
No 468 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 11% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
18% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 101 014 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 15 662 personas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumos Nr.1 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu””.
Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu paredz piesaisti Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai ar koeficientiem.
Tādējādi Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nav konstants un tiek pārrēķināts ik gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā.
Vienlaikus, ievērojot valdības īstenoto pretinflācijas pasākumu kopumu, sagatavotie grozījumi noteikumos paredz, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums netiks pārrēķināts par laika periodu no 2005. līdz 2006.gadam. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums 2006.gadā netiks palielināts.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas delegāciju līdzdalībai Pasaules tirdzniecības organizācijas 6.Ministru konferencē Honkongā, Ķīnā”.
Lai piedalītos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) 6.Ministru konferencē Honkongā, Ķīnā, no 2005.gada 13.decembra līdz 18.decembrim, Ministru kabinets izveidoja Latvijas Republikas delegāciju. Par delegācijas vadītāju iecelts ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš, par delegācijas vadītāja vietnieku – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke. Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju uzdots sagatavot Latvijas pozīciju PTO 6.Ministru konferencei un iesniegt to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Kā norāda Ārlietu ministrija, Ministru konference ir PTO augstākā lēmējinstitūcija un tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. No Honkongas konferences tiek gaidīta būtiskas vienošanās panākšana PTO dalībvalstu sarunās par tirdzniecības liberalizāciju, lai sekmīgi varētu noslēgt Dohas attīstības sarunu raundu 2006.gadā.
Latvijas delegācijas sastāvā ir pārstāvētas Ārlietu, Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Delegācijas sastāvs ir noteikts, ņemot vērā to, ka Ārlietu ministrija ir koordinējošā iestāde, īstenojot Latvijas dalību PTO, kā arī Ekonomikas un Zemkopības ministriju kompetencē esošo jautājumu dominējošo lomu PTO sarunās. Līdzīgs delegācijas sastāvs tika apstiprināts arī uz iepriekšējām PTO Ministru konferencēm, kopš Latvija 1999.gadā kļuva par PTO dalībvalsti, – 1999.gadā Sietlā, ASV; 2001.gadā Dohā, Katarā; 2003.gadā Kankunā, Meksikā.
Pieņemts rīkojums “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināts šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – profesiju saraksts un skaits 2005.gadam, kuriem studējošo kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem:
• 102 skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi;
• 25 lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos un centros.
• 20 sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori;
• 15 aktieri, arheologi, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, restauratori, vokālisti, muzeju vecākie speciālisti, kultūras iestāžu vadītāji;
• seši vides pārvaldības speciālisti, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas plānotāji;
• 20 ārsti speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, klīniskie logopēdi vai audiologopēdi, tehniskie ortopēdi, bērnu zobārsti;
• 12 valsts pārvaldes vecākie speciālisti, Valsts cilvēktiesību biroja speciālisti.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, rīkojums paredz 2005.gadā sākt dzēst studējošo kredītu 200 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studējošo kredītu dzēšanai 2005.gadā būs nepieciešami 19 882 lati, no 2006. līdz 2014.gadam kopā 149 118 lati.
Pieņemts rīkojums “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” un Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” apstiprināts šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – profesiju saraksts un skaits 2005.gadam, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem:
• 107 skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi;
• astoņi lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos un centros;
• 22 sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori, nodarbinātības aģenti, nodarbinātības organizatori;
• seši aktieri, bibliotekāri, vokālisti, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi, muzeju vecākie speciālisti, kultūras iestāžu vadītāji;
• seši vides pārvaldības speciālisti, arhitekti, ģeogrāfi, teritorijas plānotāji;
• 18 ārsti speciālisti, medicīnas māsas, sabiedrības veselības speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, klīniskie logopēdi vai audiologopēdi, tehniskie ortopēdi, bērnu zobārsti;
• 10 valsts pārvaldes vecākie speciālisti, Valsts cilvēktiesību biroja speciālisti.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, rīkojums paredz 2005.gadā sākt dzēst studiju kredītu 177 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās. Studiju kredītu dzēšanai 2005.gadā būs nepieciešami 10 815 lati, no 2006. līdz 2014.gadam – 10 815lati katru gadu, kopā 108 150 lati.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā”.
