– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju”.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Administratīvā procesa likumā noteikto likuma atrunas principa ievērošanu valsts pārvaldē, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumiem.
Noteikumu projekts stājas spēkā esošā iekšējā normatīvā akta – Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 2.februāra rīkojuma Nr.51 “Par obligāto dokumentāciju profesionālās izglītības iestādēs” – vietā, kas nosaka profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamās obligātās dokumentācijas sarakstu.
Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Satiksmes ministrija

– pieteica izskatīšanai noteikumu projektu “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs veic jūrnieku sertificēšanu: izsniedz kompetences sertifikātu, kompetences sertifikāta apstiprinājumu, ārvalstu kompetences sertifikāta atzīšanas apstiprinājumu, kā arī uztur elektronisko sertifikācijas datu bāzi un arhīvu, veic personu datu bāzi. Noteikumu projekta izstrādē ievērotas 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) prasības.
Noteikumu projekts attiecas uz visiem jūrniekiem, kuri vēlas sertificēties Latvijas Republikā.
Izsniedzot jaunu kompetences sertifikātu, Latvijas Jūrnieku reģistrs veic attiecīgu ierakstu jūrnieka grāmatiņā. Jūrnieku sertificēšana ir maksas pakalpojums, kura tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta otrajai daļai.
Šo noteikumu projekta B, C un D daļas jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai apstiprināšanai veic no Satiksmes ministrijas apstiprināta sertificētu vērtētāju saraksta Latvijas Jūrnieku reģistra izveidota un apstiprināta vērtēšanas komisija.
Šo noteikumu projekta E daļas jūrnieku kompetences novērtēšanu atbilstošas kvalifikācijas piešķiršanai vai atkārtotai apstiprināšanai veic Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kapteiņu izveidotas un Latvijas Jūrnieku reģistrā saskaņotas vērtēšanas komisijas.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Veselības un Vides ministrijā.

Tieslietu ministrija

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, Civilprocesa likums ir spēkā no 1999.gada 1.marta, un pašreizējā situācijā tas neatbilst atsevišķām Eiropas Savienības prasībām, kā arī daudzpusējo konvenciju regulējumam civillietu jomā.
Likumprojekta mērķis ir Latvijas saistību izpilde pret Eiropas Savienību, saskaņojot civilprocesa normas ar Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. Kā arī pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa (Prasības nodrošināšana), lai saskaņotu nodaļā lietoto terminoloģiju, sakārtotu pantus loģiskā secībā, vienkāršotu prasības nodrošinājuma līdzekļus ar lēmumu par prasības nodrošinājumu izpildi.
Civilprocesa likums papildināts ar jaunu 28.¹ nodaļu, kas risinās ar aizgādības un saskarsmes tiesībām saistītus tiesvedības jautājumus. Tās mērķis ir atvieglot tiesvedību lietās, kas skar bērna intereses, paredzot atsevišķas piekritības normas, kā arī tiesvedības principus, kas zināmā mērā atkāpjas no pušu sacīkstes principa civillietās, līdzīgi kā laulības šķiršanas lietās ieviešot objektīvās izmeklēšanas principu un uzsverot bērna interešu aizsardzības aspektus.
Civilprocesa likums papildināts ar jauniem noteikumiem, kas paredz, ka, šķirot laulību, prasījums par bērna dzīvesvietu vienlaikus ar laulības šķiršanu ir jāizlemj atsevišķi. Šā grozījuma mērķis ir novērst iespējamos strīdus starp laulātajiem jautājumā par bērna dzīvesvietu, attiecībā uz aizgādības vai saskarsmes tiesībām piekritību nosakot pēc bērna dzīvesvietas.
Ar likumprojektu regulēta Eiropas Savienības līmeņa izpildu dokumentu izsniegšanas, tajos esošo kļūdu labošanas, kā arī atsaukšanas kārtība, nozīmējot kompetento iestādi minēto jautājumu risināšanai.
Sašaurināta Latvijas tiesu kompetence ārvalstu tiesas spriedumu un ārvalstu tiesas apstiprinātu izlīgumu atzīšanā, paredzot, ka atzīstami tikai tiesas spriedumi, kas izlemj attiecīgo strīdus pēc būtības, kā arī ārvalstu tiesu apstiprināti izlīgumi. Ja persona vēlas panākt lēmuma pieņemšanu attiecīgajā valstī, kas neizlemj attiecīgo jautājumu pēc būtības, šai personai ir nepieciešams vērsties attiecīgās valsts tiesās, nevis risināt šo jautājumu atzīšanas un izpildīšanas ceļā. Tas nozīmē, ka ne visi ārvalstīs izsniegtie publiskie akti, kas ir izpildāmi to izsniegšanas valstī, varēs tikt atzīti un izpildīti Latvijā.
