iztikas minimuma līmeni. Minimālās pensijas nesasniegs arī to.
Es uzskatu, ka brīvība un demokrātija ir vērtība visiem – gan
maznodrošinātajiem, gan vidusšķirai, gan bagātajiem. Un sen jau ir pienācis laiks
šīs vērtības dot tiem, kam tās kopš neatkarības atgūšanas bija liegtas valdošo
partiju likumdošanas dēļ.
Šeit nav runas par to, ka kādai sabiedrības grupai būtu kas jāatņem, jāatdod citai
grupai. Tieši pretēji! Es esmu pret to. Es esmu par to, lai mēs visi kopā parūpētos
par tiem, kas ir palikuši bez maizes kumosa dažādu apstākļu dēļ.
Es esmu par to, lai demokrātiskā valstī, par kādu mēs uzskatām
Latviju, valsts neturētu savu iestāžu darbiniekus pusbadā.
Es esmu par to, lai cilvēki būtu brīvi, brīvi no bailēm par rītdienu. Lai viņi
būtu droši par to, ka viņi nepaliks bez iztikas minimuma, bez ārsta aprūpes.
Es esmu par to, lai mūsu policisti un ārsti, skolotāji un kultūras darbinieki, un citi
cienījamu profesiju pārstāvji būtu cienījami cilvēki arī ienākumu ziņā.
Es esmu par to, lai visa sabiedrība dzīvotu labklājībā. Lielākā vai mazākā, bet
noteikti labklājībā. Lai neviena sabiedrības grupa nedzīvotu uz citu rēķina, ja
kādam neveiktos nodrošināt sev iztiku, tam palīdzētu mūsu visu sarūpētais un
nostiprinātais drošības tīkls, kas uztvertu krītošos un tos paglābtu.
Izstrādājot un apstiprinot likumus, es domāju – likumus par privatizāciju un
likumus par valsts budžetu, laikā no neatkarības atgūšanas līdz šodienai,
valdošās partijas ir aizmirsušas par tādu tiesību principu kā humānisms.
Gribu jums atgādināt, ka humānisma princips demokrātiskā sabiedrībā izpaužas
likumdošanā – tiesību raksturojošā un tiesību sargājošā darbībā. Ja
kādam nav skaidrs, kas ir humānisms, es jums pateikšu: humānisms ir uzskatu sistēma,
kuru caurstrāvo mīlestība, cieņa pret cilvēku, indivīdu un rūpes par viņa
labklājību. Tā ka šajā likumā par valsts budžetu humānisma princips iztrūkst
tāpat kā iepriekšējos likumos, šis likums ir jānosauc par antihumānu.
Es pasvītroju: likums par 2006.gada budžetu ir antihumāns.
Un tagad, godājamie kolēģi, spriediet paši, kuru no jums vēlētāji ir pilnvarojuši
pieņemt šo antihumāno likumu. Es domāju, ka nevienu. “Mantkārība ir mūsu
vislielākā nelaime un posts,” teica Seneka Neronam, redzot, kā Romas uzplaukuma
laikā tā sagrūst. Šie vārdi liek pārdomāt mums visiem. Mantkārība noved pie tā,
ka tauta var pagaidīt, ka solījumi ir pārvērtušies jahtās, lidmašīnās un citos
labumos, piesārņotas upes un ezeri, lai tikai mantkārībā izpatiktu savām vēlmēm un
savai peļņai. Un nav nekādas daļas gar pārējo.
Par demokrātisku valsti sevi var saukt tāda valsts, kurai ir tautas atbalsts, kura
saglabā savas vērtības un mērķus un kurai ir vienots un kopīgs ceļš.
Mums ir nepieciešama tāda valdība un tādi cilvēki, kas saprastu, kādi principi ir
jāievēro un kādiem principiem ir jāseko, pildot varu. Mums tiešām ir vajadzīga
valdība, kas saprastu, ka brīvība un demokrātija ir vērtības, kas domātas visiem.
Visiem, visai tautai un visām šķirām. Mums ir vajadzīga valdība, kas to saprastu un
spētu rīkoties, lai šo vērtību un svētību izjustu visa mūsu tauta.
Mūsu rokās ir 2006.gada budžets. Arī atkāpjoties mēs varam panākt savu mērķi, lai
paceltos vēl augstāk.
Es lūdzu visus pārdomāt. Es balsošu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Māris Gulbis.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2006.gada budžeta projekts jeb kā
skolotāji jau nodēvējuši – “Eiropas nabagmājas budžets” – ir
neveiksmīgs mēģinājums risināt sociālos jautājumus, un tas devalvē jēgu par
sociālo budžetu.
No otras puses, tas netiek virzīts arī uz valsts attīstību. Tas ir kārtējais
izdzīvošanas budžets, kas naudu novirza kārtējo ikgadējo izdevumu segšanai, valsts
kantoru finansēšanai.
Ministru kabinetam, sastādot valsts budžetu, par prioritāti bija jāvirza valsts
sektorā strādājošo darba algas reforma, izveidojot vienotu darba algas sistēmu.
Šobrīd ir redzams negodīgs atalgojuma pieaugums starp dažādās ministrijās
strādājošajiem. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā visi budžeta pieaugumus, kas
sastāda 20 miljonus latu, novirza algām, taču skolotāju algām paredzēti tikai 10
miljoni, kas neapmierina skolotāju prasīto algas pieaugumu par 60 latiem. Turpretī
Iekšlietu ministrijā algu palielināšanai ir novirzīti tikai 3 miljoni,
salīdzinājumā ar pagājušo gadu algu fondam valsts policijai ir atvēlēts mazāk kā
2 miljoni papildu līdzekļi.
Šis solis neattaisno solītos 50 latus policistu algu pieaugumam. Turklāt no
piedāvātā Iekšlietu ministrijas budžeta nav iespējama materiāli tehniskās bāzes
atjaunošana, kas šobrīd ir gaužām svarīgs jautājums valsts iekšējās drošības
nodrošināšanā.
Valdībai atsakoties no straujas minimālās darba algas paaugstināšanas koncepcijas,
kas sevī ietver būtisku sociālās politikas pamatprincipu, minimālās darba algas
tuvināšanu pusei no vidējās bruto darba samaksas, tā nonākusi pretrunā ar
nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai.
Valdības noteiktā minimālā darba alga ievērojami atpaliek no arhaiskā iztikas
minimuma, un par tādu samaksu nav iespējams ne dzīvot, ne normāli strādāt.
No budžeta var secināt, ka valdībai primārais ir ministriju smagnējā
administratīvā aparāta uzturēšana un tikai sekundāra ir iedzīvotāju labklājības
celšana un investīciju piesaistīšana. Lai gan IKP valstī pieaug par vismaz 7% ik
gadu, labklājības līmenis nepieaug.
Vēl vairāk. Sociālā spriedze ik gadus pieņemas spēkā, un sociālais sprādziens
vairs nav aiz kalniem.
Un vēl. Budžets sadalīts pēc sektoriālā jeb nozaru principa – pēc ministriju
vajadzībām, neievērojot reģionālo principu. Tas nozīmē, ka ERAF, ESF un Kohēzijas
fonda līdzekļi, kā arī valsts līdzfinansējums projektiem tiek sadalīts
nevienmērīgi visā valstī.
Atkal Latgalei un citiem Latvijas reģioniem tiks paredzēts daudz mazāks finansējums
kā Rīgai un tās apkārtnei. Vajadzīgas pārmaiņas budžeta dalīšanas modelī,
jāievēro beidzot reģionālais princips.
Lai gan budžeta projektam ir klāt arī teorētiski formulēta makroekonomiskā
stratēģija, ar šādu līdzekļu sadalījumu praktiski to izpildīt nebūs iespējams.
Šis budžets ne ar ko neatšķiras no iepriekšējo gadu budžetiem, kas noveduši valsti
pie nevienmērīgas attīstības un būtiskām dzīves līmeņa atšķirībām Rīgā un
pārējos Latvijas reģionos, pilsētās un laukos. Tie paši “vēži”, tikai caurā
kulītē! Neprot investēt.
Apstiprinot šādu budžetu, valdībai un finanšu ministram jāpaziņo Latvijas tautai:
“Mirstiet lēnām!”
Es balsošu “pret”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka 2006.gada budžeta projekts ir vairāk
sociāli orientēts, mēs domājam, ka tas ir saistīts arī ar to, ka tas ir vēlēšanu
gads. Mūsuprāt, tam piemīt virkne trūkumu, tāpēc mēs nevaram par to balsot.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tikai vienam jautājumam, bet šis jautājums
atspoguļo visas sistēmas liekulību, ka aiz lieliem cipariem slēpjas meli. Piemēram,
populistiskais minimālās algas palielinājums par desmit latiem un Oskara Spurdziņa
ziņojumā nosauktie 5,6 miljoni latu, kas ir atvēlēti šim mērķim, tikai maldina
Latvijas sabiedrību, jo valsts ieņēmumi no šīs minimālās algas palielināšanas
pārsniedz iepriekšminēto summu. Starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu
ir tā minimālā summa, no kuras valstij obligāti ir jāsaņem sava daļa. Palielinot
minimālo algu un vienlaikus proporcionāli nepaaugstinot neapliekamo minimumu, mēs tikai
palielināsim summu, no kuras ir jānomaksā nodoklis, un tādējādi pieaugs budžeta
ieņēmumi. Šajā gadījumā nevar būt runas par strādājošo cilvēku labklājības
uzlabošanos, jo valsts šajā gadījumā ar vienu roku dod, bet ar otru – ņem,
turklāt vairāk, nekā iedod.
Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa iedzīvotāju oficiāli saņem tikai minimālo
algu, bet pārējo saņemt aploksnēs. Par to mēs varam pateikties valdošajām
partijām, kas visus šos gadus realizēja neapdomātu nodokļu politiku. Šāds
populistisks minimālās algas palielinājums parastiem cilvēkiem neko nedos. Budžeta
projektā noteiktais minimālās algas pieaugums no 80 uz 90 latiem ir pilnīgi
nepieņemams, jo tam ir jāsasniedz vismaz iztikas minimums, kurš šogad ir 106 lati. Pie
tam proporcionāli ir jāpalielina arī neapliekamais minimums.
Starp Baltijas valstīm Latvijā ir ne tikai pati mazākā minimālā alga, bet arī
vislielākā starpība starp neapliekamo minimumu un minimālo algu. Pēdējo triju gadu
laikā minimālā alga ir pieaugusi par 20 latiem, savukārt neapliekamais
minimums – tikai par pieciem latiem. Kur tad paliek rūpes par iedzīvotājiem?
