– Vizīte iezīmēja noteiktu posmu Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstībā. Ņemot vērā, ka šīs nozares galvenie resursi ir izglītoti cilvēki un to intelektuālā kapacitāte, ir skaidrs, ka tai ir ļoti labas attīstības iespējas. Gudru cilvēku, atšķirībā no dabas resursiem, mūsu valstī netrūkst. Ļoti zīmīgs un būtisks ir fakts, ka Latviju pamanījusi pasaules vadošā IT kompānija, kurai ir milzīga ietekme uz visas nozares attīstību. Pasākuma nozīmību apliecināja valdības iniciatīva tikšanās rīkošanā un tās apliecinātais atbalsts Latvijas IT nozarei. Tikšanās noritēja visaugstākajā līmenī. Mūs sagaidīja “Microsoft” viceprezidents, kurš atbildīgs par kompānijas globālo attīstību. Savukārt Latviju pārstāvēja nozares vadošo uzņēmumu galvenās amatpersonas. Tiekoties ar “Microsoft” dažādu darbības jomu vadītājiem, tika pārrunāts plašs jautājumu spektrs. Iespējas mums ir, un tikai no mums atkarīgs, kā tās izmantosim.

Sadarbība ir Latvijai izdevīga

– Jā, noteikti. Februārī tika noslēgts sadarbības “jumta līgums”, bet šīs vizītes laikā nozares pārstāji sprieda par konkrētām sadarbības iespējām.

– “Microsoft” Latvijā darbojas jau krietnu laiku, mūsu valstī atrodas uzņēmuma pārstāvniecība. Arī “Tilde” ir dažādos virzienos sadarbojusies ar “Microsoft”. Jāuzsver, ka šī kompānija viena no pirmajām sāka tulkot latviski plaši izmantotās datorprogrammas, piemēram, “Windows” un “Office”. Tas ir ļoti būtiski Latvijas datoru lietotājiem.

– Ir vairāki šādi virzieni, piemēram, e-pārvalde. Kā zināms, Latvijā ir izveidots sekretariāts e-pārvaldes lietās, ir ambiciozi plāni, taču nav īstas skaidrības par to īstenošanu, trūkst zināšanu, trūkst resursu. Savukārt “Microsoft” ir viena no pasaules vadošajām kompānijām arī šajā jomā, tai ir uzkrāta milzīga pieredze un izstrādātas lieliskas tehnoloģijas. Ar šādu palīdzību e-pārvaldi var ieviest daudz ātrāk un sekmīgāk, turklāt tas būtu arī pamudinājums citām kompānijām izrādīt lielāku interesi par Latviju. Pasaulē pazīstami daudzi lieliski projekti, piemēram, e-pārvaldes ieviešana valsts iepirkuma jomā, kas vairākās valstīs ļāva ietaupīt ievērojamus budžeta līdzekļus, nodrošinot procedūras efektivitāti un caurspīdīgumu.
Vēl viena sarunu tēma – izglītība. Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti būtiski, lai iedzīvotāji prastu izmantot datoru kā komunikācijas, informācijas ieguves un mācību instrumentu. Savukārt uzņēmējiem to jāprot izmantot biznesa efektivitātes celšanai. “Microsoft” īsteno vairākas datorizglītības veicināšanas programmas. Tikšanās laikā tika apspriesta šo programmu ieviešana Latvijā. Piemēram, programma “Unlimited Potential” – tā nodrošina bāzes datoriemaņu apmācību plašai sabiedrībai, arī cilvēkiem, kuri agrāk ar datoru nav saskārušies. Programmas mērķis ir padarīt datoru cilvēkiem pazīstamu un saprotamu. “Microsoft” sagatavojis speciālu apmācības metodoloģiju, mācību moduļus, kas tiek tulkoti latviešu valodā un pielāgoti Latvijas vajadzībām. “Unlimited Potential” ieviešanas projektu īsteno LIKTA. Šogad jau tiks veiktas pirmās mācības izmēģinājuma režīmā, lai programmu aprobētu, bet turpmāk tā tiks vērsta plašumā. Šis solis sabalsojas ar LIKTA projektu Latvija@pasaule, kura mērķis ir pāris gados sniegt datoriemaņu apmācību 180 000 valsts iedzīvotāju, kuri līdz šim nav bijuši aktīvi datora lietotāji. Arī šo projektu aktīvi atbalsta “Microsoft”.