Tiek novērstas situācijas, kad Latvijas teritorijā ārvalsts tiesas nolēmumam tiktu piešķirts prioritārs spēks pār Latvijas tiesu pieņemtajiem nolēmumiem starp tām pašām pusēm, bet citā strīdā. Šāds neatzīšanas pamats, paredzot nacionālajiem tiesu spriedumiem absolūtu prioritāti pār ārvalstu tiesu spriedumiem, ir ietverts gan Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, gan Lugāno konvencijā par jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija), gan arī saglabāts Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējās attiecībās, piemēram, regulā 44/2001. Tādējādi tiek nodrošināts, ka bērna intereses tiek aizsargātas atbilstoši laika ziņā jaunākajam un aktuālākajam nolēmumam. Šie Civilprocesa likumā noteiktie sprieduma neatzīšanas pamati, ievērojot Civilprocesa likuma 5.pantu, attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ārvalsts tiesas nolēmums ir pieņemts valstī, kas nav pievienojusies Latvijai saistošām konvencijām vai nav līgumvalsts Latvijai saistošam starptautiskam divpusējam līgumam, jo noteikumi par spriedumu atzīšanu, t.sk. neatzīšanas pamatiem, ir tieši paredzēti lielākajā daļā no šiem līgumiem.
Ietverts būtisks noteikums par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu. Proti, Latvijas teritorijā ir pieļaujams izpildīt tikai tādus ārvalsts tiesu nolēmumus, kuri ir izpildāmi (pasludināti par izpildāmiem, par kuriem ir izsniegts izpildraksts) attiecīgā nolēmuma pieņemšanas valstī, nepieļaujot tādu ārvalstu tiesu nolēmumu izpildīšanu, kas, kaut arī ir stājušies likumīgā spēkā to izcelsmes valstī, var arī nebūt izpildāmi attiecīgajā valstī. Saskaņā ar šo grozījumu Latvijā esošās personas un personas, kuru manta atrodas Latvijā, attiecībā pret kurām ārvalstī ir pieņemts nolēmums, tiks aizsargātas tādā pašā veidā kā gadījumos, kad nolēmums ir pieņemts un ir izpildāms pēc Latvijas tiesas pieņemta nolēmuma.
Likumprojekts papildina Civilprocesa likuma F daļas “Starptautiskais civilprocess” piecpadsmito sadaļu “Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība” ar jaunu 77.¹nodaļu un 77.² nodaļu. Galvenais mērķis ir nodrošināt tiesas ar skaidru procesuālu regulējumu gadījumiem, kad persona, kurai ir aizgādības vai aizbildnības tiesības, vēlēsies atgūt bērnu no personas, kas prettiesiski to aizturēs citā valstī vai pārvietos bērnu uz citu valsti pretēji, piemēram, tiesas lēmumam par bērna dzīvesvietas noteikšanu, atsevišķas aizgādības noteikšanu vai saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšanu. Bērna prettiesiskas aizturēšanas un pārvietošanas civiltiesiskie aspekti, izmantojot Hāgas 1980.gada terminoloģiju, uzsver nepieciešamību konstatēt iesaistīto personu starpā pastāvošās civiltiesiska rakstura attiecības saistībā ar bērnu.
Civilprocesa likums paredz, ka visos gadījumos saistībā ar bērna prettiesisku pārrobežu pārvietošanu vai aizturēšanu tiesu sazināšanās nolūkos ir izmantojama Bērnu un ģimenes lietu ministrijas starpniecība. Savukārt tajos gadījumos, kad attiecīgo valstu starpā nav piemērojamas kādas no minētajām konvencijām, tiesas sazinās ar Tieslietu ministrijas starpniecību.
Lai risinātu problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, likumprojektā pārstrādāta Civilprocesa likuma 19.nodaļa, paredzot, ka tiesai tiks dotas tiesības jebkurā procesa stadijā gan nodrošināt prasību, gan aizstāt vienu prasības nodrošinājuma līdzekli ar citiem, gan atcelt prasības nodrošinājumu. Turklāt tiesa varēs nodrošinot prasību, pieprasīt prasītājam nodrošināt iespējamos zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, ne tikai pirms prasības celšanas tiesā, bet arī tiesvedības laikā. Liekas interpretācijas novēršanai ar grozījumiem tiek saskaņoti termini “nodrošinājuma līdzekļa maiņa” un “nodrošinājuma līdzekļa aizstāšana”, kā arī termini “prasības nodrošinājuma atcelšana” un “prasības nodrošinājuma izbeigšanās”.