Redzama ir tikai vēlme papildināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu maksātāju rēķina.
Ministru prezidenta ziņojumā par budžeta mērķi tika minēts šādā secībā:
augstāka labklājība, drošība, un tikai pēc tam pievēršas pie ilgstoši
izpildāmām sociālās jomas problēmām. Mēs uzskatām, ka sākt vajag tieši ar
sociālo problēmu risinājumu. Tas novedīs pie sociālās spriedzes samazināšanās,
iekšējās drošības palielināšanās un rezultātā arī pie visas tautas
labklājības. Tā, piemēram, 4.oktobrī PCTVL frakcija saņēma Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības vēstuli, kurā ir teikts, ka līdzšinējās sarunas
nav nesušas ne mazākās cerības panākt to darba samaksas palielinājumu pedagogiem,
par ko puses bija iepriekš savstarpēji vienojušās. Tas nozīmē, ka valdība kārtējo
reizi ir kaut ko apsolījusi ar mērķi samazināt sabiedrībā esošās kaislības ap šo
jautājumu, bet kārtējo reizi savus solījumus nav pildījusi. Tā vietā, lai
apmierinātu pedagogu taisnīgās prasības, valdība taisās pieņemt visus savus dārgos
NATO viesus par daudziem miljoniem latu.
Lūdzu neatbalstīt budžetu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kas tad beigu beigās ir budžets? Acīmredzot
budžets ir naudas izteiksmē veidots kompromiss starp tām problēmām, kuras pastāv
valstī, un tām iespējām, kuras attiecīgā laika periodā šī valsts vēlas
atrisināt.
Protams, var dažādi modelēt, var dažādi domāt, bet beigu beigās mēs uzskatām, ka
šogad Finanšu ministrija šo kompromisu ir iesniegusi pietiekami sabalansētu, mēs to
vērtējam kā apmierinošu, un tāpēc ZZS frakcija atbalsta šo budžetu.
Tajā pašā laikā mēs gribētu vērst mūsu valdības un Finanšu ministrijas uzmanību
uz problēmām, kuras, mūsuprāt, šai valstī tomēr pastāv un kuras ir ļoti, ļoti
svarīgas. Un viena no tādām problēmām, kuru mēs saskatām un kuru ļoti vēlamies
akcentēt, tā ir ārvalstu finanšu palīdzības izmantošanas problēma.
Es gribētu dažiem cilvēkiem varbūt atgādināt un arī mūsu kolēģiem deputātiem,
ka tie ir dažādi fondi, PHARE, SAPARD, Kohēzijas, struktūrfondi un citi, kurus mēs
pamatā saņemam no Eiropas Savienības un kuri mūsu budžeta konsolidētajā ienākumu
daļā veido apmēram 14%.
Nenoliedzami, ka tas ir ļoti liels īpatsvars, bet gribētu teikt, ka šie resursi nebūt
nav tie, kurus mēs varētu potenciāli paņemt.
Lai es jums varētu ilustrēt situāciju, tad, piemēram, pēc atskaitēm 2004.gadā PHARE
programmas apguve ir notikusi 59% apmērā vai 16,5 miljoni latu nav apgūti. SAPARD
līdzekļi ir apgūti par 65,4% vai nav apgūti 9,7 miljoni. Pārejas perioda
palīdzība – nav apgūts neviens lats no 4,3 miljoniem paredzētajiem latiem.
Līdz ar to sabiedrība faktiski kopā nav saņēmusi vai nav apguvusi aptuveni 37,6
miljonus latu līdzekļu. Es domāju, ka tiem, kuri mazlietiņ interesējas par finansēm
un saprot, kas tas ir par skaitli, ir pilnīgi skaidrs, ka 37 miljoni neapgūtu ārzemju
naudas līdzekļu – tātad tie ir ārkārtīgi lieli apjomi, un faktiski tiek
apdraudēta apguve kopumā.
Gribētos teikt, ka līdzīga situācija ar apguvi ir arī šogad. Un, kā mums ministra
kungs ziņoja, tātad arī nākamā gada budžetā mēs plānojam varbūt nelielu apjoma
pieaugumu, bet tomēr arī konsolidētajā budžetā, ienākumu daļā, šis skaitlis
sastāda 14%.
Līdz ar to es gribu teikt, ka mums rodas ļoti lielas šaubas, vai mūsu valsts spēs
paņemt Eiropas Savienības strukturālo, kohēzijas un citu fondu naudu, līdzekļus. Vai
neradīsies tāda situācija, ka Latvija kārtējo reizi ieies vēsturē kā tāda, nu,
mazspējīga valsts, kura nespēj izmantot Eiropas Savienības piedāvāto palīdzību.
Es vēlējos uzzināt, kā tad ir Latvijā un kāpēc veidojas šāda problēma? Kur ir
šīs problēmas saknes?
Ilustrācijai lūdzu kādu pašvaldību dot man ziņas par to, kādā veidā tiek
izskatīti šie projekti. Un izrādās, ka vairāki – četri pieci –
projekti, par kuriem ilustrāciju sniedza šī pašvaldība, visi šie projekti tika
izskatīti 8 līdz 10 mēnešu laikā.
Kolēģi, jūs, es domāju, ļoti labi saprotat – projektu izskatīšana 8 līdz 10
mēnešu laikā– tas nav, nu, nekāds operatīvais laiks, tas ir vienkārši
katastrofāls laiks!
Man šķiet, ka mēs kopīgiem spēkiem esam iedzinuši mūsu
administrācijā tādas bailes no korupcijas, ka mēs braucam no viena grāvja otrā:
baidoties kaut kādā veidā ātri un operatīvi pieņemt lēmumus par attiecīgajiem
projektiem, mēs esam iegājuši otrā grāvī un līdz ar to zaudējam miljoniem latu
iespējas apgūt līdzekļus, tikai lai nu, Dievs dod, ka nav kāds atsevišķs gadījums,
kur kāds šos projektus nepareizi ir novērtējis.
Tas rada ārkārtīgi lielas problēmas pašvaldībām, jo pašvaldības, iesniedzot šos
projektus, kā arī citi varbūt iesniedzēji, viņiem ir jāparāda finanšu avoti, no
kuriem tad tiks šis projekts realizēts. Vai nu tie ir pašu kapitāls, pašu finanses,
vai tie ir kredīti. Līdz ar to šie līdzekļi ir jāiesaldē vai arī jāpaņem
kredīti un jāsāk maksāt par tiem procenti, 10 mēneši arī tad paiet, kamēr šis
projekts tiek izskatīts.
Es domāju, ka tas paralizē šo organizāciju un pašvaldību darbu, kamēr šie projekti
staigā no vienas ministrijas uz otru un tos nevar parakstīt.
Otrs aspekts, kolēģi, kuri par to mazlietiņ interesējas, ir tas, ka, lai mēs varētu
apgūt visus mums paredzētos… Latvijai paredzētos ārvalstu palīdzības līdzekļus,
tātad mums 2006.gadā faktiski ir jāpieņem pilnīgi visi projekti, lai tos varētu
realizēt tālākajos 2007. un 2008.gadā.
Vai tas mums šodien ir pa spēkam? Mūsu ministrijām un pirmām kārtām mūsu Finanšu
ministrijai? Man personīgi nerodas tāda pārliecība, jo, kad mēs mēģinājām dabūt
tādu informāciju, kā mēs atpaliekam šo līdzekļu apguvē, teiksim, no pašu
sastādītā grafika, man gluži vienkārši kulturāli atteica, ka to, nu, nav vēlams
deputātiem zināt, jo tas nav nekur oficiāli apstiprināts, tas esot tikai darba
materiāls, bet man šķiet, ka tā ir ārkārtīga problēma. Es vēlreiz atkārtoju, ka
tā manā uztverē ir pati lielākā problēma šodien – ārvalstu finanšu
palīdzības apgūšana valstī, un, ja mēs kaut ko radikāli nevēlamies mainīt, tad
tiešām 2006.gada beigās, kad varbūt jau šeit sēdēs cits parlaments un cita
valdība, mums nāksies kaunēties par savu bijušo darbību, ka mēs to nebijām
spējuši panākt.
Kādas no tā būs sekas? Pirmkārt, protams, tās ir reālās sekas – neapgūtie
līdzekļi, neapgūtās darbavietas. Tātad varbūt arī neapgūtie projekti,
neienākušie nodokļi valsts budžetā un arī tas, ko šeit daudzi runā par algām
skolotājiem un tā tālāk, tas ies gluži vienkārši secen.
Un otrs, ko es domāju, tas ir pats galvenais. Šajā laika periodā Eiropas Savienība
stādīs jaunu finanšu perspektīvu. Un tad, nenoliedzami, mūsu Latvijas spējas vai
nespējas, vai mazspējas, sakiet, kā vēlaties, apgūt līdzekļus tiks ņemtas vērā,
plānojot nākamo finanšu perspektīvu Eiropas Savienībā.
Latvija obligāti tādā veidā var zaudēt bāzi vai, pareizāk sakot,
šī bāze būs zemāk, nekā tā reāli varēja būt, ja mēs būtu labi strādājuši.
Un arī nākamajā finanšu perspektīvā Latvijai, nenoliedzami, būs mazāk līdzekļu
un tā zaudēs daudzus, daudzus miljardus latu savas nākotnes attīstībai. Mēs
nespēsim pietuvoties Eiropai tādā tempā, kā mēs to vēlamies. Mēs varbūt radīsim
skepsi daudzos cilvēkos par to, ka esam iestājušies Eiropas Savienībā.
Es aicinātu, kolēģi, par to padomāt, par to rūpēties un pirmkārt varbūt valdībai
neslēpt šos nu, teiksim, savus projektus. Un varbūt arī nu... kaut kādā veidā kopā
ar parlamentu darīt visu iespējamo, ja vajadzīgs, varbūt arī labot kādus likumus, ja
vajadzīgs, sastādīt kaut kādus projektus, ja vajadzīgs, darīt zināmu visām
pašvaldībām, tiem, kuri iesniedz šos projektus, ko mēs varam darīt 2006.gadā, lai
radikāli izmainītu šo projektu izskatīšanas klimatu mūsu valstī un lai mēs
patiešām apgūtu vismaz tos līdzekļus, kas Latvijai ir paredzēti no Eiropas
Savienības 2006., 2007. un 2008.gadā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Paldies.