Grozījums Autopārvadājumu likumā izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta
sēdē doto uzdevumu, lai paredzētu deleģējumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu
atbildību “Autotransporta direkcija” izsniegt atļaujas starptautiskajiem pasažieru
un kravas pārvadājumiem ar autotransportu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.
Kā norāda Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts,
visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2005.gada 1.jūlijam ir jāievieš
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK par valsts
sektora informācijas atkalizmantošanu. Direktīva izveido minimālo noteikumu kopumu,
kas reglamentē dalībvalstu valsts sektora iestāžu rīcībā esošas informācijas
atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai, iesakot,
kur vien tas iespējams un ir lietderīgi, atkalizmantošanu veikt ar elektronisko
saziņas līdzekļu starpniecību. Ar šo direktīvu jāpanāk minimālā saskaņošana
dalībvalstu starpā tādos jautājumos kā atkalizmantošanas pieprasījumi,
atkalizmantošanas nosacījumi, ieskaitot pieejamos formātus, tarifikācijas principus,
atklātību un licencēšanu, kā arī nediskriminācija un godīga tirdzniecība,
ieskaitot aizliegumu slēgt ekskluzīvas vienošanās par informācijas atkalizmantošanu.
Likumprojektā tiek ieviests un atbilstoši direktīvas izpratnei skaidrots termins
“atkalizmantošana” – valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā esošās
informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai
nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram informācija tika
radīta.
Likumprojeks paredz, ka informācijas atkalizmantošanā uz iestādēm attiecas jebkuriem
lietotājiem piemērojamie nosacījumi un samaksa.
Likumprojekts pārņem direktīvā noteikto principu par ekskluzīvu vienošanos
aizliegumu informācijas atkalizmantošanā, kā arī paredz pārejas noteikumus esošo
ekskluzīvo vienošanos izbeigšanai līdz 2008.gada 31.decembrim.
Likumprojektā paredzētās normas nodrošinās Informācijas atklātības likuma
piemērošanu pēc tam, kad likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu
izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” zaudēs spēku. Turklāt
likumprojektā tiek precizēta Informācijas atklātības likuma valoda, tādējādi
ievērojot nevalstisko organizāciju, it sevišķi sabiedriskās organizācijas
“Delna”, izteiktos iebildumus attiecībā uz Informācijas atklātības likuma
precizēšanas nepieciešamību. Grozījumi Informācijas atklātības likuma 2.pantā
nodrošinās informācijas dienesta vajadzībām aizsardzību.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosakāma maksa par medību tiesību
izmantošanu valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās”, kuri
nosaka kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu (maksa) valstij
piekrītošās vai piederošās medību platībās (medību platība).
Zemes tiesiskais valdītājs, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai
piederošās medību platības (valdītājs), nosaka gada maksu medību platībām, uz
kurām medību tiesības iznomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām
(nomnieks).
Lai noteiktu maksas apmēru, valdītājs novērtē medību platības atbilstību 1., 2.,
3., 4. un 5.bonitātei atkarībā no pārnadžiem pieejamās ziemas barības bāzes, tās
izmantošanas iespējām un pieļaujamajiem meža postījumu apmēriem.
Izmantojot Meža valsts reģistrā reģistrētos meža inventarizācijas datus un
informāciju par ārpus meža zemes esošu zemi, medību platību novērtējumu
bonitātēs nosaka, ņemot vērā: meža zemes un ārpus meža zemes esošas zemes
iedalījumu novērtēšanas grupās; mežaudžu sadalījumu meža tipa
grupās; mežaudžu sadalījumu vecuma grupās; teritorijas iedalījumu klimata
reģionos atkarībā no vidējās sniega segas biezuma, novērtējot apdzīvotās
platības stirnai.