– Raugoties no IT industrijas viedokļa, nedomāju, ka sadarbību var uzskatīt par īpašu priekšrocību radīšanu. “Microsoft” vēlas atbalstīt Latvijas datorizāciju, un Latvijas valdība ir gatava šo atbalstu pieņemt. Tādējādi, manuprāt, tiek dota “zaļā gaisma” citām IT kompānijām sekot “Microsoft” piemēram. Protams, šī ļoti lielā kompānija var atļauties būt dāsnāka nekā daudzas citas, taču Latvija no tā tikai iegūst. Nav noliedzams vai ignorējams fakts, ka vairāk nekā 90 procentu no visiem datorlietotājiem izmanto tieši “Microsoft” programmas. Un, izvēloties programmas, kādas izmantot datoriemaņu apguvē, jāņem vērā, kuras tiek visvairāk lietotas. Lai gan skolēni, gan pieaugušie, strādājot ar datoru, saskartos ar jau iepazītu programmatūru.
Protams, var spriest par to, kādas ir “Microsoft” intereses. Skaidrs, ka uzņēmums vēlas vēl vairāk nostiprināt savu tehnoloģiju pozīcijas pasaules tirgū. Globālā mērogā Latvija šo procesu ietekmēt nevar! Taču no sadarbības var iegūt ļoti daudz, un būtu muļķīgi šo iespēju neizmantot.

Datorizācija – valsts rūpe

– Ir vairāki iemesli. Viens no galvenajiem – pieejamība. Plašam iedzīvotāju lokam nav iespēju iegādāties savu mājas datoru. Daudziem datora nav arī darbā, un ja ir, tas atrodas uz priekšnieka galda. Pat ja cilvēkam ir interese par datorprasmju apgūšanu, grūti to īstenot praksē. Tas pats attiecas uz internetu. Dažos Latvijas rajonos vēl pirms pāris gadiem trūka kvalitatīvu interneta pakalpojumu. Ir gan vērojama pozitīva attīstība – jāmin, piemēram, skolu datorizācija. Faktiski visās Latvijas skolās ir izveidotas datorklases un nodrošināts interneta pieslēgums, taču šie procesi jāturpina, jo datori noveco un lietotāju prasības aug. Savukārt pieaugušajiem lietotājiem datoru un interneta pieejamība tiek veicināta Nacionālās bibliotēkas projekta ietvaros. Mērķis ir visās Latvijas pilsētu un pagastu bibliotēkās izveidot datorizētas darba vietas ar labu interneta pieslēgumu un nodrošināt, lai apmeklētājiem darbā ar informāciju varētu palīdzēt izglītoti bibliotekāri. Datorparka un interneta pieslēgumu nodrošināšanai šogad tiek veikti apjomīgi iepirkumi, apmācīti darbinieki. Šo programmu plānots īstenot līdz 2008.gadam. Projekts ir gan ļoti nozīmīgs, gan arī dārgs. Tāpēc būtiska ir “Microsoft” izrādītā interese un gatavība projektu atbalstīt. Šis atbalsts tiks sniegts gan no kompānijas līdzekļiem, gan no Bila un Melindas Geitsu fonda (Bill and Melinda Gates Foundation) un ļaus iegūt vajadzīgās tehnoloģijas, samazināt projekta īstenošanas izmaksas un, protams, dos vērtīgu pieredzi. Mēs vēlamies Latvijā ieviest vislabākās tehnoloģijas, kas būs izmantojamas arī nākotnē.