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien mums ir ļoti nopietna diena, jo budžets ir tas,
kas parāda, kā tauta dzīvos nākamajā gadā.
Un man ir ļoti žēl, ka šodien dziļā vientulībā ir atnācis un sēž viens vienīgs
ministrs – Spurdziņa kungs. Kalvīša kunga nav, pārējo ministru nav. Parasti
visi ir klāt, jo tā patiešām ir ārkārtīgi svarīga reize, kad jārāda, jāpierāda
arī kļūdas, un arī savas kļūdas ministriem, valdībai, vēlmes, bet par tām tātad
neviens negrib šeit runāt. Vai nu ārkārtīgi priecīgi, ka viss ir tik burvīgi un
skaisti, vai nu atsūtīja Spurdziņa kungu opozīcijas saplosīšanai, tā sakot, lai
pārējie nedabūtu pa cepuri. Var būt arī tā, tāda taktika arī nav slikta.
Bet, ja runājam par šo valdību un par šo budžetu, tad jāteic tā, ka “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK, kad veidojās šī valdība, mēs teicām, ka mēs atbalstām šo
valdību, un balsojām par šo valdību, un mēs teicām, ka mēs atbalstīsim valdību un
Saeimā izskatāmos likumprojektus, likumus, ja tie atbildīs valsts un tautas interesēm.
(Starpsauciens: “Šis neatbilst!”) Diemžēl valdība ir pelnījusi kritiku,
koalīcija ir pelnījusi kritiku, un to es gribu šoreiz arī pasacīt.
Redziet, man šķiet, ka, ņemot vērā, ka šī valdība ir atbalstīta no vismaz 70
deputātiem – tātad ir ļoti stabila un, cik saprotams, dzīvos līdz pat Saeimas
vēlēšanām –,tā vienkārši ir iemigusi pašapmierinātībā, laimīgā dzīve, tā
sakot, bez īpašām aktivitātēm, jo pastāvēšana tā vai tā ir nodrošināta,
nekādi satricinājumi nedraud, valdības krišana nedraud. Un diemžēl tāds iznāk arī
darbs, draugi mīļie!
Ostrovskas kundze teica, ka šis budžets ir antihumāns. Nu diez vai tā tas ir.
Antihumāns tas varētu būt no tā viedokļa, ka budžetā ir ļoti maz naudas. Protams,
ja naudas ir pamaz, tad to ir ļoti grūti sadalīt un daudziem, ļoti, ļoti daudziem,
pietrūkst. Un tāpēc mana runa būs par to, kāpēc valdība, kāpēc koalīcija ir
pavāji strādājusi, lai budžetā trīs miljardu vietā būtu vismaz pieci miljardi. Un
tad tā dalīšana būtu pavisam savādāka, un tad pietiktu daudziem. Protams, pietrūktu
arī tad, jo vajadzību šodien ir ārkārtīgi daudz.
Redziet, kā ir! Šī Saeima sākumā, jūs zināt tās partijas, kuras teica: “Mūsu
prioritāte ir korupcijas apkarošana, ēnu ekonomikas apkarošana, Valsts ieņēmumu
dienesta nostādīšana tādā līmenī, lai tur nāktu nauda vēl un vēl, un vēl.” Un
tādas iespējas ir. To visi zina, to visi redz. Tad es jums teikšu: kur tad ir jūsu
korupcijas apkarošanas vismaz variācijas? Pat variāciju nav. Nav vispār nekā!
Jūs esat korupcijas apkarošanu aizmirsuši. Es pateikšu jums, “Jaunā laika”
cilvēki: tā bija jūsu programma, ar kuru jūs aizrāvāt cilvēkus un devāt cerību.
Kur tad ir?
Nav. Es tālāk neatšifrēšu šo lietu. Kur tad ir veselības aizsardzība? Mēs
apakškomisijā sanākam un tur jāklausās šausminošas lietas, ka trešā daļa
cilvēku vairs nemaz neiet pie dakteriem. Neiet! Tāpēc, ka jāmaksā nauda, naudas nav.
Bet, Bērziņa kungs ir briesmīgi apmierināts ar savām reformām Veselības ministrijā
un saka, ka viss ir skaisti un jauki. Un iedod tur vienu desmitu miljonu, lai gan
medicīnā vajadzētu 100 un 200 miljonus un vēl vairāk. Un priecājas un saka:
“Redziet, mēs jums devām.” Par medicīnu vien varētu runāt, par veselības
aizsardzību, stundām ilgi atklājot šīs nebūšanas. Bet, kur tad ir, draugi mīļie,
šis darbs? Kur ir inflācijas apkarošana? Jūs tagad dosiet pensionāriem dažus latus,
nu piecus vai sešus, vienalga, cik tie būtu. (Starpsauciens: “Nav vienalga!”)
Bet paņemsiet, jau esat paņēmuši ar inflācijas izvēršanos, vismaz 20 – 27.
Tātad jūs esat iebraukuši cilvēku kabatās – šo maznodrošināto cilvēku
kabatās ar milzīgu mīnusa zīmi. Tur jau ir tas trakums! Saprotiet!
Un Kalvīša kungs saka šādus vārdus: “Būs inflācija un būs plāns!” Kolosāli!
Būs inflācija un būs plāns. Bet inflācija, jau sen ir grandioza. Un solīja pat
valdība – ekonomikas ministrs Kariņa kungs solīja, un viņam tika uzdots to
darīt, lai izstrādātu programmu, kā novērst inflāciju.
Redziet, meklēja, meklēja, meklēja, un beigās izrādījās, ka inflācijas nav, lai
gan sākumā atzina, ka inflācijas nav, un tagad nemaz plāns nav vajadzīgs. Kalvīša
kungs saka: “Ja inflācija būs, tad sāksim veidot programmu un apkarosim!”
Nu, paklausieties! Tas taču ir humora un satīras līmenī. Un es domāju, ka nākamā
“Dadža” numurā, kurš tagad ir atjaunojis savu darbību, un paldies Dievam, būs par
to runāts.
Par degvielu. Atkal izplātījās. Būs cīņa pret to, ka degvielas tirgotāji paceļ
cenas, būs sliktāka drusciņ degviela, bet lietojama – no Baltkrievijas un tā
tālāk. Nav.
Cenas aug. Nupat vakar atkal tur par pāris santīmiem ir klāt, drusciņ nometa nost,
tagad ir klāt. Atkal teica: tiks darīts, tiks darīts! Arī Eiropas Savienībā kaut kas
tiks darīts un runāts. Bet nav darīts, nav labotas kļūdas, kuras tika pieļautas, kad
varēja Latvijā izmantot mežu darbos, lauksaimniecībā, pilsētās nē, šo sliktākas
kvalitātes degvielu, bet Eiropas Savienībā to neaizstāvējāt! Netika aizstāvēta
šī pozīcija, lai Latvija varētu izmantot šāda tipa degvielu.
Es jums varētu nosaukt piemēru pēc piemēra. Toties birokrātija
ir izaugusi fantastiskos apmēros, tiek nomainīta, rodas jauni birokrāti veco vietā,
tiesa, daudz nekvalitatīvāki, neprofesionāļi, toties savējie. Un papīru plūdi,
papīru plūdi žņaudz nost uzņēmējus un jebkuru cilvēku, kurš meklē, tā sakot,
starpniecību, lai kārtotu lietas birokrātijas džungļos. Tāda ir patiesība, un
neviens man nevarēs pierādīt pretējo.
Nu, vienalga, kādās lietās! Man izdevās jau pierādīt diskusijā ar Šlesera kungu,
ka ārkārtīgi liela kļūda bija Ceļu fonda likvidēšana. Jā, viņš saka, tā bija
kļūda. Jo ceļi netiek laboti vai tiek laboti tikai ļoti minimāli, un Šlesera kungs
pateica skaidri un gaiši, ka jā, vajadzētu Ceļu fondu atjaunot. Tad kur tad tas tiek
atjaunots? Un vajadzētu paredzēt jau uzreiz vismaz 80% no akcīzes nodokļa Ceļu
fondā, lai mēs vismaz šo infrastruktūras daļu sakārtotu.
Tā vajadzētu rīkoties, tā vajadzētu labot kļūdas, tās, kas tika pieļautas Saeimas
sākumā, likvidējot daudzas un dažādas lietas. Bet nē. (Starpsaucieni:
“Koalīcijā vajadzēja nākt!”)
Toties ieviesīs sākumdeklarāciju, ienākumu sākuma deklarēšanu,
tam mierīgi lūdz 20 miljonus, un katru nākamo gadu 12 miljoni. (Starpsaucieni:
“Būtiski mainīt nevar!”) Un būšot milzīgi ieguvumi.
Un nevarat pierādīt, ka tādi ieguvumi būs, mēs tikai redzam, ka būs izdevumi, kurus
jau esat paredzējuši. Minimāli 20 miljoni pirmajā reizē un pēc tam 12 miljoni.
Redziet, tie ir fakti un skaitļi, ar ko jūs operējat paši... šī valdība. Un nevarat
neko pateikt, lai apgāztu šos faktus.
Toties izveidojat... kā Rībenas kundze ir cīnījusies daudzreiz un runājusi gan
komisijās, gan daudz kur citur, izveido kaut kādu visai mistisku “Trīs brāļu”
kompāniju, kur 25 cilvēkiem maksā no 10 līdz 20 latiem, un stundā… tas nozīmē: ja
8 stundas cilvēks strādā... kas tad sanāks... ap 160 latu dienā, es atvainojos!
Pensionāri, papriecājaties! Lūk, kā aug birokrātija!
Rībenas kundze var apstiprināt, ka ir taisnība. Jā, viņa māj ar galvu.
Saprotiet... Demakovas kundze, ministre, kurai vajadzēja būt arī šeit, sola kultūras
darbiniekiem 600 latu algu. Viņiem pašlaik tās algas ir ārkārtīgi bēdīgas,
patiešām. Bet solīt jau var. Un kā tu nesolīsi, viens dižs vīrs te teica... Bet kā
jūs panāksiet šos 600 latus un kad? Kad jūs vairs nebūsiet droši vien ne valdībā,
ne arī Saeimā, bet kaut kur citur, tad varēsiet teikt: redziet, ja es būtu bijusi un
ja mēs būtu pie varas, mēs būtu panākuši šos 600 latus kultūras darbiniekiem. Nu,
vai nav anekdotiski? Anekdotiskas lietas, draugi mīļie!
