Par aizsardzību pret optiskā starojuma riskiem

Procedūra: koplēmums, 2.lasījums
Debates: 2005.gada 6.septembrī
Balsojums: 2005.gada 7.septembrī

Eiropas Parlaments 7.septembrī, otrajā lasījumā balsojot par projektu direktīvai, kas regulē darbinieku aizsardzību pret optiskā starojuma riskiem, gandrīz pilnībā atbalstīja EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā pieņemto nostāju.
Likumprojekta mērķis ir pasargāt strādājošos no riskiem, ko rada optiskais, piemēram, saules vai lāzeru, starojums. Šī direktīva ir ceturtā un pēdējā no tiesību aktiem likumprojektu paketē par pamatprasībām attiecībā uz tādu darbinieku veselību un drošību, kuri pakļauti fizikālu faktoru iedarbībai. Jau pieņemtās direktīvas attiecas uz trokšņa, vibrācijas un elektromagnētisko lauku radītiem riskiem darbinieku veselībai.

Dabiskais starojums

Dalībvalstu kopējā nostāja paredz atšķirīgu pieeju mākslīgā un dabiskā (saules, uguns) starojuma iedarbībai. EP balsojumā kopējo nostāju visumā atbalstīja, tomēr pieņēma grozījumus, kas būtiski maina Padomes nostāju vienā jautājumā — attiecībā uz dabisko radiāciju. Deputāti uzskata, ka dalībvalstu kompetencē jāatstāj noteikumi par to, vai darba devējiem jānovērtē saules starojuma radītais risks, un metodes, kā tas jādara (grozījums Nr.5, ko EP pieņēma ar 397 balsīm par, 9 pret un 269 atturoties).
Saskaņā ar kopējo nostāju darba devējiem būtu jāizvērtē dabiskā, piemēram, saules, starojuma vai uguns iedarbības radītais risks un jāizstrādā rīcības plāns gadījumā, ja risks tiktu konstatēts.
Savukārt 19. un 27.grozījums, kas aicināja no direktīvas svītrot jebkādu atsauci uz dabisko starojumu, nesasniedza vajadzīgo 367 balsu vairākumu, lai gan par balsoja 361, pret 261 un 14 atturējās.

Mākslīgais starojums

Attiecībā uz mākslīgo starojumu deputāti atbalstīja dalībvalstu viedokli, ka pamatprasības jānosaka ES līmenī. Piemēram, attiecībā uz lāzeru starojuma ietekmi dalībvalstu kopējā nostājā ir precizēts, kādi pasākumi darba devējam jāveic, lai darbiniekus no tā aizsargātu: darba metodes, kas mazina starojuma risku, laiks, darba ilgums, darba vietu iekārtojums, ekipējums. Deputāti šos noteikumus atbalsta, bet vēlas, lai Eiropas Komisija darba devējiem, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, izstrādātu ceļvedi, kas ļautu labāk saprast direktīvas tehniskos noteikumus.
Ja Padome noraidīs 7.septembrī pieņemtos grozījumus, direktīvas projekts būs jāizskata samierināšanas procedūrā.