– Problēmas risinājums ir pakalpojumu tirgus liberalizācija un konkurences veicināšana, kas liks samazināt cenas. Taču ar to vien nepietiks. Jo lauku rajonos laba interneta pieslēguma nodrošināšana nekad neatmaksāsies – vajadzīga valsts līdzdalība. Tagad ir iespēja šim nolūkam izmantot ne vien budžeta līdzekļus, bet arī piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Uzskatu, ka Eiropas naudas piesaiste Latvijas datorizācijai un internetizācijai ir ļoti būtisks valdības uzdevums. Šobrīd tiek izstrādāta valsts politika interneta pakalpojumu nodrošināšanai, un es ceru, ka tās īstenošana būs rezultatīva.
Ir vēl viens aspekts – ko cilvēki darīs ar internetu, kādus pakalpojumus varēs izmantot? Pagaidām Latvijas interneta resursi mums ļauj ērti izlasīt ziņas, kā arī rast dažādas izklaides iespējas. Taču mums visiem dzīvi ievērojami vienkāršotu un lētāku darītu e-pārvaldes ieviešana, iespēja daudzas darīšanas ar valsts pārvaldes iestādēm vai uzņēmumiem veikt internetā. Jāpiedāvā arī kvalitatīvas mācību iespējas, jādod iespēja internetu izmantot saturīgi. Tagad internets ir pārpildīts ar sēnalām, bet mums tur jāievieto labs un derīgs saturs. Valstij jānodrošina šāda iespēja, bet uzņēmumiem un izglītības iestādēm jāpiedāvā savi pakalpojumi. Tas veicinās pieprasījumu un interesi par internetu – to apliecina Igaunijas piemērs. Tur tika gan veicināta interneta līniju izveide, gan, apsteidzot Latviju un Lietuvu, ieviests elektroniskais paraksts un daudzi e-pakalpojumi.

Pirātisms iet mazumā

– Programmas nav lētas. Taču datoru procesoru vai monitoru dārdzība cilvēkus īpaši neuztrauc, jo tā ir rokām aptaustāma prece. Savukārt programmu izstrādē nereti jāiegulda daudz vairāk darba un līdzekļu nekā šo “dzelžu” izstrādē un ražošanā. Programmatūras izmaksas nosaka objektīvi faktori, to izstrāde ir ļoti dinamiska joma, kam raksturīga asa konkurence. Taču labums, ko var gūt, izmantojot šīs programmas, atsver to izmaksas. Tāpēc valstij jāveic visi iespējamie pasākumi, lai apkarotu nelegālo programmu tirgu. Tāpat arī jārada labvēlīga ekonomiskā vide programmu izstrādei Latvijā, lai mēs nebūtu tikai patērētāji. Latvijas IT nozare ir spējīga radīt labus eksporta produktus. Bet, ja mūsu tirgū būs liels nelegālās produkcijas īpatsvars, tas uzņēmējos neradīs motivāciju ieguldīt līdzekļus programmatūras izstrādē. Ir pieejamas gan komerciālās, gan arī bezmaksas programmas. Katram modelim ir savas priekšrocības, un izvēle ir uzņēmumu vai individuālo lietotāju ziņā.

– Jā, noteikti. Šī līkne iet uz leju, pateicoties gan BSA (Business Software Alliance), gan Latvijas valdības aktivitātēm. Valdība ir izveidojusi Pirātisma apkarošanas biroju, kura darbībai ir labi rezultāti. Šīs policejiskās metodes ir nepieciešamas, bet jāveic arī izskaidrošanas darbs, lai cilvēki apzinātos, ka zagt programmas ir tikpat slikti kā zagt preces lielveikalā. Bieži vien cilvēki to īsti neizprot.
Pirātisma apkarošana ir arī viens no priekšnoteikumiem, lai “Microsoft” pilnvērtīgi darbotos mūsu valsts tirgū. Valdība šajā jomā savas apņemšanās ir izpildījusi, tāpēc nesenajās sarunās, kurās piedalījos, pirātisma jautājums īpaši akcentēts netika. Tas nozīmē, ka Latvija pieskaitāma pie tām valstīm, kas respektē un aizstāv intelektuālo īpašumu. Par visām valstīm to nevar sacīt.