Un griezies, kur gribi... Aizvakar vai vakar rādīja televīzijā, ka policija
sastādījusi 35 tūkstošus protokolus par pārkāpumiem nelegālā alkohola
tirdzniecībā tā sauktajās “točkās”. 35 tūkstoši! (Starpsaucieni: “Bet
sodīti?”)
Vienu otru mēģina sodīt... nevis mēģina sodīt, bet sastāda protokolus 5, 10
reizes, un nevienu nevar sodīt.
Kāpēc nenākat jūs, valdība, ar šādiem priekšlikumiem.... Nu, tad paklausieties, nu
likvidēsim tad šo drausmīgo nodzirdīšanas sērgu! Un budžetā ienāks līdzekļi
citādā veidā, nevis nodzirdot ar kaut kādu draņķi tautu.
Redziet... skolotāji šodien... ļoti interesanti... skolotāji šodien...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
P.Tabūns. Nu, diemžēl... skolotājiem....es atvainojos, es tūlīt beidzu.
Skolotājiem šorīt visas koalīcijas deputāti solīja: mēs jūs atbalstām. Mēs jūs
atbalstām, bet naudu nedosim. Varbūt vienīgi tējai.
Paldies.
(Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu priekšā ir kārtējais
budžets, kurā joprojām nav plašāka redzējuma, nav nacionālo interešu
aizsardzības, līdzekļi tiek daļēji šķērdēti samērā bezjēdzīgi, bet valdība
atgādina sīku blēžu apvienību ar ietekmes sfēru dalīšanu.
Apskatīsim drošības jautājumu. Kas ir raksturīgs Latvijas drošībai? Trīs lietas:
zūd skolnieki pa ceļam no skolas uz māju, policisti nolaupa bērnus un nogalina,
Baltijas gaisa telpā ielido Krievijas iznīcinātājs, mētājas 20 minūtes apkārt,
kaut kādā 15.minūtē kaut kur tiek paziņots, ziniet, uz apvienoto štābu Vācijā,
aizsardzības ministrs mums ir jokdaris aviators, kuram vajadzētu ar savu lidaparātu
palidot virs sešiem Latvijas pagastiem bijušajā Abrenes apriņķī, lai paskatītos,
kā jāstrādā aizsardzības sistēmai. Kā jūs domājat: cik ilgi mūsu aizsardzības
ministrs varētu lidot virs Linavas vai Purmales pagastiem?
Šeit nekas nenotiek. Kas tiek darīts Aizsardzības ministrijā? Intensīvi tiek zagta
degviela līdz šim, un 50 miljoni ir iztērēti, lai iepirktu kuģus un vienu jahtu (vai
tā jahta bija atsevišķi pirkta, es vairs neatceros). Ko dos šie 40 miljoni –
palielinājums nākamajā gadā NATO vajadzībām? Ja nav stratēģijas, ja nav šī
redzējuma, tā nauda būs tikpat bezjēdzīgi iztērēta kā līdz šim. Ko šie kuģi
dos, ja nākamreiz Latvijas gaisa telpā ielidos, man pat bailes teikt, smagais
bumbvedējs? Mēs zinām, ka katru gadu Krievijā tūkstošiem kareivju nošauj savus
virsniekus, psihiski slimi aizlaižas, nozog transportlīdzekļus... Nu labi, tagad bija
divas kaujas raķetes, varēja, pasarg’ Dievs, uzlaist uz Aizsardzības ministriju vai
Saeimu, vai – bailes pat teikt! – uz Valsts prezidentes pili! Jūs zināt,
ko 20 minūtēs var izdarīt, ja? Bet mums ir kuģi. Nu redzēsim, kas notiks tālāk.
Otrs jautājums, kas mani interesē, ir saimnieciskais jautājums – nacionālā
enerģētika. Es ļoti rūpīgi iepazinos ar Ekonomikas ministrijas sadaļu šajā
budžetā un atradu, ka, neskatoties uz to, ka valdība jau strādā pusotru gadu,
galvenais ir izstrādāt politiku rūpniecībā, tūrismā, enerģētikā un
būvniecībā. Pusotra gada ir bijis par maz! Tātad atlikušajā gadā tiks ārkārtīgi
rūpīgi izstrādāts. Bet kaut kas ir izdarīts.
Pirmais punkts, kā jūs zināt, tur ir teikts – “nodrošināt valsts
līdzdalību naftas ieguves darbos”. Es vairākas reizes esmu mēģinājis ekonomikas
ministram Kariņam pajautāt: “Kariņa kungs, nu kāda tad ir jūsu galvenā darbības
ideja? Vai mēs, lai nodrošinātu Latvijas nepieciešamību pēc enerģijas, būvēsim
hidroelektrostaciju uz Daugavas augšteces vai piedalīsimies kopā ar lietuviešiem
atomelektrostacijas izbūvē, vai būvēsim termoelektrocentrāles?” Nu valdībai kaut
kas būtu jādara. Un, ziniet, es pusotru gadu dzirdu, ka šis jautājums būtu jāsāk
pētīt. Tad pēc pusotra gada pētījuma mēs redzam, ka mūsu nākotnes enerģētikas
vajadzības nodrošinās nacionālās naftas atradnes.
Ekonomikas ministrijas sadaļā ir, gods godam, 35,9 tūkstoši latu piešķirti
Biodegvielas likuma īstenošanai, no kuriem 15,7 tūkstoši ir domāti algām un 3,8
tūkstoši – obligātajai apdrošināšanai. Taisnības dēļ jāsaka, ka, jā,
Zemkopības ministrijas budžetam ir paredzēti 3,7 miljoni šo mērķu sasniegšanai.
Tomēr mums nav izveidota valsts aģentūra, kas veicinātu katrā reģionā šīs
biodegvielas ražošanu. Tā vietā, lai meklētu abstraktas naftas atradnes, Latvija jau
tagad varētu uz saviem neapstrādātajiem hektāriem saražot vismaz miljonu tonnu
degvielas gadā.
Vēl es gribu pateikt, neaizkavējot jūsu laiku, par ārlietām. Ar milzīgu uzmanību un
aizkustinājuma asarām es skatījos, kā mūsu Valsts prezidente kopā ar Ārlietu
ministrijas pārstāvjiem uzklausīja Azerbaidžānas prezidenta sūdzības par to, ka
Azerbaidžāna nekontrolē savu teritoriju, viņai tur ir problēmas ar Armēniju, daļa
teritorijas it kā nav valdības kontrolē, daļa tur ir pievienota Armēnijai. Es
domāju: kā tad ir ar Latviju. Latvija pati kontrolē 90... drusciņ vairāk par 97
procentiem savas teritorijas, bet ne Valsts prezidente, ne ārlietu ministrs pat nav
atvēruši muti, lai kaut kur starptautiski par šo problēmu informētu. Saprotiet,
Latvija tērē naudu, braukājot apkārt un rūpējoties par citām valstīm, kurām ir
kaut kādas problēmas ar robežlīgumiem un teritoriālas nesaskaņas. Ārkārtīgi
aizkustinoši!
Es neatradu Ārlietu ministrijas plānā darba grupu, piemēram,
sarunām starptautiskā līmenī par šo teritoriālo jautājumu noregulēšanu. Nav
nekādas koncepcijas, ko varētu piedāvāt Krievijai, pēc cik gadiem tā būtu gatava
atdot un sakārtot šo teritoriju.
Mēs redzam pasaulē desmitiem piemēru. Mēs redzam, kā Gazas sektorā tiek sakārtota
teritorija un atdota palestīniešiem. Mēs redzam, kā briti aizvācās no Honkongas.
Šeit varētu būt 20, 30, 40 gadu programma. Bet nav nekā šajā Ārlietu ministrijā.
Nav ideju. Nav nekā! Saprotiet, neviens netaisās neko darīt. Nav nekādu ideju
repatriācijas programmas izstrādāšanai.
Eiropas Savienība nodarbojas pašreiz ar to, ka maina likumdošanu. Kriminālnoziedznieki
tiek izraidīti.
Šai valdībai nav ne koncepcijas, ne idejas, nekā!
Runājot par kultūru. Tieši tas pats. Igaunijas Kultūrkapitāla
fondā pašreiz jau ir par vairākiem miljoniem vairāk naudas nekā Latvijā. Acīmredzot
bija kļūda atteikties no iezīmētā nodokļa Kultūrkapitāla likumā, es nezinu,
kāpēc valdība joprojām uzskata, ka tas nav jādara. Acīmredzot, lai ierēdņi varētu
šo naudu sadalīt.
Skolās. Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu paskatieties! Skolās strādā
nepilsoņi. Mierīgi joprojām ar krievu mācībvalodu tiek izplatītas no Maskavas
atvestas mācību grāmatas, kurās jūs varat izlasīt visādas muļķības.
Es laikam esmu ideālists. Es te varētu runāt un runāt par šo budžetu, bet es
redzēju dīvainu sapni. Un zināt, nākotnē, es domāju, tajā sapnī es redzēju, ka
varbūt mēs tomēr dzīvosim Latvijā pēc kāda laika, kur skolās strādās tikai
pilsoņi, varbūt kultūrā mums tomēr būs Kultūrkapitāla fonds, kas nebūs atkarīgs
no ierēdņiem; varbūt ka Latvijas vēsturi mācīs skolās kā atsevišķu priekšmetu.
Varbūt ka Latvijas ierēdņi un Ministru prezidents Kalvītis izdomās likumu, ka
Latvijas ierēdņi un pašvaldību iestādes drīkstēs braukt tikai ar Latvijā saražotu
degvielu, un mēs neiztērēsim kā pēdējos divos gados, nepārmaksāsim vairāk nekā
100 miljonus latu, lai ievestu šeit no monopoluzņēmuma, no “Mažeiķu naftas”, šo
degvielu. Tajā pašā laikā, lai laukos joprojām varētu strādāt ar daudz lētākām
degvielām.
Es laikam naivi ceru, ka ārzemnieki, ārvalstnieki beigs nogalināt Latvijas pilsoņus
šeit, Latvijā, un tiks izsūtīti par saviem noziegumiem.
Un pavisam naivi būtu cerēt, ka kādreiz Latvijas aizsardzības ministrs brīvi varēs
lidot virs visas Latvijas teritorijas, ne tikai virs 97%.
Un pavisam murgs būtu prasīt, lai “Latvijas dzelzceļā” beidzot
runātu arī latviski kādreiz.