Ieviesta jauna procesuālā kārtība, kādā varēs tikt aizstāts prasības nodrošinājums, proti, kārtība kādā atbildētājs iemaksās tiesu izpildītāju depozīta kontā nodrošinātās prasības summu, tā novēršot neērtības, ko rada prasības nodrošinājums.
Precizēta norma, ka, tiesai noraidot prasību, spriedumā jāatceļ pieņemtais prasības nodrošinājums. Tas nepieciešams tādēļ, ka nereti, izpildot prasības nodrošinājuma atcelšanu sakarā ar to, ka prasība ir noraidīta, rodas neskaidrības, vai pieņemtais prasības nodrošinājums attiecināms uz konkrēto lietu.
Lai vienkāršotu un paātrinātu lietas izskatīšanu, it īpaši jautājumos, kas skar prasības nodrošinājumu, tiesas sēdē turpmāk tiks izskatīti tikai divi jautājumi :
1) par prasības nodrošinājuma līdzekļu aizstāšanu ar citiem un
2) par prasības nodrošinājuma atcelšanu.
Mainīta blakussūdzību izskatīšanas kārtība, turpmāk paredzot, ka apelācijas instance blakussūdzību izskata trīs tiesnešu sastāvā rakstiski, kā arī par blakussūdzības izskatīšanas laiku tiesai tiek uzlikts par pienākumu informēt lietas dalībniekus, taču to neierašanās nav šķērslis blakussūdzības izskatīšanai.
Likumprojektā pagarināts termiņš sevišķās tiesvedības kārtībā tiesā izskatāmajām mantojuma lietām uz trim gadiem.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Zvērinātu notāru padomē un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē;

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Cietušo valsts kompensācijas fonda likums”.
Kā norāda Tieslietu ministrija, 2004.gada 29.aprīlī pieņemtā Padomes Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem nosaka, ka līdz 2005.gada 1.jūlijam katrā Eiropas Savienības dalībvalstī nacionālā līmenī ir jāievieš valsts kompensāciju shēma, kas nodrošina taisnīgu un atbilstīgu kompensāciju noziegumos cietušajiem. Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm līdz 2006.gada 1.janvārim praksē nodrošināt kompensāciju mehānismu, kas būtu viegli izmantojams, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības valstī persona kļūst par cietušo. Šādu pārrobežu situāciju risināšanai ir jāizveido sadarbības sistēma starp dalībvalstu institūcijām, kuras atbildīgas par kompensāciju administrēšanu. Eiropas Savienības vienīgais nosacījums – lai nacionālās valsts kompensācijas shēmas noziedzīgos nodarījumos cietušajiem būtu taisnīgas un atbilstīgas.
Šobrīd Latvijā spēkā esošā likumdošana paredz cietušajam iespēju saņemt atlīdzību par mantisko kaitējumu un varbūtējo atrauto peļņu, bet morālo kaitējumu ir iespējams saņemt tikai izvarošanas gadījumos vai par smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums.
Pašreizējai kārtībai ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, zaudējumu atlīdzība iespējama tikai ar nosacījumu, ja ir vainīgais, kas atzīts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Otrkārt, parasti cietušajam finanšu līdzekļi ir nepieciešami uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas, bet pašreizējais atlīdzības saņemšanas process ir ilgs un sarežģīts, turklāt negarantē reālu atlīdzības saņemšanu.
Līdz ar to pastāv nepieciešamība paredzēt mehānismu, kādā tiks nodrošinātas cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt cietušā tiesības uz kompensāciju par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu. Tas reglamentē kārtību, kādā no cietušo kompensācijas fonda valsts izmaksā kompensāciju cietušajam.
