"Drošāki ar Zviedrijas militāro palīdzību"

"Svenska Dagbladet"

— 2000.10.10. Baltijas valstu karavīram šobrīd gadā iespējams izšaut tikai nenozīmīgus deviņus šāvienus , un viņš viegli kļūst par nepieredzējušu un nedrošu kareivi.

Zviedrija tagad cels tūkstošiem baltiešu karavīru pašpaļāvību un drošību ar apmēram 2000 šāvieniem gadā — gluži tikpat, cik šauj zviedru karavīri.

Munīcija ir iekļauta pavisam jaunā valdības lēmumā, kurā teikts, ka viss, sākot no zābaku auklām līdz ar kāpurķēdēm aprīkotiem kravas spēkratiem, atstās zviedru mobilizācijas noliktavas un tiks nosūtīts uz austrumiem.

Runa ir par desmit kājnieku bataljonu pilnīgu aprīkojumu, ko nosūtīs šogad un nākamajos piecos gados.

Viens zviedru kājnieku bataljons ir apmēram 700 karavīru. Latvija saņems materiālus četriem bataljoniem, Igaunija un Lietuva saņems katra trim.

Materiālu sarakstā ir iekļautas automātiskās karabīnes AK4, granātmetēji, automāti, prettanku lielgabali, kā arī prettanku mīnas un munīcija. Pāri Baltijas jūrai turklāt nogādās 100 apvidus automobiļu un 300 jau minēto spēkratu ar kāpurķēdēm. Neviens no šiem transporta līdzekļiem tomēr nav paredzēts kaujai.

Palīdzībā ir iekļauta arī viena vadības rota katrai valstij. Ja baltieši vēlēsies, tad šī rota varēs darboties kā brigādes štābs brigādei ar trim bataljoniem tā, kā tas notiek Zviedrijā. Zviedrijas bruņotajos spēkos šis aprīkojums atbilst kājnieku brigādei 77 (IB 77), kas ir novecojusi.

"Jāsāk no pareizā gala. Tas viss viņiem dos vienkāršu pamatkoncepciju, lai trenētos, veidotu vienības un pēc tam attīstītos tālāk. Mēs nevēlamies piegādāt tādu aprīkojumu, no kura viņiem nebūtu nekāda labuma un kas varētu pārvērsties par lielu lūžņu kaudzi. Šodien viņiem nav pat aprīkojuma, ar ko trenēt savus karavīrus, un viņiem ir jāsāk veidot mobilizācijas sistēmu", stāstīja bruņoto spēku štāba virsleitnants Bjorns Skūglunds, kas agrāk ir dienējis Baltijas miera bataljonā Baltbat Latvijā.

Ar šo valdības lēmumu Zviedrija ir nopietni praktiski sākusi veidot trīs Baltijas valstu teritoriālo aizsardzību.

Agrāk miera veicināšanas militāro atbalstu galvenokārt saņēma Baltbat, formāli — starptautiskiem pasākumiem. Jaunie bataljoni formāli pakļausies Baltbat un atradīsies tā vadībā, tomēr būs šo trīs valstu nacionālo bruņoto spēku kodols.

Lai IB 77 spētu karot Zviedrijas kara organizācijā, tajā ietilpa arī artilērijas pabalsts rotu veidā ar kājnieku lielgabalu pārvadāšanas mašīnām, Haubits 77, prettanku raķeti 55 TOW un pretgaisa raķeti 70.

Tik modernu ieroču eksports līdz šim ir bijis politiski kutelīgs jautājums Zviedrijai. Taču Dānija un Somija baltiešiem ir dāvinājušas smagāku artilēriju.

Baltijas valstīs šobrīd ir vienīgi modernā prettanku raķešu iekārta Bill , tā atrodas Baltbat un ir tikai aizdota. Zviedri vēlas, lai baltieši iemācās apieties ar modernu tehniku. Runājot tikai par šiem materiāliem, kā instruktori ir nepieciešami apmēram 35 zviedru virsnieki.

Mikaēls Holmstrēms