Bet es esmu naivs un ceru, ka tas kādreiz notiks. Tomēr par šo budžetu laikam būs
jāatturas.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Pēc iepriekšējām kaismīgajām runām es gan gribētu teikt, ka
viena likuma tapšanas vēsturē šī ir nozīmīga diena, jo 2006.gada budžeta paketē
iekļautais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir
sabiedrībā ļoti gaidīts.
Pie šā likuma, pie šiem likuma grozījumiem sāka strādāt gandrīz pirms trim gadiem,
vēl 2003.gada pavasarī. Toreiz tā bija Einara Repšes valdības iniciatīva –
ķerties pie trūkumu novēršanas mūsu valsts pensiju sistēmā. Patiesībā tā bija
liela uzdrošināšanās – ķerties pie Valsts pensiju likuma, kas ietekmē ap 600
000 Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.
Ja atceramies, uz to brīdi kopš 1996.gada spēkā esošais likums “Par valsts
pensijām” bija grozīts jau deviņas reizes, bieži nerēķinoties ar fiskālajām
sekām, veicot izmaiņas par labu kādai sociālai grupai, tā, piemēram, radot bagāto
pensionāru slāni vai izmantojot likumu kā instrumentu pensionāru balsu
piesaistīšanai velēšanās. Rezultātā tas 2003.gadā bija radījis 86,2 miljonus latu
lielu sociālā budžeta deficītu. Lai strādātu pie trūkumu novēršanas esošajā
pensiju sistēmā, 2003.gada pavasarī tika izveidota darba grupa, kurā bija
pārstāvēti mūsu pensiju sistēmas pārzinātāji, speciālisti, ekonomisti, filozofi,
deputāti un sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā Latvijas Pensionāru federācija
un arī kaujinieciskā pensionāru apvienība “Rīdzinieki”.
Arī man bija gods strādāt šajā darba grupā. Debates un diskusijas darba grupas
ietvaros bija ļoti karstas, tomēr rezultātā tika radīta koncepcija par nepieciešamo
rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā. Koncepcija
piedāvāja 7 risināmo problēmu variantus, paredzot vidējo pensijas apmēra pieaugumu,
sākot no 50 santīmiem līdz 20 latiem. Un tam atbilstošo finansējumu, sākot no
papildus nepieciešamajiem 4 miljoniem latu līdz turpat 65 miljoniem latu gadā. Valdība
toreiz akceptēja variantu, kurš paredzēja noteikt viena darba stāža gada cenu, kas ir
precizējama atkarībā no sociālā budžeta iespējām.
Pamatojoties uz šo akceptēto koncepcijas variantu un vēl dažiem priekšlikumiem,
Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot nepieciešamos grozījumus Valsts pensiju
likumā un iesniegt tos Ministru kabinetā, kas arī tika paveikts saskaņā ar Repšes
valdības noteiktajiem termiņiem pagājušā gada vasaras sākumā.
Bija noteikts arī, ka šiem likuma grozījumiem, kas paredzēja piemaksu pie pensijas par
laiku, kas nostrādāts līdz 1996.gadam, jāstājas spēkā no šā gada 1.janvāra.
Tomēr tā nenotika. Pensiju likuma grozījumu virzība uz Saeimu Emša valdības laikā
tika apturēta. Atkal tika veidota jauna darba grupa, un tā jauno likumprojekta
grozījumu projektu Ministru kabinetā iesniedza šā gada sākumā.
Aprīlī gan pavīdēja bažas, ka Repšes valdības iesāktais atkal varētu iestrēgt nu
jau Kalvīša valdībā. Un pat iezīmējās “zaļais plecs”, kas bija gatavs sagraut
šīs valdības ēku, ja piemaksu nebūs. Savukārt “Jaunais laiks” vēl vasaras
sākumā aicināja Pensiju likuma grozījumus Saeimā virzīt atsevišķi no 2006.gada
budžeta likuma paketes, lai mēs tos varētu izskatīt nesteidzoties un nepakārtojot
karstajām debatēm par 2006.gada budžetu, ko jau mēs tagad jūtam, un lai mēs iegūtu
šiem likuma grozījumiem lielāku sabiedrības atbalstu, par ko iestājās arī Latvijas
Pensionāru federācija. Diemžēl neviena “pleca”, kas atbalstītu mūs, tad nebija.
Saeimai nodoto likumprojektu par grozījumiem Pensiju likumā šodien Sociālo un darba
lietu komisijā atbalstīja pirmajā lasījumā.
Tomēr mums jau bija daži priekšlikumi, kuri varētu tikt iekļauti šajos likuma
grozījumos. Un līdz likuma apstiprināšanai galīgajā lasījumā droši vien būs vēl
citi.
Atgādināšu, ka pirmajā lasījumā nodotajos likuma grozījumos paredzēts, ka piemaksa
pie pensijas par darba stāžu līdz 1996.gadam būs vidēji 6,63 lati mēnesī. Un tam
tiks tērēti 30 miljoni latu gadā.
Es gribētu novēlēt, lai mums izdodas racionāls, lietišķs un objektīvs darbs pie
Pensiju likuma grozījumiem un izdodas tos pieņemt, nostiprinot likumā.
Atbalstu likumprojekta grozījumi likumā “Par valsts pensijām” pieņemšanu pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Visu cieņu, bet apvienība
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atturēsies balsot par šo budžetu. Un es minēšu,
kāpēc.
Bet vispirms es ierosināšu mūsu cienījamam ministram Oskaram Spurdziņam, ja viņš
klausās šobrīd... Nē viņam priekšā ir Šadurskis... nu citi dzirdēs, viņa
partijas kolēģi dzirdēs. Es ierosināšu iedibināt vienu labu tradīciju, ka katru
gadu, kad finanšu ministrs nāk ar ziņojumu par nākamā gada budžetu, viņš var
publiski izteikt pateicību visiem Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem. Visiem,
nevis kā Ieņēmumu dienests to dara – tikai lielākajiem, bet visiem. Un es
domāju, ka šī tradīcija, pateicības pateikšana visiem nodokļu maksātājiem,
nākotnē attīstīsies.
Kāpēc es to saku? Es to saku saistībā ar mūsu priekšlikumu par iedzīvotāju
ienākuma nodokļa samazināšanu. Man ir prieks, ka septiņi deputāti no valdošās
koalīcijas ir atbalstījuši mūsu priekšlikumu. Un es ceru, ka šie septiņi nepaliks
tik maz, ka veselīgi domājošo deputātu skaits valdošajā koalīcijā palielināsies.
Sabiedrība vēlas samērīgus nodokļus. Un, ja šie nodokļi ir nesamērīgi, tad,
protams, uzņēmējdarbība, komercdarbība tiek slēpta, nodarbinātība tiek slēpta.
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, vislielākā nelegālā nodarbinātība
šodien Latvijā ir tieši celtniecībā. Un ne tikai šajā nozarē vien ir cilvēki,
kuri reāli strādā, bet par kuriem viņu priekšnieks neatskaita nodokļus valstij.
Kāpēc tas tā notiek?
Tas notiek tāpēc, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nesamērīgi liels. Un mēs
atkārtoti prasīsim jau iesniegtajā likumprojektā “Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli” šos grozījumus izdarīt, cerot uz jūsu atbalstu. Ja iedzīvotāju ienākuma
nodoklis tiks grozīts, samazināts, es domāju, ka arī ieņēmumi budžetā būs daudz,
daudz optimistiskāki. Jebkurā gadījumā nākamgad pirms vēlēšanām septembrī mēs
atgriezīsimies pie budžeta grozījumiem un redzēsim, kāda ir bijusi prognoze –
vai optimistiska, vai pesimistiska.
Cerot uz ienākumu pieaugumu un cerot uz finanšu ministra sapratni, šoreiz mēs tomēr
atturēsimies. (Starpsauciens: “Ai, ai, ai!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms tālāk turpinām mūsu debates, Saeimas Prezidijs ir
saņēmis deputātu Pietkeviča, Šadurska, Jaundžeikara, Lagzdiņa un Viļņa Edvīna
Breša iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas 2005.gada 6.oktobra sēdes darba kārtības
izskatīšanu bez pārtraukuma, līdz tiks pabeigta budžeta
likumprojektu paketes izskatīšana pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi?
(Starpsaucieni: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot
par darbu, līdz tiks izskatīta budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7,
atturas – 7. Tātad turpinām mūsu debates par budžeta likumprojektu paketi
2006.gadam.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi deputāti! Man īpaši patīk, kā šodien runā viena deputāte un
viens deputāts no Latgales. Pēkšņi es uzzināju, ka Latvijā ir divi spēcīgi kreisie
politiķi.
Bet paskatīsimies nevis liekulīgi, kā viltus patriots Kiršteins, kuram ļoti patīk
valsts valodas ieviešana “Latvijas dzelzceļā”, bet īstenībā paskatīsimies, kas
notiek ar Aizsardzības ministrijas budžetu. Tā paaugstināšana ir 38 procenti.
Cilvēki, mīļie, tas taču ir milzīgs procents! Bet Labklājības ministrijai ir tikai
deviņi procenti paaugstināšana. Kad mūsu cienījamais finanšu ministrs runā par
miljoniem, protams, cilvēkiem ir tāda sajūta, ka tie ir milzīgi cipari. Bet
procentuāli mēs visi redzam, ka mūsu budžets ir kara budžets, nevis normālas miera
dzīves budžets. Ar kuru valsti Latvija grib karot? Priekš kam Latvijas armijai
vajadzīgas raķetes RBS–70? 70 – tas nozīmē gads. Mīļie deputāti, šīm
raķetēm ir 35 gadi! Priekš kam Latvijas armijai vajadzīgas tādas novecojušas
raķetes? Man šķiet, ka tas notiek tikai tāpēc, ka mūsu Aizsardzības ministrijā
notiek ripošana atpakaļ, krieviski tas nozīmē “otkatu”, kad cilvēki, atbildīgie
par iepirkumiem, saņem naudu atpakaļ.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Jau ne vienu reizi vien Latvijas premjerministrs ir teicis, ka nu
beigu beigās mums ir, mums 2006.gadā būs sociālais budžets.
Diemžēl es uzskatu, ka šis budžeta projekts ir amorāls un asociāls.
Es klausījos deputātus – Ostrovskas kundzi un Tabūna kungu. Un viņi tieši
teica to pašu, ko mēs – PCTVL deputāti – jau sakām daudzus gadus.
Faktiski, ja pēc šīsdienas runas šie kolēģi uzrakstītu iesniegumu PCTVL, mēs būtu
ar mieru viņus pieņemt.
Krīze medicīnā, krīze policijā, krīze izglītībā. Kā jums zināms, nesen
streikoja mediķi, protesta akcijās izgāja skolotāji un policisti. Es zinu, ka
cienījamais veselības ministrs nesen deva interviju – krīze ir novērsta, viss
ir kārtībā, es uzvarēju! Nu nav tā! Nav tā! Es negribu atkārtot Tabūna kunga
vārdus: cilvēkiem nav naudiņas, viņi negriežas pie ārstiem. Mirstība pārsniedz
dzimstību un tā tālāk, un tā joprojām.
Kā jums zināms, ļoti “sekmīgi”, manuprāt, (pēdiņās) Jēkabsona kungs cīnās
ar krīzi policijā. Tikai pagājušajā gadā palika neatklāti 32 tūkstoši noziegumu.
Tas ir apmēram 52%, tas nozīmē, ka puse noziedznieku šodien staigā starp mums un viss
ir kārtībā, brīnišķīgā marķīze!
Vai izskatāmais budžeta projekts apmierinās tautas cerības un vēlmes? Neapmierinās!
Arī šodien šeit stāvēja pie Saeimas grupa skolotāju. Lūdzās: palieliniet mums
algu! Daudzi deputāti no valdošās koalīcijas piegāja pie viņiem, juta viņiem
līdzi. Es uzskatu, ka nav politiskās gribas. Mēs jau varējām viņiem palielināt algu
par 40 latiem ar 1.septembri. Šos apmēram 32 miljonus jūs sadalījāt tā, kā
uzskatījāt par pareizu. Just līdzi un neko nedarīt – vai tas nav noziegums no
mūsu puses? (Starpsauciens: “Naudas nav!”)
Sen ir laiks palielināt minimālo pensiju līdz iztikas minimumam, un tas ir 106
lati, vai bija vismaz šodien jābūt plānam, kā mēs to varam izdarīt un līdz kuram
termiņam? (Starpsauciens: “Naudas nav!”)
Sen ir laiks palielināt minimālo algu līdz 145 latiem, tad, atskaitot nodokļus,
cilvēks tikai saņems to iztikas minimumu.
Es uzskatu: ir amorāli, ka 1,5 miljonus sadala valdošās koalīcijas deputāti. Vai tā
nav savdabīga politiskā korupcija, pret kuru tik karsti solījās cīnīties “Jaunais
laiks”? Un, starp citu, es atceros Repšes kunga vārdus, ka mēs to nepieļausim, ka
mēs tā nekad nedarīsim, un “neklausies manos vārdos...”, tālāk jūs zināt, ko
un kā.
Pie ministrijām darbojas aģentūras. Piemēram, tie paši “Trīs brāļi”.
Pagājušajā reizē, kad pārdalījām budžetā 600 000, tagad es nepaskatījos, laikam
500 000 latu, naudiņa tiek apēsta, bet vai no tās aģentūras ir attiecīgs labums? Es
ļoti šaubos, un es domāju, ka arī jūs šaubāties.
Visiem zināmā denacionalizēto māju iedzīvotāju problēma. Vai ar ieplānotiem,
atvainojiet, smieklīgiem 5 miljoniem to var atrisināt? Nevar! Kā es šeit stāvu,
nevar! Un jūs arī to saprotat, bet jārisina! Cilvēki jau iziet uz ielām un vēl
izies. Un es uzskatu, ka valsts drošība nav atkarīga tikai no naudiņas, kuru izdalām
aizsardzībai, tikai no robežas drošības. Valsts drošība lielā mērā ir atkarīga
no sabiedrības stāvokļa, no cilvēku noskaņojuma, no cilvēku patriotisma un tā
tālāk, un tā joprojām.
Jums laikam arī ir zināmi pēdējie pētījumi, ka tikai 5,4% no Rīgas vecāko klašu
skolēniem plāno palikt Latvijā. Un pārējie, šie jaunie cilvēki, tā mūsu tagadne
un mūsu nākotne, plāno izbraukt no Latvijas. Cik no viņiem atgriezīsies Latvijā?
Jūs taču esat Latvijas patrioti! Diemžēl vārdos, ne darbos!
Latvijas cilvēki izmisuma dēļ, bezdarba dēļ, zemo algu dēļ brauc strādāt
ārzemēs. Precīzu ziņu mums nav. 40 000 tur ir vai 60 000... 200 000 ... jums ir
vienalga. Es domāju, ka tomēr mēs negribam, lai Latvija paliktu tukša no cilvēkiem
vai pilna ar iebraucējiem, vai palikušie latvieši... viņi vēl izjutīs nostalģiju,
atceroties vietējos nelatviešus, kuri tomēr bija līdzīgi latviešiem un kuri… no
kuriem vairums tomēr labāk vai sliktāk runāja latviski un vairākums no kuriem tomēr
mīl mūsu zemīti. Mīl mūsu ezerus, jūru, mežus, bet nemīl daudzus no mums, un mēs
esam vainīgi.
Tomēr PCTVL... es nerunāju vēl par to, cik jūs… vai kā jūs darāt ne tikai ar
budžetu, bet arī ar citiem svarīgiem jautājumiem. No rīta nobalsojām, lai dokumenti
aizietu uz komisijām, tūlīt pirmais lasījums... Nu, laikam 20.oktobrī būs otrais
lasījums, bet es nebrīnītos, ja jūs otro lasījumu organizētu parīt, un viss būtu okey.
Kāpēc ne? Jums ir 70 balsis. Jūs esat tautas kalpi. (Starpsauciens: “Tāpat kā
jūs!”) Atvainojiet, pēdiņās... Nekāda... Es nebalsošu par tādu budžetu, bet
jūs balsosiet. Runājat vienu kā komunistiskajos laikos, darāt otru, domājat trešo.
Un saka Leopolds – gods kalpot Latvijai! Latvijai kalpot gods, bet tas, ko dara
vairākums, tas ir negods, mīļie kolēģi!
PCTVL frakcija, bez šaubām, nevarēs atbalstīt tādu budžeta projektu.
Paldies jums par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Kolēģi!
Klausoties šo budžeta debati, pārņem tomēr nedadz sirreāla sajūta. Tā vien
izskatās, ka lielākā daļa no Saeimas deputātiem pēkšņi ir sapratuši, ka valstī
ir milzīgi daudz nozares, kam vajag naudu. Pēkšņi ir krīzes, pēkšņi ir noticis
kaut kas tāds, par ko būtu skaļi jārunā no tribīnes un par ko nezin kāpēc visu šo
gadu principā nav runāts.
Tieši šodien budžeta veidošanas laikā visi ir kļuvuši ļoti aktīvi tautas un
dažādu nozaru aizstāvji.
Bet ko es gribēju pastāstīt un kas man liekas aktuāls un tiešām ļoti būtisks un
aktuāls, jo, kā zināms, budžets sastāv ne tikai no izdevumu, bet arī no ieņēmumu
daļas.
Nu... Daži mūsu kolēģi izskatās, domā, ka ieņēmumu daļa ir, kā dažas anekdotes
stāsta, no skapīša vai no tumbočkas, vai arī labākajā gadījumā no bankomāta tā
nauda rodas.
Godātie kolēģi! Tā tas nav! Nauda valsts budžetā rodas no nodokļu maksātāju
maciņiem, no uzņēmēju, aktīvo Latvijas cilvēku grūta, sūra darba, kuri, ikdienā
strādājot, šos nodokļus maksā mūsu valsts kasē.
Un valsts uzdevums ir vienīgi šos cilvēkus atbalstīt, ļaut viņiem strādāt un,
protams, godīgi un taisnīgi iekasēt nodokļus.
Ko es ar to gribētu teikt? Finanšu ministrija, manuprāt, pietiekami labi strādā pie
tā, lai valsts budžetā šī izdevumu daļa būtu liela. Un tomēr šī izdevumu daļa
ir cieši saistīta arī ar ieņēmumu daļu. Un, ja mēs analizējam, es ceru, ka jūs,
kolēģi, reizēm esat paanalizējuši arī šo ieņēmumu daļu, šeit ir pietiekami
daudz jautājumu, uz kuriem mums vajadzētu vismaz paskatīties un meklēt atbildes.
Tātad pāris skaitļu. Šogad ieņēmumu daļa ir augusi par 23%.
Atgādināšu, 2003.gadā tie ir 11%, 2004.gadā – tie ir 14% un 2005.gadā tie
šobrīd ir plānotie 18%. Tātad ieņēmumu daļa ir procentuāli ļoti augusi.
Nākamā lieta. Budžeta ieņēmumi dalījumā no IKP jeb iekšzemes kopprodukta ir 31,6
procenti. Šogad, kad jau tiešām ir ļoti liels budžeta ieņēmumu palielinājums, tie
ir tikai 28,8 procenti, skaitļos – 2,8 procenti kāpums no iekšzemes kopprodukta,
kas ir 264 miljoni tiešā naudā.
Godātie kolēģi, ko es ar to gribu teikt? Mēs agrāk visu šo gadu esam daudz
runājuši un rakstījuši par inflāciju. Kā rodas inflācija? Inflācija rodas no tā,
ka valsts budžeta ieņēmumi ir nepareizi plānoti, inflācija rodas tad, kad valsts
budžetam tai brīdī, kad ieņēmumi būs nepietiekami, bet izdevumi būs jāturpina,
būs smagi un grūti jāizvēlas: pirmais – apturēt programmas, tai skaitā
varbūt valsts ceļus, tai skaitā varbūt pat algu palielināšanu, vai palielināt
valsts budžeta deficītu. Tātad valsts budžeta deficīts, kā zināms, ļoti tieši
ietekmē inflāciju, kas sit pa katra Latvijas iedzīvotāja maciņu. Un, ja jūs šobrīd
esat aizmirsuši par inflāciju vispār, neviens cilvēks šeit šodien nerunāja par
inflāciju, tad es aicinu jūs par to padomāt. Manuprāt, Finanšu ministrija ir ļoti
nopietni un ļoti optimistiski plānojusi šo nākamā gada ieņēmumu sadaļu un
mēģinājusi, cik nu iespējams šajā brīdī, bet tomēr taisnīgi to sadalīt.
