Gan premjerministrs Aigars Kalvītis, gan finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, gan ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš atzinīgi novērtējuši šādu ekonomikas pieaugumu. Tomēr vienlaikus A.Kalvītis uzskata, ka ir jāizpētī ekonomikas pārkaršanas riski, bet O.Spurdziņš pauž bažas par inflāciju, kuras līmenis joprojām turas virs 6% atzīmes.

Šogad izaugsme būs straujāka, nekā plānots

Jau vēstīts, ka gada pirmajā ceturksnī IKP palielinājās par 7,4%, bet otrajā ceturksnī – par 11,6%, par aptuveni trim procentiem pārsniedzot prognozes. Ekonomikas pieaugumu, kā parasti, visstiprāk ietekmēja pakalpojumu un tirdzniecības sektors. Lai gan patērētājus pēdējā laikā šokē negaidīti straujais degvielas cenu kāpums, ļoti labi rādītāji ir transporta un sakaru sektoram, kur pieaugums sasniedzis 18,8%. Pirmajā pusgadā sevišķi labi attīstījies pasažieru transports. Pozitīvi vērtējama ražošanas apjoma palielināšanās apstrādes rūpniecībā, kur otrajā ceturksnī atšķirībā no šā gada pirmajiem trim mēnešiem fiksēts 7,8% pieaugums. Tajā pašā laikā ražošanas apjoms joprojām krītas metālu ražošanā.
Komentējot straujo ekonomikas izaugsmi šā gada pirmajā pusē, bankas “Nord/LB Latvija” Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova norāda, ka 2005.gada kopējā prognoze acīmredzot tiks paaugstināta. Par konkrētiem skaitļiem viņa gan atturējās runāt, tomēr norādīja, ka IKP pieaugums šogad atšķirībā no plānotajiem 7,5% varētu sasniegt 8% vai pat 8,5%. Taču, sākot ar gada otro pusi, viņasprāt, visdrīzāk būs vērojama neliela pieauguma tempu palēnināšanās, jo nemitīgais degvielas cenu kāpums skar visus ekonomikas sektorus. Tā kā paralēli aug arī būvniecības un ražošanas izmaksas, visi minētie faktori kopā ietekmēs ekonomisko attīstību tuvākajos gados.
Arī “Lateko bankas” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Iļja Kuzņecovs prognozē, ka šogad IKP būs virs 8% – tuvu 8,5% līmenim. Pašlaik Latvija IKP pieauguma ziņā ir absolūtā līdere ES valstīs, un šī tendence, viņaprāt, var saglabāties vēl nākamos divus trīs gadus. Ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā dod arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums.
Šobrīd Latvijas ekonomikas pieaugumu lielā mērā nodrošina tādas nozares kā celtniecība, tirdzniecība, transports un sakari, viesnīcu un restorānu sektors, kā arī finanses. Tomēr I.Kuzņecovs šaubās, vai daļa no šīm nozarēm spēs saglabāt straujus pieauguma tempus ilgākā laikā, jo to pašreizējo straujo izaugsmi stimulē spēcīgais iekšējā patēriņa pieaugums – faktors, ko šobrīd lielā mērā veicina plašā kredītu pieejamība un zemās procentu likmes.

Arī kaimiņi nesnauž

Šā gada otrajā ceturksnī vienādi iespaidīgs IKP pieaugums bija visās Baltijas valstīs. Kā norāda O.Ertuganova, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskā izaugsme daļēji tiek salīdzināta ar to pagājušā gada laiku (maiju, jūniju), kad tās jau bija pievienojušās Eiropas Savienībai (ES) un kad bija vērojama neliela uzņēmēju un ražotāju aktivitātes mazināšanās un pielāgošanās jaunajiem apstākļiem.
Šā iemesla dēļ, viņasprāt, ir loģiski sagaidīt ļoti strauju attīstību, salīdzinot ar šo periodu. Turklāt šogad Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ievērojami attīstījies eksports, turklāt ne tikai uz ES, bet arī uz NVS valstīm. Spēcīgs bijis arī iekšējais pieprasījums, it īpaši Latvijā, kur to pastiprināja lielas inflācijas gaidas.

Joprojām visnabadzīgākie

Kā zināms, Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemākais Eiropas Savienībā, tādēļ straujā ekonomiskā izaugsme pakāpeniski tuvina Latviju ES vidējam rādītājam. Turklāt, kā norāda O.Ertuganova, Latvijas ekonomika aug daudz aktīvāk nekā otrajā nabadzīgākajā ES valstī – Polijā, un tas ļaujot cerēt, ka jau pavisam drīz atvadīsimies no vismazāk attīstītās ES valsts statusa.
Statistika liecina, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir tikai 43% no 25 ES valstu vidējā rādītāja. Pēdējos desmit gados šis rādītājs Latvijā ir pieaudzis par aptuveni 15%. Atzīstot, ka tas ir vērā ņemams rezultāts, I.Kuzņecovs tomēr uzsver, ka pat ar pašreizējiem ekonomikas izaugsmes tempiem paies ne viens vien gadu desmits, kamēr Latvija spēs tuvoties 25 ES valstu vidējam dzīves līmenim.

IKP uz vienu iedzīvotāju

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv