
Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I |
Vai rindā uz arestu
Pašlaik noskaidrots, ka tikai daļa rajonu policijas pārvalžu spēj
nodrošināt arestēto autovadītāju izmitināšanu. Vietu policijas izolatoros,
izrādās, trūkst arī galvaspilsētā, kur par braukšanu reibumā aizturēto ir
visvairāk. Kā informē VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva
Zvīdre, Rīgā ik nedēļu aiztur ap 50 dzērušu autovadītāju. Ņemot vērā par
šādu pārkāpumu piespriežamā aresta ilgumu, aizturēto skaitam izolatoros būs
tendence uzkrāties. Tādēļ nav izslēgts, ka personas, kurām arests piemērojams,
nāksies izmitināt Rīgas rajona policijas struktūrvienību telpās. “Policija savu
iespēju robežās jauno pienākumu pildīšanai ir gatava,” skaidro I.Zvīdre,
atzīstot, ka tas notiks pat tad, ja aresta kandidātiem uz vietu izolatorā būs jāstāv
rindā.
Ievērojot visas likuma prasības un cilvēktiesību normas, ar
atsevišķām aresta telpām jānodrošina sievietes, vīrieši, nepilngadīgie. Par
administratīvajiem pārkāpumiem aizturētie jāizvieto atsevišķi no
kriminālpārkāpumus izdarījušajiem. Aizturētie jānodrošina arī ar
nepieciešamajām higiēnas precēm – tualetes papīru, ziepēm u.c. “Tas ir naudas
jautājums,” norāda I.Zvīdre. Ja minētās aizturēto izmitināšanas prasības netiks
nodrošinātas, tiesībsargājošajām institūcijām jārēķinās ar jau drīzumā
sekojošām tiesu prāvām par cilvēktiesību neievērošanu.
Rīcību problēmsituācijās pagaidām neatklāj
“Likuma normas piemērošanai esam gatavi,” informē Ceļu policijas (CP) – pirmās institūcijas, kurai nāksies saskarties ar potenciālajiem aresta izcietējiem, – priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Tiesa, sīkāk neprecizējot likumsargu rīcību iespējamajās problēmsituācijas ar aizturēto nogādāšanu piemērotā policijas iestādē, kā arī viņu automašīnu transportēšanu un novietošanu stāvvietā – tas tikšot apspriests TM. “Vēl viss ir procesā. Punkti uz i tiks salikti trešdien,” skaidro E.Zivtiņš, arī norādot uz finanšu nepietiekamību kā policijas struktūrvienību kopēju problēmu ar aresta piemērošanu saistīto Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu piemērošanai praksē. Taču galvenais, kā atzīst CP priekšnieks, ir kliedēt iespaidu, ka par braukšanu reibumā vainīgais var palikt nesodīts. “Dzērāju uz ceļiem, kā redzam, ir ļoti daudz. Jāveic preventīvais darbs. Lai pārkāpējiem būtu skaidrs, ka sods ir neizbēgams, ka reāli būs jāsēž pagrabā.”
Sodi būs bargi
Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stājas spēkā
14. oktobrī, paredz, ka autovadītājiem, kuru izelpā konstatēs no vienas līdz
pusotrai promilei alkohola, būs jāpiemēro administratīvais arests no piecām līdz 10
diennaktīm, 400 latu naudas sods un uz gadu jāatņem transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības. Ja dzēruma pakāpe pārsniegs pusotru promili, arī tiks atņemtas tiesības,
jāmaksā 500 latu sods un arestā būs jāpavada no 10 līdz 15 diennaktīm. Savukārt
Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā par
transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredz cietumsodu līdz diviem
gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, kā arī
automašīnas konfiskāciju. Konfiskācija būs piemērojama ar tiesas lēmumu arī
vadītājiem, kuri, braucot reibumā, būs pieķerti atkārtoti gada laikā vai būs
izraisījuši avāriju ar smagām sekām. Šāds sods draud arī vadītājiem, kas
atkārtoti gada laikā atteiksies no medicīniskās pārbaudes reibinošo vielu
koncentrācijas noteikšanai organismā vai tiks pieķerti, reibumā mācot vadīt auto
citai personai.
Auto konfiskācija kā administratīvs sods, ko kodeksa grozījumu
gaitā atbalstīja Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija un CP,
netiks piemērota.
Guntars Laganovskis, “LV”