Par pasākumu grupām, reaģējot uz straujo naftas cenu kāpumu

Trešdien, 7.septembrī, Eiropas Komisija apsprieda plānu ar piecām pasākumu grupām, ko ierosina enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, kā rīkoties šobrīd, kad naftas cenas ir ļoti augstas. Nav šaubu, ka šābrīža augstās naftas cenas Eiropas Savienībā (ES) rada bažas, ne tikai domājot par to ietekmi uz ES iedzīvotāju labklājību, bet arī lēšot, kādas sekas tas atstās uz ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī uz ES spēju sasniegt Lisabonas mērķus. Andris Piebalgs teica: “Komisijas enerģētikas politika kādu laiku bijusi vērsta uz veselu virkni pasākumu, reaģējot uz augstajām naftas cenām. Pasaules mērogā, meklējot saprātīgu, saskaņotu un ekoloģiskā ziņā lietderīgu atbildi uz šo problēmu, Eiropa ir līdere. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo cenu līmeni un to, cik negatīvi tas ietekmē ES iedzīvotājus, mūsu pūliņi ir vairākkārt jāpalielina.”
Trešdien apspriestajā plānā ar piecām pasākumu grupām galvenā uzmanība tiek pievērsta enerģijas pieprasījuma samazināšanai. ES jau ir spērusi nozīmīgus soļus, cenšoties ieviest efektīvas enerģijas taupīšanas programmas. Tā ir pieņēmusi tā dēvēto celtņu un ekodizaina direktīvu un 2005.gada jūnijā sniedza priekšlikumu attiecībā uz Zaļo grāmatu par energoefektivitāti, kurai 2006.gadā sekos konkrēts rīcības plāns, kurā tiks precīzi noteikts, kā kontrolēt enerģijas taupīšanu.
Otra nozīmīgā pasākumu grupa, reaģējot uz naftas cenām vidējā līdz ilgtermiņā, ir pāriet uz alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu un palielināt cita veida enerģijas izmantošanu. Caurskatāmības trūkums palielina spekulācijas iespējas cenu ziņā, tādēļ ir jāpalielina naftas tirgus caurskatāmība un paredzamība. Lai gan prioritātei būtu jābūt pieprasījuma samazinšanai un pāriešanai uz alternatīvu un tīrāku enerģijas avotu izmantošanu, šķiet skaidrs, ka gan īsākā, gan vidējā laikposmā pasaulē būs jāpalielina naftas un gāzes piegādes, līdz ar to pieaugot arī pārstrādes apjomiem.
Visbeidzot ir jāspēj efektīvāk reaģēt krīzes situācijās attiecībā uz naftas krājumu izmantošanu. Atbilstoši ES tiesību aktiem visās dalībvalstīs ir jābūt stratēģiskajām rezervēm, kuru daudzums būtu līdzvērtīgs ierasta patēriņa daudzumam 90 dienās. Tā tas ir Eiropā, un faktiski šis apjoms ir ievērojami lielāks nekā ASV stratēģiskais naftas krājumu apjoms. Eiropas Komisija atbalsta neseno SEA lēmumu atvērt stratēģiskos krājumus, lai reaģētu uz vētras “Katrina” ietekmi. Tomēr ne visas ES dalībvalstis ir SEA locekles, un komisārs uzskata, ka arī naftas krājumi būtu jākoordinē Kopienas līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu.

Pasākumu grupas, reaģējot uz naftas cenu straujo pieaugumu

1. Enerģijas pieprasījuma samazināšana

Lai panāktu virzību šajā jomā, komisārs A.Piebalgs paziņoja par nodomu:
1) paātrināt Eiropas Rīcības plāna attiecībā uz energoefektivitāti īstenošanu;
2) palielināt spiedienu, lai ātri un pilnībā tiktu īstenota jaunā ēku direktīva;
3) intensīvi strādāt pie tā, lai decembra Energoapgādes regulēšanas padome panāktu vienošanos par energoapgādes pakalpojumu direktīvu;
4) veicināt iedarbīgāku rīcību energoefektivitātes jomā starptautiskā līmenī gan ar divpusējo kontaktu, gan Starptautiskās enerģētikas aģentūras palīdzību;
5) kopā ar Apvienotās Karalistes prezidentūru atbalstīt starptautisku konferenci par energoefektivitāti novembrī;
6) izveidot Ilgtspējīgas enerģētikas forumu, kura pirmā sanāksme būs 2005.gada 13. – 14. oktobrī.

2. Plašāka citu enerģijas veidu izmantošana

Komisārs A.Piebalgs paredz:
1) līdz gada beigām nākt klajā ar rīcības plānu par biomasu;
2) Septītās pētniecības pamatprogrammas (FP7) kontekstā aktīvi mudināt plašāku izpēti par vēja, viļņu, ūdeņraža un saules enerģiju, tīru ogļu un oglekļa sekvestrāciju;
3) 2006.gada sākumā nākt klajā ar paziņojumu par biodegvielu;
4) 2005.gadā nākt klajā ar paziņojumu par finansiālā atbalsta shēmām dalībvalstīs.

3. Naftas tirgus caurskatāmības un paredzamības palielināšana

Komisārs A.Piebalgs paredz:
1) saviem dienestiem prasīt iespējami drīz sākt divreiz mēnesī publicēt konsolidētus statistikas datus par ES naftas rezervēm;
2) Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātā (DG TREN) izveidot jaunu struktūrvienību – Naftas un gāzes tirgus novērošanas vienību, lai nodrošinātu labāku statistikas datu pieejamību un caurskatāmību. Tuvākajos mēnešos tiks iesniegts priekšlikums par spēcīgu Eiropas Enerģētikas novērošanas centru;
3) dialogos par enerģijas jautājumiem ar OPEC, Krieviju un Norvēģiju piešķirt prioritāti sadarbībai un caurskatāmības uzlabošanai;
4) izveidot Degizrakteņu forumu, lai noteiktu, kā uzlabot naftas un gāzes tirgu stabilitāti un prognozējamību. Tā pirmā sanāksme būs 20.oktobrī Berlīnē.

4. Naftas un gāzes piedāvājuma palielināšana

Eiropas Komisijas ieguldījums var būt šāds:
1) sadarboties ražotājvalstīm, lai veicinātu turpmākus ieguldījumus un labāku ieguldījumu klimatu;
2) enerģētikas komisārs tiksies ar lielākajiem Eiropas naftas uzņēmumiem, lai panāktu, ka šie uzņēmumi un Eiropas Komisija katrs pilda savu uzdevumu šā mērķa pilnīgas sasniegšanas labā.

5. Efektīva reaģēšana uz krīzes situācijām attiecībā uz naftas krājumu izmantošanu

Pirmais solis būs Eiropas Komisijas organizētas Kopienas naftas apgādes grupas regulāras tikšanās nākamo mēnešu laikā; pirmā tikšanās plānota 2005.gada 9.septembrī. Šis jautājums tiks tālāk apspriests Degizrakteņu foruma pirmajā sanāksmē, lai varētu 2006.gadā iesniegt koriģētu priekšlikumu par naftas krājumu pārvaldības koordināciju Eiropas līmenī.