
“Latvijas Vēstnesis” katru dienu publicē normatīvos aktus. Kā
liecina oficiālā laikraksta statistika, lielākā daļa no tiem ir Ministru kabinetā
tapušie dokumenti – Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi, instrukcijas,
protokollēmumi, Ministru prezidenta rīkojumi u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim “Latvijas Vēstnesim” Ministru
kabineta noteikumi jāpublicē divu darba dienu laikā pēc to saņemšanas redakcijā.
Dokumentus pēc akcepta valdībā publicēšanai sagatavo un nosūta Valsts kanceleja.
Lielais apjoms un salīdzinoši īsais sagatavošanas un publicēšanas termiņš varētu
būt laba augsne kļūdām. Vai tā ir?
No Valsts kancelejas saņemto dokumentu reģistrācijas žurnāls “Latvijas
Vēstneša” Normatīvo aktu daļā liecina – kļūdas ir. Dokumentos ar ministru
parakstiem apakšā. Tomēr kļūdu analīze liecina, ka tās lielākoties bijušas
tehniska rakstura neprecizitātes, kas operatīvi novērstas.
Ministri paraksta, amatpersonas atbild
“Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja par likumu tapšanas gaitu un
kļūdu “ķeršanas” sistēmu Saeimā. Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas
procesā arī ir ne mazums posmu, kur var ieviesties kļūdas.
Ministru kabineta noteikumu projekti visbiežāk top nozaru
ministrijās. Katrs projekts vispirms tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un
tad nodots saskaņošanai citām nozaru ministrijām. Pēc saskaņošanas tas tiek
atbalstīts Ministru kabineta Komitejas sēdē un visbeidzot atbalstīts valdībā –
Ministru kabineta sēdes laikā. Ministru kabineta noteikumus paraksta valdības
vadītājs un atbildīgās nozares ministrs. Lielākā atbildība par to, lai projektu
galīgās versijas būtu bez kļūdām, gulstas uz Valsts kancelejas pleciem, jo, kā
izrādās, daudzi Ministru kabineta noteikumi tiek parakstīti jau valdības sēdes
laikā.
Skaidro Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane:
“Lai nodrošinātu Ministru kabineta sēdē atbalstīto projektu operatīvu
nosūtīšanu publicēšanai laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”, projekta galīgā
redakcija tiek sagatavota un projekts uz veidlapas noformēts pirms Ministru kabineta
sēdes. Ja valdība projektu atbalsta bez grozījumiem, tas jau sēdes laikā tiek nodots
nozares ministram (projekta iesniedzējam) parakstīšanai. Ja sēdes laikā valdība lemj
projektu precizēt, precizējumus fiksē protokolā un Valsts kancelejas juristi kopā ar
valodniekiem un korektoriem veic labojumus.
Projekta galīgo redakciju caurskata un vizē korektors, redaktors, Tiesību aktu
redakcijas departamenta vadītājs, juriskonsults, autors (ministrijas pārstāvis),
Juridiskā departamenta vadītājs, kā arī vizē Valsts kancelejas direktora vietnieks
tiesību aktu lietās un Valsts kancelejas direktors. Katra no šīm amatpersonām savas
kompetences ietvaros ir atbildīga par korekta projekta sagatavošanu.
Pēc tam, kad dokumentu ir parakstījis ministrs un Ministru prezidents, tam tiek
piešķirts reģistra numurs, atkārtota projekta lasīšana, tā atbilstības
izvērtēšana likumu un citu normatīvo aktu prasībām un salīdzināšana ar iesniegto
projekta variantu vairs netiek veikta. To visu izdara iepriekš, formējot uz veidlapas
projekta galīgo redakciju. Jāatzīst, ka bieži vien Valsts kancelejas juristiem un
filologiem nākas ieguldīt fundamentālu darbu, lai noformētu ministriju iesniegtos
projektus atbilstoši juridiskās tehnikas un latviešu valodas gramatikas prasībām.
Viss šis darbs tiek veikts Valsts kancelejā, piedaloties arī projekta iesniedzējas
ministrijas pārstāvim.”
Ministri balso reti
Ministru kabineta sēdēs lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss. Šādu
kārtību nosaka Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta Kārtības
rullis. Tomēr balsošana valdības sēdēs notiek reti – lielākoties visas
neskaidrības tiek atrisinātas, sagatavojot un saskaņojot dokumentu projektu galīgās
redakcijas. Praktiski tas nozīmē, ka Ministru kabineta sēdēs ministri dokumentus vairs
nelasa, paraksta gan. Diskutēts tiek par jautājumiem, kuros domas dalās. Tas nozīmē,
ka to amatpersonu atbildība, kuras dokumentus sagatavo, ir patiešām liela.
“Tomēr, lai cik rūpīgi cilvēki darītu savu darbu, šad un tad
pastāv iespēja kļūdīties,” atzīst E.Ektermane. “Tādēļ esam pateicīgi
“Latvijas Vēstnesim” par sadarbību, ja tas publikācijas gatavošanas procesā
pamana kādu kļūmi un informē mūs par to pirms publikācijas. Tehniska rakstura
kļūdas tādos gadījumos tiek operatīvi novērstas – Valsts kanceleja sagatavo
vēstuli laikrakstam, pielikumā pievienojot korekti noformēto projektu.
Ja kļūda tiek pamanīta pēc publikācijas “Latvijas Vēstnesī”, Valsts kanceleja
sagatavo nopublicētā normatīvā akta apmaiņas lapu un nosūta to laikrakstam kopā ar
lūgumu publicēt. Apmaiņas lapu esamība, protams, nav laba prakse, jo apliecina
kļūdas esamību. Bet dokumentus sagatavo cilvēki, un teorētiski vienmēr pastāvēs
iespējas kļūdīties, lai cik rūpīgi viņi darītu savu darbu. Gribu uzsvērt, ka
katra kļūda Valsts kancelejā tiek analizēta, noskaidrojot tās rašanās cēloni.”
Vienlaikus Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās norāda, ka
šādā veidā iespējams “koriģēt” tikai un vienīgi tehniska rakstura kļūdas
(piemēram, numerācijas kļūdas, gramatikas kļūdas). Saturiskas neatbilstības
gadījumos ministrijām ir jāiesniedz grozījumi jau pieņemtajā normatīvajā aktā, un
tā grozīšanai nepieciešams valdības lēmums.
Liena Pilsētniece, “LV”