Noteikumi nosaka, ka valdītājs maksu nosaka šādi (izmantojot atbilstošu
formulu): saskaņā ar izcenojumiem maksas noteikšanai aprēķina novērtētās
medību platības cenu atbilstoši dzīvnieku sugai un bonitātei; aprēķina kopējo
novērtētās medību platības cenu konkrētajai dzīvnieku sugai un aprēķina maksas
apmēru.
Nomnieks ir tiesīgs saņemt maksas atvieglojumu noteiktos gadījumos. Lai saņemtu maksas
atvieglojumu, nomnieks iesniedz valdītājam iesniegumu.
Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju novadu
pašvaldībām infrastruktūras attīstībai”, kuri nosaka kārtību, kādā
piešķir vienreizēju valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldībām piederošās
infrastruktūras attīstībai, kura nepieciešama pašvaldību funkciju izpildei.
Valsts budžeta dotācija ir maksājums novadu pašvaldībām no valsts paredzētajiem
finanšu līdzekļiem administratīvi teritoriālās reformas realizācijai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija piešķir valsts budžeta
dotāciju novadu pašvaldībām infrastruktūras attīstībai (dotācija) gadskārtējā
valsts budžetā šim mērķim paredzētā finansējuma ietvaros. Ministrija informē
novada domi par iespēju saņemt dotāciju.
Dotāciju piešķir novadu pašvaldībām, kas izveidojušās vietējo pašvaldību
apvienošanās rezultātā. Dotāciju piešķir 50 000 latu apmērā par katru novada
pašvaldībā ietilpstošo teritoriālo vienību (novada pilsētu un novada pagastu).
Dotāciju piešķir novadu pašvaldību izveidošanas secībā. Dotāciju tās saņēmējs
izlieto infrastruktūras objektu būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai ne ilgāk
kā 24 mēnešu laikā no dotācijas piešķiršanas dienas.
Pieņemti noteikumi “Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.
Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu teritorijas plānošana,
izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, tiek īstenota četros
plānošanas līmeņos: nacionālajā, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo
pašvaldību līmenī. Rajona pašvaldības teritorijas plānojumā (rajona plānojums)
tiek noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un
aprobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā
(atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos
noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Rajona plānojuma izstrāde nodrošinās
Teritorijas plānošanas likumā definēto teritorijas plānošanas uzdevumu izpildi.
Rajona pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos ir noteiktas rajona plānojuma un
to grozījumu sastāvdaļas, šī plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas,
spēkā stāšanās, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas
pārraudzības kārtība. Noteikumos tiek parādīta rajona plānojuma izstrādes gaita no
darba plāna un darba uzdevumu sagatavošanas līdz dokumentu apstiprināšanai.
Noteikumos tiek uzsvērts, ka sabiedriskā apspriešana ir rajona plānojuma izstrādes
procesa neatņemama sastāvdaļa, paredzot sabiedrības informēšanu, viedokļu
uzklausīšanu pirms šī plānojuma izstrādes uzsākšanas un visā tā izstrādes
gaitā, jautājumu apspriešanu ar dažādām mērķauditorijām un dokumentu sabiedrisko
apspriešanu.
Pieņemts rīkojums “Par palīdzības sniegšanu Pakistānas civiliedzīvotājiem
zemestrīces izraisīto seku likvidēšanai”.
Ministru kabinets atbalstīja palīdzības sniegšanu zemestrīcē cietušajiem
Pakistānas civiliedzīvotājiem.
Finanšu ministrijai uzdots no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ārlietu
ministrijai Ls 57 800 palīdzības sniegšanai Pakistānas zemestrīcē cietušajiem
civiliedzīvotājiem.
Ārlietu ministrijai uzdots koordinēt līdzekļu pārskaitīšanu Latvijas Sarkanā
Krusta organizācijai ar tālāku pārskaitīšanu Starptautiskā Sarkanā Krusta Sarkanā
Pusmēness biedrību federācijai.
Ārlietu ministrijai uzdots iesniegt Ministru kabinetā
informatīvo ziņojumu par palīdzības sniegšanas Pakistānas civiliedzīvotājiem
īstenošanas rezultātiem.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs