• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Vai lēmumu par Goru un Bušu pieņems Ohaio?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vai Patriarhs ar VDK pagātni?"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Vai lēmumu par Goru un Bušu pieņems Ohaio?

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 2000.09.30.

Vēlēšanu cīņas apskats

no Klīvlendas

Pēc ilggadējās statistiskās pieredzes, ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu izšķirs valsts rietumu centrālā daļa. Arī Gors un Bušs savas aktivitātes koncentrē tieši uz šo Savienoto Valstu daļu. Īpaši uzskatāmu ainu piedāvā Ohaio, jo tās dienvidi pārsvarā ir republikāniski, bet ziemeļi-demokrātiski.

Klīvlenda, septembra beigas.

Ohaio, pirmajā tīri amerikāniskajā štatā, ir 11 miljonu iedzīvotāju un tas ir divarpus reižu lielāks par Šveici. Tam nekad nav bijis britu kolonijas statusa. 1878. gadā pēc Kongresa vēlēšanās to izveidoja no ziemeļrietumu teritorijas. Pēc pilsoņu kara tur sākās strauja industrijas attīstība.

 

Republikāņu prezidenti

No Ohaio ir nākuši 7 no 42 ASV prezidentiem, un tie visi ir bijuši republikāņi. Vispazīstamākais no viņiem ir Viljams Hovards Tafts (1909 — 1913).

Pēc šī štata vēlēšanu rezultātiem parasti var secināt, kurš būs uzvarētājs vēlēšanās. Šajā gadsimtā tā nav bijis tikai divas reizes. Šeit un apkārtējās pilsētās notiek īpaši intensīva vēlēšanu cīņa. ASV prezidenta vēlēšanās noteikti neuzvar kandidāts, kurš ir saņēmis visvairāk atsevišķu balsu. Katrs no 50 štatiem veido vēlēšanu apgabalu, kas izvirza savu pārstāvniecību Kongresā atbilstoši elektorātiem: Kalifornija 54 pārstāvjus, Delavera — 3 un Ohaio — 21. Te klāt vēl nāk 3 galvaspilsētas Vašingtonas balsis. Lai kļūtu par prezidentu, ir nepieciešamas 270 no 538 elektoru balsīm. Par kritisko masu vēlēšanās tradicionāli tiek uzskatīts arī Misuri štats; šogad īpaši asa cīņa notiek arī par tādiem lieliem štatiem kā Mičigana, Ilionisa, Pensilvānija un Florida.

 

Vēlēšanu stratēģija un vēlēšanu aritmētika

Politologs Džozefs Vaits vēlēšanu prognozes izstrādā bez aptauju palīdzības. Viņš un viņa kolēģi veic tradicionālo situācijas analīzi. Nesen viņš paziņoja, ka prezidenta vēlēšanās uzvarēs demokrāti, bet Senātā ar 52 pret 48 vietām pārsvaru saglabās republikāņi un Pārstāvju palātā vietu sadalījums būs 218 pret 217. Ja Ņujorkā uzvarēs Hilarija Klintone, tad demokrātiem būs pat 49 vietas.

Pēc empīriķu domām, Alam Goram vajadzētu triumfēt pār Džordžu V. Bušu tāpēc, ka valstī ir labs ekonomiskais stāvoklis, ka nav krīžu ne valsts iekšienē, ne arī citur pasaulē, un tāpēc, ka neviens no abiem sāncenšiem līdz šim nav uzrādījis izcilas spējas. Par Klintona ēras skandāliem neatkarīgie vēlētāji neko vairs negrib dzirdēt un vēl mazāk te ir ko pārmest Goram.

Tomēr vietējās Republikāņu partijas vadītāja uzdevums nav šāda globāli stratēģiska analīze. Viņam ir jāgādā par to, lai šajā demokrātu citadelē republikāņi no demokrātiem neatpaliktu vairāk par 100.000 balsīm vai, vēl labāk, ne vairāk par 80.000 balsīm. Vairāk uz lauksaimniecību orientētajos štata dienvidos republikāņi ražu varēs ievākt netraucēti. Svarīgs ir kopējais rezultāts, lai viņi pārāk neatpaliktu no demokrātiem vairāk industrializētajos ziemeļos. Arī pēc pārveidojumiem arodbiedrībām Klīvlendā joprojām ir relatīvi liela ietekme. Šodien ir jāveic lielāks pārliecināšanas darbs nekā agrāk. Kā republikāņi, tā demokrāti neizlēmīgos savā pusē grib dabūt ar telefonakcijām. Abām nometnēm ir to vēlētāju saraksti, kuri nepieder ne pie vienas partijas, taču par kuriem var domāt, ka viņu politiskie mērķi varētu būt tuvi attiecīgajam kandidātam. Telefoniskā aģitācija sāksies nākamnedēļ.

 

Apslēptais arguments — aborti

Lielas ir tās viedokļu atšķirības, kas daudzajos strīdīgajos jautājumos beigās varētu izrādīties izšķirošās. Tradicionāli viena no demokrātu galvenajām tēmām ir sociālā drošība, bet valsts kompetenču aprobežošana tikai ar nepieciešamo ir republikāņu tēma. Šajā ziņā situācija Ohaio neatšķiras no tās, kāda ir pārējos štatos. Neatkarīgajiem vēlētājiem ir grūti izšķirties starp Buša aicinājumu atteikties no mantojuma nodokļa un Gora plānu budžeta pārpalikumu izmantot valsts parāda atmaksāšanai. Daudzos citos jautājumos pretstati ir izlīdzinājušies un abi kandidāti tajos atrodas tuvāk centram. Daži politiskie novērotāji domā, ka tie, kuri secinājumos mazāk balstīsies uz personībām un vairāk pievērsīsies lietišķajām problēmām, atradīs argumentus abu kandidātu attieksmei pret abortiem. Republikāņu prezidents, ieceļot jaunus Augstākās tiesas locekļus, varētu pastāvošo līdzsvaru mainīt par labu abortu pretiniekiem. Bušs par šo jautājumu līdz šim nav izteicies. Pēc novērotāju domām, liela daļa sieviešu no abiem politiķiem, kuru politikas pārāk neatšķiras, varētu pievērsties tam kandidātam, no kura nevajadzētu gaidīt pārmaiņas abortu jautājuma tiesiskajā stāvoklī.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!