Cietušajam ir tiesības uz vardarbīga noziedzīga nodarījuma (kriminālsodāma noziedzīga rīcība, kas vērsta pret personas dzīvību vai veselību, kā rezultātā ir iestājusies cietušā nāve vai cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, vai kas vērsta pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību) rezultātā radītā kaitējuma atlīdzību pat tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs nav identificēts vai aizturēts vai viņu nav iespējams saukt pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. Minētais neattiecas uz ceļu satiksmes negadījumos radītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Turklāt likumprojekts nosaka cietušo kompensācijas fonda statusu un Juridiskās palīdzības administrācijas funkcijas likuma mērķa realizācijai. Likumprojekts paredz arī izveidot jaunu reģistru – kompensācijas reģistru, kurā iekļauj ziņas par kompensācijas piešķiršanu, atteikumiem to piešķirt, kā arī ziņas par regresa prasību.
Turklāt likumprojekts precīzi reglamentē kompensācijas izmaksāšanas kārtību, kompensēšanas kārtību un sadarbību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kompensējot vardarbīgos noziegumos radīto kaitējumu.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja

– pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta Statūtiem”.
Kā norāda Valsts kanceleja, Latvijā ir jāpilnveido Rietumu tiesību teorijas un prakses atziņu apguves un piemērošanas līmenis. Tas it īpaši attiecas uz starptautiskās komercijas jautājumiem, kas globalizācijas ietekmē skar arī Latviju. Tāpat pašreiz nav praktisku iespēju darboties prominentos starptautisko tiesību forumos, kur notiek starptautisko publisko tiesību līgumu un citu dokumentu izstrāde.
Likumprojekts paredz ieviest nacionālajā tiesību sistēmā starptautisko publisko tiesību līgumu – UNIDROIT Statūtus. Pēc likumprojekta spēkā stāšanās tiks deponēts Latvijas pievienošanās dokuments atbilstoši UNIDROIT Statūtu 20.pantam, kas nozīmēs dalību UNIDROIT.
Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (International Institute for the Unification of Private Law; UNIDROIT) izveidots 1926.gadā. Sākotnēji UNIDROIT tika izveidota kā Nāciju līgas palīginstitūcija.
UNIDROIT ir prominenta, neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt starptautiskās privāttiesības, kā arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu un starpvalstu grupu līmenī, īpašu uzmanību UNIDROIT pievērš komerctiesībām. UNIDROIT pašlaik apvieno 59 dalībvalstis, starp kurām ir arī ASV un Igaunija.
Dalība UNIDROIT ir iespēja valstij sekmēt komerctiesību globālu problēmjautājumu efektīvu risinājumu, tai pašā laikā nodrošinot valsts interešu ievērošanu starptautiskā mērogā. Tās izstrādātie dokumenti atzīti par izsvērtu un kompetentu attiecīgās jomas risinājumu.
UNIDROIT izstrādā gan saistošus dokumentus – konvencijas, gan nesaistošus dokumentus. Izstrādāto nesaistošo dokumentu piemērs ir plaši atzītie UNIDROIT starptautisko komerctiesību līgumu principi (UNIDROIT komerclīgumu principi). UNIDROIT darbības sfēra ir ļoti plaša; tā ietver gan privāttiesību vispārējos jautājumus, gan risinājumu specifiskās jomās, piemēram, finanšu līzings, faktorings, ceļojuma līgums, aviācijas infrastruktūra. UNIDROIT izstrādātie dokumenti atzīti par noteiktas jomas kompetentu un izsvērtu risinājumu. Piemēram, slēdzot komerclīgumu puses, bieži vien izvēlas tieši UNIDROIT komerclīgumu principus kā normu sistēmu, kam pakļauts līgums. Latvija ir 1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā finanšu līzinga konvencijas un 1988.gada Otavas UNIDROIT Starptautiskā faktoringa konvencijas dalībvalsts.
Ņemot vērā UNIDROIT kompetenci, citas starptautiskās organizācijas sadarbojas ar UNIDROIT starptautisko privāttiesību unifikācijas jautājumā.
UNIDROIT bibliotēka un datubāzes ir unikāls dokumentu un juridiskās literatūras krājums, kas aptver gandrīz ikvienu mūsdienās aktuālu tiesību teorijas un prakses jautājumu. Tiesībzinātniekiem un privāto un publisko institūciju juristiem praktiķiem tas dod iespēju veikt pilnvērtīgu problēmjautājuma analīzi, arī normatīvo tiesību aktu projektu izstrādē.
Dalība UNIDROIT pilnveidos Latvijas integrāciju rietumvalstu saimē. Dalība ļaus raudzīties uz tiesību jautājumiem no rietumvalstu jurista viedokļa. To vēl jo vairāk sekmēs UNIDROIT dalība citās prominentās starptautisko tiesību attīstības, sekmēšanas un koordinēšanas institūcijās.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.