"Arafata riskantais kurss"

"Die Welt"

— 2000.10.04.

Nemieri Palestīnā palīdz Arafatam izkļūt no aizsardzības pozīcijām, bet tālākā eskalācijā viņš nav ieinteresēts.

Ariela Šarona ierašanās Tempļa kalnā nav neviena likuma pārkāpšana, saka Izraēlas pusē.

Taču tā bija milzīga provokācija, ko Šarons izdarīja, partijas iekšējo iemeslu vadīts. Viņa runas un rīcību ne ar ko nav iespējams attaisnot, ja padomā par daudzajiem mirušajiem palestīniešu pusē. Protestu apmērs, ielu cīņas ne tikai autonomajos apgabalos vien, bet arī pašā Izraēlā pirmajā mirklī šķiet neizskaidrojamas.

Daudz kas varēja pamudināt palestīniešus uz īsu laiku atkal atdzīvināt intifadu. Tāpat kā iepriekš, kā iemeslu var nosaukt pazemojošās attiecības, kādās joprojām dzīvo bezpavalstnieki. Tāpat runāt var arī par ievainotām reliģiskām jūtām. Tomēr tas nav iemesls šādiem izlēcieniem, kara uzliesmojumam.

Tas, kurš izgāja cauri musulmaņu svētajam apgabalam, nebija vis valdības, bet gan opozīcijas pārstāvis. Valdība ministru prezidenta Ehuda Baraka vadībā pašreiz mēģina atrast ne tikai risinājumu, kas miera procesu novestu līdz laimīgām beigām, bet arī nākt pretī palestīniešiem Jeruzalemes jautājumā. Baraks aicināja savus tautiešus pierast pie domas par divām galvaspilsētām Jeruzalemē. Un ko dara izraēļi? Viņi ir noguruši no kara un atbalsta Baraka plānu obligāto karadienestu samazināt līdz 32 mēnešiem. Kompromiss galvaspilsētas jautājumā kļūst arvien iespējamāks.

Daudzi izraēļi un līdz ar viņiem arī pašreizējā valdība gatavojas no mītiem atbrīvot sāpīgo galvaspilsētas problēmu. Tātad palestīniešiem, lai saceltos pret Izraēlas politiku, bija vajadzīgs jau daudz pamatīgāks iegansts. Pretēji intifadas sākumam pašreizējie protesti šķiet labi organizēti.

Autonomijas iestādes priekšsēdētājam nemieri ir noderīgi. Pēc sarunām Kempdeividā nonācis aizsardzības pozīcijās, Arafats tagad pasaulei var vēlreiz parādīt, kā viņa tauta tiek spīdzināta un mocīta. Pēc aizturētajām dusmām par daudzajām koncesijām iepretī Izraēlai viņš ir atvēris ventili, lai mazinātu spiedienu iedzīvotāju vidū un ar asiņainajiem protestiem Izraēlai vēlreiz parādītu, cik nepieciešami ir panākt kustību Jeruzalemes jautājumā.

Tālākā eskalācijā Jasirs Arafats nav ieinteresēts. Nekad pēdējās dienās viņš nav ļāvis pārtrūkt sarunu pavedienam. Nekad viņš nav domājis par atteikšanos no sarunām par Jeruzalemes galīgo statusu. Arafats grib draudēt, iebiedēt un izdarīt spiedienu, taču karu viņš nevēlas. Var tikai cerēt, ka viņš nezaudēs kontroli un virsroku neiegūs radikālie Hamas . Lielākie zaudētāji tad būtu palestīnieši un izniekots līdz šim paveiktais darbs miera labā.

Žaks Šuster