Debates: 2005.gada 8.septembrī

Ceturtdien, 8.septembrī, ievadot debates par Ziemeļu dimensiju, Eiropas komisārs Luī Mišels uzsvēra, ka kopš Ziemeļu dimensijas izveidošanas 1997.gadā katru gadu arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sadarbībai ar Krieviju. Komisārs atgādināja, ka Ziemeļu dimensijas mērķi ir veicināt reģiona labklājību, attīstīt ekonomiku un infrastruktūras, vienlaikus aizsargājot un atveseļojot vidi.
Ģirts Valdis Kristovskis atbildot aicināja deputātus un komisāru izvērtēt, “cik nopietni Krievija līdz šim ir ņēmusi vērā pašu Ziemeļu dimensiju un saistītos aspektus – nepārprotami redzams, ka Krievija plašākā reģiona kontekstā saredz pārsvarā savas intereses”. Deputāts mudināja pievērst uzmanību tam, ka “neatbilstoši Ziemeļu dimensijas mērķiem tiek attīstītas, piemēram, transporta un enerģētiskās sistēmas, jaunas ostas pie Sanktpēterburgas, kas ne tikai sarežģī ekoloģisko situāciju, bet sadārdzina Ziemeļu reģiona dabas resursu piegādi Eiropas Savienības patērētājiem”. Rezultātā tankkuģu plūsma Baltijas jūrā turpina pieaugt un Baltijas jūrā pieaug kuģu sadursmes draudi. Viens no Ziemeļu dimensijas principiem ir labas kaimiņattiecības, bet Krievijas politika pret Baltijas valstīm, pēc deputāta domām, par šā principa izpratni neliecina.
Debatēs uzstājās galvenokārt deputāti no Baltijas un Ziemeļu valstīm: viņuprāt, Ziemeļu dimensijai jāpiešķir vairāk satura, piemēram, izveidojot atsevišķu budžeta līniju, kā iesaka Aleksanders Stubs (Somija) un Kristofers Bīzlejs (Lielbritānija), izstrādājot Baltijas jūras stratēģiju un vairāk iesaistot reģionālās organizācijas — Baltijas jūras valstu padomi, Ziemeļvalstu padomi, Barenca jūras eiroarktisko padomi. Zaļo un Eiropas Brīvās savienības grupa jo īpaši aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides aspektiem un sabiedrības veselībai reģionā.

Ziemeļu dimensijas pamatprincipi
Ziemeļu dimensija veido daļu no Eiropas Savienības ārpolitikas un aptver ES sadarbību ar Krieviju (Baltijas jūras un Arktikas reģionā), Norvēģiju un Islandi. Ziemeļu dimensija veicina dialogu un sadarbību starp reģiona valstīm, par prioritārām jomām uzskatot:
• ekonomiku, uzņēmējdarbību un infrastruktūras,
• labklājību, cilvēkresursu attīstību, sadarbību pētniecībā, kultūrā un izglītībā,
• vidi, ieskaitot atomelektrostaciju drošību, dabas resursus,
• pārrobežu un reģionu sadarbību,
• tieslietas un iekšlietas.
Pirmo reizi Ziemeļu dimensiju kā atsevišķu ārpolitikas virzienu ES atzina Luksemburgas padomē 1997.gadā. Helsinku padome 1999.gadā aicināja EK izstrādāt dimensijas rīcības plānu, ko Eiropadome apstiprināja Feirā 2000.gadā.