Protams, mums daudziem būtu jāraugās līdzi, kā šī ieņēmumu daļa reāli pildās,
kas ir tie, kas to maksā, un vai kaut kādā brīdī nākamgad, kolēģi, mums nebūs
jāsēžas šajā zālē un jārunā par negatīviem budžeta grozījumiem. Mēs esam
pieraduši runāt tikai un vienīgi par pozitīviem budžeta grozījumiem, kad naudu
labprātīgi dalām tiešām labiem projektiem. Kas būs, ja mums būs jāmaina budžets,
teiksim, no 1,54 procentiem budžeta deficīta sliekšņa uz 3,5 procentiem? Tas būs
ļoti slikti.
Un tāpēc es aicinu visus padomāt par šo ieņēmumu daļu, un aicinu jūs visus kopā
ar Finanšu ministriju tomēr strādāt un domāt, lai šī ieņēmumu daļa nopietni
pildās. Tas ir ļoti būtiski, kolēģi, un mēs šeit neesam vienkārši katrs sava vai
nu reģiona, vai nu nozares lobijs. Mēs esam tautas vēlēti Saeimas deputāti, kuriem
jādomā par valsti kopumā. Mēs nevaram atrauti skatīt šīs lietas. Mums ir jādomā,
kā šī valsts attīstīsies arī desmit gadus uz priekšu un ka mūsu bērniem nebūs
jāmaksā mūsu sataisīti nepamatoti parādi, ka veciem cilvēkiem nebūs reāls dzīves
kritums dēļ milzīga inflācijas lēciena. Mums ir jādomā plašāk.
Godātie kolēģi, budžets ir iespējami, maksimāli labs. Par to ir
jābalso, protams, saprotot, ka ir daudzas nozares, pie kurām ir vēl jāpiestrādā. Un
tomēr domāsim par ieņēmumu daļu vairāk, nevis cerēsim, ka nauda budžetā tiks no
“tumbočkas” vai no bankomāta.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Vakar es runāju ar vienu paziņu. Viņš zvanīja man no Īrijas.
Viņš pajautāja, kā iet pa dzīvi. Es pateicu, ka rīt mēs pieņemsim valsts budžetu
un valdība ir ļoti optimistiski noskaņota, ka lieli ieņēmumi, paaugstināti, sociāli
orientēts. Viņš atbildēja man tā: “Nodod viņiem sveicienu no Īrijas, no mūsu
kopienas!” Tur ir latvieši, krievi, visi tur dzīvo draudzīgi. Bet viņi dzīvo un
strādā tur, un maksā nodokļus tur. Un galvenokārt tur dzīvo jaunieši no 20 līdz 40
gadiem – tie, kuri varēja strādāt šeit.
Un ziniet, kolēģi, varbūt runāsim nevis par procesu, bet par rezultātiem! Nu,
piemēram, to pašu... Tautas partija eksistē jau septiņus astoņus gadus. Atcerieties,
kā pašā sākumā Tautas partijai bija tāda nozīmīte – divi pieaugušie ar
trim bērniem. Tagad kaut kur šī nozīmīte pazuda, ja, bet es zinu statistiku, ka
tātad dzimstība Latvijā... dzimstības koeficients ir 1,29. (Starpsauciens: “Nav
rezultāta!”) Tātad kur ir rezultāti?
Katru gadu es dzirdu par to, ka mums ir ļoti labs budžets, sociāli orientēts budžets,
budžets, kas atbalsta inovācijas, ka atbalsta ekonomiku. Bet, kolēģi, kur ir
rezultāti? Rezultāts – ka mūsu cilvēki dzīvo Īrijā, Lielbritānijā,
rezultāts ir tāds, ka dzimstība mums ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā.
Rezultāts, ka mūsu iedzīvotāju ienākumi ir viszemākie Eiropas Savienībā. Un,
protams, mēs varam runāt, ka mums ir sarežģīta vēsture. Bet, kolēģi, igauņiem un
lietuviešiem ir tāda pati situācija. Mēs bijām tajā pašā punktā 90.gadu sākumā.
Kāpēc viņiem dzīves līmenis ir augstāks? Kāpēc viņi spēja, bet mēs nespējam?
Runāsim par rezultātiem. Bet es paskatījos budžetu, visur uzrakstīts ļoti labi,
ļoti optimistiski. Un man bija tāda sajūta, ka tas ir tāds paradīzes budžets, nevis
mūsu Latvijas budžets. Neviena kritiska vārda! Ļoti maz, gandrīz nav runāts par
problēmām. Visur ir runāts par sasniegumiem, par lieliem ienākumiem, par IKP
pieaugumu. Bet es tā paskatījos vienu citu dokumentu. Dokumenta nosaukums “Latvijas
Nacionālā Lisabonas programma”. Un tur ir ierakstītas pavisam citas lietas.
Piemēram, sadaļā “Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana”, citēju:
“Salīdzinoši augsta inflācija negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, samazinot
tautsaimniecības konkurētspēju, turklāt tā var būt par šķērsli eiro ieviešanai
2008.gadā. Maksimuma bilances tekošā konta augstais deficīts ir riska faktors, kas
nākotnē negatīvi var ietekmēt iekšējā patēriņa apjomu, dažādu iemeslu dēļ
krasi mainoties finanšu plūsmām.”
Piemēram, sadaļā “Zināšanu un inovāciju stimulēšana”. “Latvijas ekonomikā
pašlaik dominējošais modelis, kam raksturīga lētā darbaspēka un pieejamo dabas
resursu priekšrocību izmantošana, produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošana,
nespēs nodrošināt augstus ekonomikas attīstības tempus un veicināt augstāka
labklājības līmeņa sasniegšanu nākotnē.”
Kolēģi! Tas ir runāts atskaitē par to, kā mēs esam gatavi izpildīt Lisabonas
kritērijus. Protams, ka mēs varam runāt par to, ka mums ieplūda nauda tātad mūsu
ekonomikā. Bet paskatīsimies, uz kādām nozarēm. Piemēram, mūsu... Tātad ko mēs
eksportējam? Koksni, cienījamie kolēģi! Nevis kādu, teiksim, elektroniku vai kādus,
teiksim, ar zinātni saistītus produktus, bet koksni!
Protams, pagaidām mums ir lēts darbaspēks, mēs varam, kad mums no Ķīnas atved kādu
tekstilu, pārstrādāt šeit, mūsu šuvējas strādā par 100 latiem mēnesī, un pēc
tam sūtīt uz Vāciju.
Jā, tāpēc mēs tagad saņemam šo investīciju. Bet kas būs, kad pakāpeniski algas un
cenas Eiropas Savienībā izlīdzināsies? Ko mēs piedāvāsim? Ko mēs piedāvāsim
potenciālajiem investoriem?
Tātad turpināšu no šī ziņojuma: “Būtiski trūkumi, kas kavē strukturālas
izmaiņas, ir zemie ieguldījumi valsts un privātajā sektorā pētniecībā un
attīstībā, vāji attīstīta inovāciju sistēma. Izglītības struktūras
neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām, zemais interneta pieejamības
līmenis.”
Sadaļa “Izglītība un prasmju uzlabošana”. “Tirgus ekonomika, izvirzot jaunas
prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās straujāk nekā atbilstošs
profesionālās un augstākās izglītības programmas piedāvājums. Tādējādi
atsevišķās profesijās veidojas neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un
esošo izglītības piedāvājumu. Studējošo sadalījums pa studiju tematiskajām
grupām neatbilst tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus izmaiņām. Nav
pietiekamas pedagogu profesionālās prasmes un tālākizglītības iespējas. Pedagogi un
akadēmiskais personāls noveco, samazinās jaunu pedagogu un akadēmisko personu
zinātnisko grādu skaits. Zemais pedagogu atalgojums neveicina gados jaunu pedagogu
piesaistīšanu izglītības jomai.”
Cienījamie kolēģi! Pagājuši tie laiki, kad mums pietika tikai ar darba rokām. Tagad,
informācijas laikmetā, viss ir saistīts ar izglītību. Un, ja mēs neizveidosim
normālu izglītības sistēmu, kas ātri var pielāgoties ekonomikai, kas strauji
mainās, mēs zaudēsim, un spriedīsim – kāpēc mēs esam sliktāki par
igauņiem, par lietuviešiem, par citām Eiropas Savienības valstīm?
Un tomēr es aicinu: domāsim nevis par procesu, bet par rezultātu! Bet rezultāti
diemžēl ir acīm redzami.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Māris Gulbis, otro reizi.
M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es gan negatavojos uzstāties, tomēr deputāts Artis Kampars mani
pamudināja to izdarīt.
Kampara kungs, no kura meža jūs esat iznācis? Jūs sakāt – nav krīzes. Valstī
nav krīzes, ir fantastisks ieņēmumu palielinājums. Varbūt jūsu maciņā, jūsu
kabatās un jūsu uzņēmumā, kas tirgo ledusskapjus, varbūt arī tiešām nav krīzes.
Bet, ja mēs runājam par pieaugumu, tad kaut vai “Shengen facilities” līdzekļi vien
paredz 78 miljonu eiro pieaugumu un piešķīrumu no Eiropas Savienības līdzekļiem. Un
mēs varam turpināt šo tēmu. Un tas nav šobrīd valdības panākums, ka mēs saņemam
tik mazus līdzekļus.
Bet es domāju, ka mēs varam uzdot jautājumus, tiešām to, ko jau uzdeva Jānis Domburs
raidījumā: “Cik aizsardzības ministrs un satiksmes ministrs bez savām algām ir nomaksājuši nodokļos par
savām jahtām, uzņēmumiem un tamlīdzīgi?” Tas ir jautājums, kas jārisina kopā
jums, valdošajām partijām, un jārisina tā, lai budžetā būtu pietiekami daudz
ieņēmumu. (Starpsauciens: “Jaunais demokrāts!”)
Sēdes vadītāja.
Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Vai okupācija bija?
Nē!”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Vai šis budžets, kad mēs to skatām, izpilda tos uzdevumus, kurus
tam vajadzētu izpildīt? Izpilda tos solījumus, kurus kādreiz mūsu Ministru kabinets
deva mūsu iedzīvotājiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem? Nu, pēc tā, kā es
redzu šeit smaidošo finanšu ministru, veselības ministru.... laikam pilda. Bet es
neredzu šeit Ministru prezidentu, neredzu iekšlietu ministru. Laikam viņiem kauns, ka
viņi nepilda savus solījumus. Un šis budžets šos solījumus nepilda.
Vai šis budžets varēs apmierināt mūsu iedzīvotājus? Laikam nē.
Jo pat tās algas, kuras būs mūsu budžetniekiem, skolotājiem, tās pensijas, kuras
saņems mūsu pensionāri, nesasniegs pat izdzīvošanas minimumu pēc nodokļu
samaksāšanas, un viņi maksā nodokļus neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi, vai
ir nepilsoņi. Viņi maksā nodokļus!
Un jūs tagad ciniski nosaucāt šo budžetu par ļoti labu…Vai var pieņemt tādu
budžetu? Manā skatījumā – nē.
Un jūs, Kampara kungs, tāds cilvēks, kurš pārstāv valdošo koalīciju, ir melis, jo
jūs nepildāt savus solījumus.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Slaktera kungs!
Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta
“Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78,
pret – 12, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finansu
vadību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu
rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā “Par pašvaldību
finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 78, pret – 5, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību
budžetiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 5, neviens deputāts neatturas.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 2.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā
īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1.
Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1,
atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes īpašnieku
tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” pieņemšanu pirmajā
lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78,
pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts
pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts
pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav,
atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2006.gadam”
pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 74, pret – 13, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim! Lūdzu noteikt priekšlikumu
iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un budžeta likumprojektu paketes 2006.gadam
izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
A.Slakteris (TP).
11.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšana?
A.Slakteris.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Ja nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu iesniegšanas
termiņš otrajam lasījumam – 11.oktobris. Izskatīšana – 20.oktobra
sēdē. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Likumprojektu pakete par 2006.gada budžetu ir izskatīta. Izsludinu
pārtraukumu uz vienu stundu.
Tātad lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Reģistrācijas režīmu!
Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!
Atgādinu, cienījamie kolēģi, tiekamies zālē pulksten 14.00
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Juris
Dobelis, Dzintars Jaundžeikars... Jā, visu laiku... Liene Liepiņa.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova,
Fjodorova, Solovjova un Bekasova jautājumu Latvijas Republikas izglītības un
zinātnes ministrei Inai Druvietei par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību
gadam apmācībai latviešu valodā, ko mēs nododam ministres kundzei.
Un arī deputātu Plinera, Sokolovska, Aleksejeva, Buzajeva, Kabanova jautājumu
arī izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei par darba grupas izveidi
priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā. Arī šo
jautājumu mēs nododam izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei.
Paldies.
Pārtraukums
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda
Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam Saeimas 6.oktobra sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts
“Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru
1307 – likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Tātad šis ir otrais lasījums. Galējais, jo likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā,
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas –
nav. Likums “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi
Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumus un
1.priekšlikumu atbalstījusi daļēji, iekļāvusi 2.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir
atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 14., un arī 13.priekšlikums ir
atbalstīts daļēji un iekļauts 14.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas –
nav. Likums “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemts. Paldies.
M.Segliņš.
Apsveicu dzērājus autobraucējus ar bargu normu ieviešanu likumā!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts
“Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizsardzības likums”. Otrais
lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1249.
Tātad priekšlikumi nav saņemti, bet likumprojekta teksts ir redakcionāli precizēts.
Un aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas –
nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 14.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba
likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā –
deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisija skatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pieņemšanai pirmajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas –
nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
P.Kalniņš.
13.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 13.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Nolīgumu starp
Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu,
kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir
pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas
minēti Līguma par Eiropas Savienību 17.panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par
dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir
nodots Eiropas Savienības rīcībā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pašā nosaukumā viss ir pateikts. Un tātad es jūs komisijas
vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav,
atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
14.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 14.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Konvenciju par
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas,
Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību
aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada
19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas
Kopienu Tiesa”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Aicinu jūs atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, neviens
deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
14.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 14.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad, cienījamie kolēģi, likumprojekts vispirms, pirmais, pilnvaro Ministru kabinetu
noteikt kārtību, kādā Aizsardzības ministrija izdod licenci komercdarbībai ar
stratēģiskās nozīmes precēm, un, otrais, sakārto speciālo atļauju izsniegšanu
darījumiem ar precēm, kuras vienlaikus ir Ieroču aprites likuma un Stratēģiskās
nozīmes preču aprites likuma objekti, tādējādi veicinot komercdarbību.
Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā
lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas –
nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
Arī 14.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 14.oktobris. Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā
“Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars
Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektā priekšlikumi nav iesniegti. Ir
izdarīti divi redakcionāla rakstura labojumi.
Tāpēc aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts otrajā
lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Ābiķis.
Kolēģi, paldies par gandrīz vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus
līdz 14.oktobrim!
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 14.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi
Civillikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis. (JL).
Cienījamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.4709. Juridiskā komisija ir izskatījusi
Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un nolēmusi
atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas –
nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam
lasījumam – 11.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Valsts civildienesta
ierēdņu disciplinārās atbildības likums”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts
Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavojusi izskatīšanai
Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās
atbildības likums” (Reģistrācijas nr.1035). Saņemti 88 priekšlikumi.
Un konkrēti: 1.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
14.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
19.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
20.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
22.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
24.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
25.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
27.priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. Jābalso? Es atvainojos! Deputāti lūdz balsojumu par
27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav,
atturas – 28. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Krūmiņš.
28.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
29. un 30.priekšlikums. Netika atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
Kā jau es teicu, 31.priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
32.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
33.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
34.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
35.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
36.un 37.priekšlikums. Daļēji atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
38.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
39.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
40.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
41.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
42.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
43.priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
44.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
45.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 47. ... 45. un 46. ir atbalstīti un iekļauti
47.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
48.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
50.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
51.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 52.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
53.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
54.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts iepriekšminētajā –
52.priekšlikumā.
Tāpat arī 55. – daļēji atbalstīts. Un 56. un 57.priekšlikums, kuri iekļauti
52.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
58.priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Un 58., 59. un 60. – daļēji atbalstīti
un iekļauti atbalstītajā 61.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
62.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 63. – atbalstītajā
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
64., 65.priekšlikums – iekļauti iepriekšminētajā atbalstītajā
52.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
66.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
67.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
68.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
69.priekšlikums – netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
70.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
71.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā
73.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
Un 72.priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
74.priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
73.priekšlikums tiek atbalstīts, ja? Pret 73.priekšlikumu deputātiem iebildumu
nav. Un deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 74.priekšlikumu.
A.Krūmiņš.
Jā.
75.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 76. – atbalstītajā
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Bet minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
77.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā
78.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
79.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 73.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
80.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 81. – atbalstītajā
priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Krūmiņš.
82.priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā
83.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
84., 85., 86. un 87.priekšlikums – daļēji atbalstīti un iekļauti
atbalstītajā 88.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
A.Krūmiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā
lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu
zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas –
nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Krūmiņš.
Es gribētu pateikt paldies komisijai par ļoti labo darbu, un priekšlikumu iesniegšanas
termiņš – 7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam
lasījumam – 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par likumprojekta
“Grozījumi Civillikumā” atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”.
Juridiskās komisijas vārdā – Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 28.septembrī izskatīja Ministru kabineta
sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un nolēma, ka likumprojekts nav
atbalstāms un nav virzāms izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Mūsu lēmuma projekts tika balstīts uz pieaicināto juridisko ekspertu atzinumu, ka,
veicot šos grozījumus... izstrādājot šos grozījumus Civillikumā, ir nepareizi
interpretēta Eiropas Savienības direktīva, tā ir tulkota pārāk plaši, un uz
šādiem atzinumiem balstījās Juridiskās komisijas vienbalsīgs lēmums atgriezt šo
likumprojektu atpakaļ valdībai pārstrādāšanai.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi
Civillikumā” atdošana pārstrādāšanai Ministru kabinetam ir visai kaunpilns solis,
kas pazemo ne tikai Juridisko komisiju un Saeimu vispār, bet arī visu mūsu valsti.
Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir tiesību normas, kas izriet no ES direktīvas
nr.43, iekļaušana iekšējā likumdošanā. Konkrēti, vienādas attieksmes princips
pret personām neatkarīgi no rases vai etniskās piederības.
Lūk, arī konkrēts teksts, kuru Saeima ir gatava neatbalstīt.
Publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī veicot tiesisku darījumu, kas
saistīts ar publiski piedāvātās preces atsavināšanu vai pakalpojuma sniegšanu,
aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas
krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem,
sociālās izcelsmes, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa,
nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem
apstākļiem.
Atgādināšu, ka šo direktīvu mums bija jāievieš vēl pirms Latvijas iestāšanās
ES, tas ir, pirms pusotra gada. Nedomājot mēs ieviesām daudz citu direktīvu, tai
skaitā arī tādas, kas nes būtisku kaitējumu mūsu tautsaimniecībai, diskriminē
vietējos ražotājus. Toties šajā gadījumā pēkšņi sākas pārdomas. Šīs
pārdomas nebūt nav nejaušas. Šis Juridiskās komisijas lēmums kalpo par vislabāko
pierādījumu tam, ka diskriminācija pēc rasu vai etniskās piederības pastāv. Vēl
vairāk – Saeima to tieši atbalsta.
Dāmas un kungi! Ne jau velti šis jautājums ir ierakstīts pats pēdējais plenārsēdes
darba kārtībā cerībā, ka žurnālisti jau būs aizgājuši. Velti jūs cerat, kungi!
Starptautiskais skandāls vienalga būs. Mēs to nodrošināsim, un jūs to esat
nopelnījuši pilnā apjomā. Tomēr jums vēl ir iespēja saglabāt savu un valsts godu.
Aicinu balsot “pret” šo Juridiskās komisijas lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Godātais Buzajeva kungs! Sastādot katras sēdes darba kārtību,
lēmuma projekti vienmēr ir sēdes darba kārtības beigās. To jums vajadzēja zināt.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav
piebilstams, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas
režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – 1. Lēmums
pieņemts. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to darba kārtība šodien ir izskatīta. Lūdzu deputātus
reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei
Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (JL).
Tibetas atbalsta grupa, lūdzu uzmanību! Mums būs tikšanās tūliņ
Dzeltenajā zālē. Es ļoti lūdzu visus atnākt, jo man ir jums svarīga informācija,
un mums jāpieņem lēmums.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 14.00 komisijas sēde
komisijas telpās. Atvainojos! Pulksten 15.00.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Pēteris
Kalniņš, Jānis Škapars, Juris Dobelis, Liene Liepiņa, Andrejs Radzevičs, Mareks
Segliņš, Dzintars Zaķis... ir. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 6.oktobra sēde ir slēgta. Paldies!