• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2005., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/116766

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ANO jāatbilst 21.gadsimta prasībām

Vēl šajā numurā

16.09.2005., Nr. 148

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times” autore, Starptautiskās krīžu grupas daudzpusējo lietu prezidente, domā, ka, lai arī ANO pilnsapulcei būs kaut kādi panākumi attīstības un drošības mērķu kontekstā, tai tomēr neizdosies panākt tik plašu progresu, kā bija iecerējis ANO ģenerālsekretārs savā šī gada marta ziņojumā. Sanāksmes beigu dokumenta sagatavošanā valstu atšķirīgie viedokļi noveda pie tā, ka pēc arvien jaunu uzmetumu sagatavošanas galīgajā versijā iekavās palika vairāki teksti, par kuriem diplomāti vēl strīdējās brīdī, kad valstu vadītāji jau ieradās Ņujorkā. Kofi Annana ambiciozajai vīzijai vēl jāgaida, kamēr pasaule spēs to pieņemt.

Franču “Le Figaro”: “Skaidrs, ka šajā plašajā organizācijā panākt kādu kompromisu vai vienošanos ir ļoti grūti. Lai gan daudzi apzinās, ka ANO palīdzība pasaulei ir nepieciešama, tomēr tās darbība un iesīkstējusī struktūra stipri vien vājina starptautiskās sabiedrības izredzes uz panākumiem. Šķiet, ka galvenā problēma ir dalībvalstu ambīcijas un nacionālās intereses, turklāt dažām lielvarām reformas nav izdevīgas.”

Poļu “Gazeta.pl”: “Vācija un Krievija ir divas lielākās problēmas Polijas politikā,” vakar sacīja Lehs Kačiņskis, uzrunādams Varšavā akreditētos diplomātus. Kandidāts uz valsts prezidenta amatu no partijas Prawo i Sprawiedliwość iepazīstināja ar savas prezidentūras ārpolitiskiem virzieniem.”

Angļu “The Financial Times”: “Vai tā dēvētajam Eiropas modelim pienācis gals?” jautā autors. Komentētāji no citām valstīm lielākoties uzskata, ka jā, un eiropieši sāk tam piekrist. Viņi baidās, ka iespējami “mežonīgais” anglosakšu liberālisms pārņems civilizēto Eiropas ekonomiku, taču šāds skatījums uz problēmu to pārspīlēti vienkāršo. Kopumā visi rietumeiropieši atbalsta dāsnu, valsts pārvaldītu sociālo labklājību. Beļģu ekonomists Andrē Sapirs norāda, ka šeit iespējams izšķirt vismaz četrus tipus – ziemeļu modeli, anglosakšu modeli, Reinzemes modeli un Vidusjūras modeli. Eiropai ir vairāki veiksmīgi ekonomiskie modeļi, vienīgi jautājums – cik lielā mērā valstis ir gatavas tos pieņemt. Valstīm ir sarežģīti mācīties citai no citas pieredzes, bet to nedarīt būs vēl sāpīgāk, brīdina autors.

Vācu “Financial Times Deutschland”: Liberāļi partijas kongresā gan orientējās uz uzvaru vēlēšanās, tomēr arī viņus bija ietekmējuši aptauju rezultāti, kas melni dzeltenajai koalīcijai vairs nesola vairākumu. FDP atspēkoja pieņēmumu, ka tā varētu piedalīties ne tikai melni dzeltenajā, bet arī citās koalīcijās. Tā skaidri distancējās arī no CDU/CSU nodokļu politikas eksperta Paula Kirhofa uzskatiem. FDP Bundestāga deputāti pauda nožēlu, ka CDU/CSU finanšu politikā pieļautā kļūda varētu apdraudēt melni dzelteno koalīciju. “Lielā koalīcija Vācijai nozīmētu stagnāciju,” brīdināja Vestervele. Varbūt tādējādi FDP gribēja izvairīties no iespaida, ka Gerhardam Šrēderam varētu būt izredzes arī nākamo termiņu palikt kanclera amatā.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!